„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju
Egils Helmanis08.04.2024.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Uzdrošinos apgalvot, ka „sabiedriskie” mediji, vismaz pēdējos 10-15 gadus, ir mērķtiecīgi slāpējuši no savas infotelpas jebkuru patriotisku un nacionālām interesēm atbilstošu viedokli, veidojot pie varas esošajai politiekonomiskajai interešu grupai izdevīgu sabiedrisko domu, kā arī nepagurstoši retranslējuši un popularizējuši krievijai izdevīgus viedokļus.
Pašlaik „sabiedrisko” mediju vadošā kārta savās sajūtās ir kļuvuši tik visvareni, ka uzdrošinās tiešā tekstā apvainot Latvijas sabiedrību naida runā tikai tādēļ, ka tā atsakās pieņemt faktu, ka par tās maksātajiem nodokļiem tiek baroti kremļa naratīvu paudēji, krievu valodas aizstāvji un tradicionālo vērtību grāvēji.
Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, šī cilvēku grupa atklāti met izaicinājumu arī drošības dienestiem, kuri gan Nacionālās drošības koncepcijā, gan gada pārskata ziņojumos norāda, ka krievu valodas saglabāšana sabiedriskās saziņas telpā ir tiešs krievijas varas mērķis. Šajā sakarā ir vērts citēt fragmentu no minētās mediju atklātās vēstules:
“Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu.” Manuprāt, šī ir esence, kas ataino minēto cilvēku izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm un “vārda brīvības” saturu.
Lasot internetā komentārus par šo notikumu, īpaši precīzs šķita Jurģa Liepnieka teiktais (skatīt pievienoto attēlu). Pilnībā piekrītu šai diagnozei, un uzskatu, ka „sabiedriskie” mediji to pašreizējā veidolā ir drauds Latvijai, un būtu likvidējami/reorganizējami/pārveidojami nekavējoties!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
