Sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas "Atklātību par "Citadeli"" paziņojums
Iniciatīvas grupa*11.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā aktīvi tiek spriests par valstij piederošās bankas „Citadele” iespējami drīzo pārdošanu. Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji, minētas dažādas iespējamās pārdošanas cenas, sabiedrība tiek baidīta ar sankcijām no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja banka netiks pārdota līdz šā gada beigām un tamlīdzīgi.
Tomēr visa šī informācija lielākoties ir tikai baumu līmenī, jo patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu.
Atklātībā nonākusi vēl satraucošāka informācija: valdība slēgtā sēdē slepeni devusi ekskluzīvas tiesības mēneša pārņemt banku vienam no pretendentiem – ASV investīciju fondam „Ripplewood Holding”, turklāt par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro.
Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta „Parex bankas” pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu. Mums nav pieņemami, ka tiekam uzskatīti par zemākas kategorijas cilvēkiem, kuri ir vajadzīgi un nepieciešami vien finasiālu grūtību vai krīzes laikā, bet pret kuriem var izturēties nicinoši un augstprātīgi tad, kad vēlamies saņemt nesagrozītu un nerediģētu informāciju par mūsu visu kopīgi ieguldītās naudas tālāko likteni un iespējām to atgūt.
Šāda valdības attieksme arvien vairāk rada aizdomas, ka bankas „Citadele” pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet atkal jau visas valsts finansu sistēmas stabilitātē.
Lūk, tikai dažas problēmas un jautājumi, kas atklāti un bez mākslīgi uzpūstas slepenības būtu jāizskaidro sabiedrībai, kopīgi meklējot vislabāko risinājumu ieguldītās naudas atgūšanai:
- „Citadele” šī gada pirmajos 6 mēnešos ir strādājusi ar ievērojamu peļņu. Kāda ir ekonomiskā un finansiālā loģika pārdot banku šobrīd, kad pastāv reāla iespēja jau tuvākajā laikā panākt ieguldītās valsts naudas atgūšanu ar ievērojamu peļņu, kas potenciāli būtu ieguldāma valsts nebūt ne spožās finasiālās situācijas uzlabošanā, vienlaikus garantējot arī pārējo valsts bankai izsniegto aizdevumu un ieguldījumu drošību?
- Mēs tiekam biedēti ar dažādām iespējamām sankcijām no EK puses, ja bankas pārdošanas process netiks pabeigts līdz šī gada beigām. Kādos līgumos un dokumentos šīs iespējamās sankcijas ir fiksētas? Vai Latvijas puse apzināti nepārspīlē šo potenciālo sankciju apjomu un sekas?
- Kas un kādā veidā ir aprēķinājis šobrīd figurējošo bankas pārdošanas cenu? Vairāki ekonomisti ir norādījuši uz dīvainu metodoloģiju šīs cenas veidošanā, kas rada aizdomas, ka bankas vērtība tiek mākslīgi pazemināta, iespējams, par labu jau iepriekš zināmam pircējam.
- Šobrīd priekšroka bankas pirkšanai ir dota ASV kompānijai „Ripplewood Holding”. Notikumu gaita līdz šim liecina, ka šo kompāniju konsultē un lobē atsevišķiem valdību veidojošiem politiķiem tuvu stāvošas personas ar lielu ietekmi pašreizējā valdībā. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Kas īsti ir šie lobisti, kāda ir viņu reālā ietekme un kā intereses viņi patiesībā pārstāv?
- Cik liela loma bankas pārdošanas procesā ir atsevišķu valstu – īpaši ASV – vēstniecībām un kādas vienošanās ir panāktas vai slepeni neoficiāli slēgtas šo vēstniecību pārstāvēto valstu un Latvijas valdības starpā?
- Vai Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ar kādiem patiesiem mērķiem nosauktais potenciālais pircējs vēlas veikt darījumu? Vai šī kompānija vēlas uzsākt ilglaicīgu darbību Latvijā, vai ir tikai starpnieks tālākā bankas pārdošanas procesā, kurā ne Latvijas valdībai, ne iedzīvotājiem nebūs praktisku iespēju ietekmēt notikumu gaitu?
- Pats būtiskākais – kāpēc viss bankas pārdošanas process notiek tik lielā slepenībā? Kas ir tie apstākļi un fakti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst uzzināt Latvijas nodokļu maksātāji? Vai šis pārspīlētās slepenības režīms ir EK vai pašmāju varas nesēju radīts?
Jautājumu bez šaubām ir krietni vairāk, atbilžu no valdības puses nav. Tāpēc mēs, iniciatīvas grupa, paziņojam par sabiedriskās izmeklēšanas ATKLĀTĪBU PAR „CITADELI” uzsākšanu. Aicinām šajā darbā aktīvi iesaistīties finansistus, ekonomistus, politiķus, mediju pārstāvjus un visus tos, kuriem patiesi rūp, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda kārtējo reizi milzīgos apjomos netiktu vienkārši neprasmīgi vai pat, iespējams, apzināti pazaudēta.
Bez šaubām, ceram arī uz valdības un citu valsts struktūru atbalstu mūsu darbā, sniedzot nepieciešamo informāciju patiesības noskaidrošanā, tāpēc uz pirmo sanāksmi aicināti arī ministri, Saeimas deputāti, kā arī visi interesenti, kuriem šis jautājums šķiet svarīgs un būtisks.
Šobrīd jau esam sagatavojuši virkni iesniegumu dažādām EK institūcijām un amatpersonām, aicinot sniegt atbildes saistībā ar bankas „Citadele” pārdošanu. EK amatpersonu sniegtās atbildes tiks publiskotas.
Nepieļausim, ka sīka, sabiedrības nepilnvarota ļaužu grupiņa uzurpē tiesības lemt par mūsu visu kopīgi ieguldīto naudu, pat negrasoties paskaidrot mums savas rīcības motīvus. Nepieļausim, ka visu mūsu kopīgie līdzekļi tiek izmantoti kādās ne līdz galam saprotamās politekonomiskās shēmās, kas, iespējams, ir pat kādas lielākas ieceres realizēšanas sākums ar mērķi padarīt mūsu valsti vēl vairāk atkarīgu no dažādu ārpusē esošu politekonomisku grupējumu interesēm. Mēs nedrīkstam būt bandinieki arī nekādās ģeopolitiskās spēlēs, jo tikai tā tauta un valsts, kas ir apveltīta ar pašcieņu, tiks cienīta arī pārējo tautu un valstu vidū.
* Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors, Elmārs Zelgalvis, LU profesors, Normunds Duļevskis, zvērināts advokāts, Ivars Redisons, jurists, Imants Liepiņš, žurnālists, Normunds Vilnītis, jurists, KNAB vadītājs (2009 – 2011), Edvards Ratnieks, jurists, LU doktorants, Mārtiņš Šics, mediķis, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas viceprezidents, Imants Burvis, pilsētas veselības biedrības valdes loceklis, Valts Vīze, vadības zinību students, Aivars Lapšāns, dzejnieks, komponists, Oskars Jepsis, ekonomika students, Haralds Elceris, fotogrāfs, Karīna Lahina, studente, Māris Spriņģis, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu un kredīta katedra, doktors, Dairis Kuciks, ekonomists, uzņēmējs, Aleksandrs Obižajevs, vieglatlēts, vairākkārtējs Latvijas rekordists kārtslēkšanā, Dzintra Mozule, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte, Egons Vanuška, Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzemes nodaļas vadītājs.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
