„Sabiedriskais” medijs zog mums patiesību, deformē realitāti un kalpo Latvijas ienaidniekiem, tas ir kļuvis par Latvijas informatīvās telpas vēzi
Egils Helmanis10.09.2024.
Komentāri (90)
Iesaki rakstu: 
Visskaļāk “Ķeriet zagli!” zinām, kas kliedz. Bet pie tā, ka visskaļāk par demokrātiju un viedokļu brīvību Latvijā kliedz tās apkarotāji, vēl jāpierod. Pasaules vēsturē gan tas nav nekas jauns, jo Ziemeļkoreja esot “tautas demokrātiskā republika”, tāpat arī Ķīna. Un PSRS, ja vadās no tās konstitūcijas, bija demokrātijas un brīvības tīrradnis!
Latvijā šīs Mao un Ļeņina demokrātijas piekritēji ir LSM. Mediji, kuru vadība nesaudzīgi grauj un nomelno jebkuru nacionālu, valstisku un patriotisku personību, iniciatīvu vai organizāciju. Mediji, kas apkalpo vadošo politisko grupu, tās intereses un pretvalstisku kreiso ideoloģiju. Kas tiražē kremļa ziņas un naratīvus...
Pēc tam, kad LTV raidījums “Kultūršoks” bija izveidojuši Latvijai un latviešu valodai naidīgu, līdz mielēm tendenciozu raidījumu, kurā aizstāvēja krievu valodas “īpašās tiesības” Latvijā, Alvis Hermanis soctīklos nopublicēja šādu ziņu:
“Vakar Ļvivā bija bēres. Bazilēviču ģimenes vairs nav. Palicis tikai tēvs. Krievi nogalināja sievu un 3 meitas.
Vakar progresīvais LTV Kultūršoks bija uztaisījis raidījumu par to, ka nav nekāda sakara starp krievu valodas lietošanu Latvijā un krievijas impērismu. Mēs joprojām tā arī neesam uzzinājuši, kurā pusē ir Latvijas krievi. Viņi (ar atsevišķiem izņēmumiem) sevi joprojām nav pozicionējuši. Toties mēs zinām, kurā pusē ir Latvijas valsts televīzija.”
Skarba, tieša un patiesa diagnoze LSM un situācijai kopumā. To pēdējos pāris gados redz visi, kam Latvija nav tukša skaņa.
Pēc šī paziņojuma minētā raidījuma veidotāji publicējuši atklāto vēstuli. Nevis, lai paziņotu, ka atkāpjas no amatiem, vai atvainotos! Neceriet! Gluži otrādi – viņi pāriet pretuzbrukumā, kaunina Hermani un aicina dzēst šo ierakstu.
Šajā brīdī pilnībā solidarizējos ar Hermani un aicinu to darīt visiem!
LSM zog mums patiesību, deformē realitāti un kalpo Latvijas ienaidniekiem! LSM ir kļuvis par Latvijas informatīvās telpas vēzi. Tas steigšus jāizoperē, pirms bojā nav gājis viss organisms – mūsu tauta un valsts!
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
