„Sabiedrisko mediju” pārstāvji naski pakampuši brīvbiļetes uz operas simtgades pasākumu, kas „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro
PIETIEK17.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki „sabiedrisko mediju” pārstāvji un žurnālisti – valsts izzadzēju apkarotāji ir naski pakampuši viņiem piedāvātās brīvbiļetes uz Latvijas Nacionālās operas simtgades pasākumu, kura apmeklēšana „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro. Zīmīgi, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlas skaidrot savu rīcību.
Kā rāda Latvijas Nacionālās operas un baleta oficiālais „teātra viesu saraksts”, kas rāda personas, kas par velti, izmantojot saņemtos ielūgumus, apmeklējušas operas 16. novembra koncertu „Mūsu operai
Dārgās, līdz pat 200 eiro vērtās dāvanas pakampusi jaunā Latvijas radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons un Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Geste. Tāpat šādu divām personām paredzētu brīvbiļeti saskaņā ar sarakstu paķēris arī TV3 žurnālists Jānis Krēvics.
Interesanti, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlējās sniegt atbildes uz šādiem katram no viņiem uzdotajiem jautājumiem:
„Vēlētos no Jums saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem par divām biļetēm uz 16. novembra pasākumu Nacionālajā operā, ko Jūs kā medija pārstāvis esat dāvinājumā saņēmis no Latvijas Nacionālās operas un baleta:
1) vai esat informēts, kāda bija šo biļešu cena?
2) vai šāda dāvinājuma pieņemšana atbilst Jūsu medija ētikas kodeksam?
3) vai minētajā pasākumā veicāt kādus profesionālos pienākumus vai arī to apmeklējāt personiskās izklaides nolūkos?
4) kas bija persona, kam bija paredzēta otra Jūsu saņemtā biļete uz minēto pasākumu?”
„Sabiedrisko mediju” darbinieku pārstāvētais portāls lsm.lv pēc koncerta, kuru „parastie cilvēki” apmeklēja par dārgu naudu, bet „apdāvinātie” – uz nodokļu maksātāju rēķina, šādi aprakstīja tā programmu:
„Vērienīgajā koncertā izskanēja LNO izcilo solistu un starptautiski atzītu un iemīļotu operas zvaigžņu balsis, kas izpildīja kā Latvijas, tā Eiropas opermūzikas izcilāko autoru darbus. Koncerta pirmā daļa veltīta latviešu opermūzikai – Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Jāzepa Mediņa, Zigmara Liepiņa un citu komponistu darbiem, savukārt otrā un trešā – pasaules opermūzikas skaistākajām lappusēm – Riharda Vāgnera, Žorža Bizē, Šarla Guno, Kamila Sensānsa, Džokomo Pučīni, Džuzepes Verdi mūzikai.
Solisti – Inga Kalna, Ingas Šļubovska-Kancēviča, Zanda Švēde, Dana Bramane, Raimonds Bramanis, Jānis Apeinis, Kalvis Kalniņš un Krišjānis Norvelis, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Stefens Gūlds, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Samsons Izjumovs, Franko Vasallo un Vladislavs Suļimskis.
Kopā ar solistiem koncertā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris. Pie diriģenta pults – koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti Modests Pitrens, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Liepiņš un Normunds Vaicis.”
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
