„Sabiedrisko mediju” pārstāvji naski pakampuši brīvbiļetes uz operas simtgades pasākumu, kas „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro
PIETIEK17.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki „sabiedrisko mediju” pārstāvji un žurnālisti – valsts izzadzēju apkarotāji ir naski pakampuši viņiem piedāvātās brīvbiļetes uz Latvijas Nacionālās operas simtgades pasākumu, kura apmeklēšana „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro. Zīmīgi, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlas skaidrot savu rīcību.
Kā rāda Latvijas Nacionālās operas un baleta oficiālais „teātra viesu saraksts”, kas rāda personas, kas par velti, izmantojot saņemtos ielūgumus, apmeklējušas operas 16. novembra koncertu „Mūsu operai
Dārgās, līdz pat 200 eiro vērtās dāvanas pakampusi jaunā Latvijas radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons un Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Geste. Tāpat šādu divām personām paredzētu brīvbiļeti saskaņā ar sarakstu paķēris arī TV3 žurnālists Jānis Krēvics.
Interesanti, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlējās sniegt atbildes uz šādiem katram no viņiem uzdotajiem jautājumiem:
„Vēlētos no Jums saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem par divām biļetēm uz 16. novembra pasākumu Nacionālajā operā, ko Jūs kā medija pārstāvis esat dāvinājumā saņēmis no Latvijas Nacionālās operas un baleta:
1) vai esat informēts, kāda bija šo biļešu cena?
2) vai šāda dāvinājuma pieņemšana atbilst Jūsu medija ētikas kodeksam?
3) vai minētajā pasākumā veicāt kādus profesionālos pienākumus vai arī to apmeklējāt personiskās izklaides nolūkos?
4) kas bija persona, kam bija paredzēta otra Jūsu saņemtā biļete uz minēto pasākumu?”
„Sabiedrisko mediju” darbinieku pārstāvētais portāls lsm.lv pēc koncerta, kuru „parastie cilvēki” apmeklēja par dārgu naudu, bet „apdāvinātie” – uz nodokļu maksātāju rēķina, šādi aprakstīja tā programmu:
„Vērienīgajā koncertā izskanēja LNO izcilo solistu un starptautiski atzītu un iemīļotu operas zvaigžņu balsis, kas izpildīja kā Latvijas, tā Eiropas opermūzikas izcilāko autoru darbus. Koncerta pirmā daļa veltīta latviešu opermūzikai – Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Jāzepa Mediņa, Zigmara Liepiņa un citu komponistu darbiem, savukārt otrā un trešā – pasaules opermūzikas skaistākajām lappusēm – Riharda Vāgnera, Žorža Bizē, Šarla Guno, Kamila Sensānsa, Džokomo Pučīni, Džuzepes Verdi mūzikai.
Solisti – Inga Kalna, Ingas Šļubovska-Kancēviča, Zanda Švēde, Dana Bramane, Raimonds Bramanis, Jānis Apeinis, Kalvis Kalniņš un Krišjānis Norvelis, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Stefens Gūlds, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Samsons Izjumovs, Franko Vasallo un Vladislavs Suļimskis.
Kopā ar solistiem koncertā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris. Pie diriģenta pults – koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti Modests Pitrens, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Liepiņš un Normunds Vaicis.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
