Sabiedrisko mediju saturā jāiesaista VISU DZIMUMU pārstāvji: atklātā vēstule televīzijas valdei, ombudam un plašsaziņas līdzekļu padomei
Nezināma parakstītāju grupa20.04.2022.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - likums) 3. panta 8. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti ”, savukārt šī paša likuma 3.panta 10. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.
LR Labklājības ministrijas Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai dzimumu līdztiesība definēta kā “situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību”.
Vērojot Latvijas Televīzijas atjaunoto sociālekonomiski un politisko aktualitāšu jautājumu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jau vairākas nedēļas pēc kārtas nākas secināt, ka diskusiju dalībnieku sastāvā tiek pārstāvēts tikai viens dzimums - vīrieši. Novērots arī, ka gadījumos, kad raidījumos tiek uzaicinātas sievietes, viņas ir mazākumā. Dzimumu līdztiesības trūkums novērots arī citos Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos. Kā nesenus piemērus varam minēt 22. februāra speciālizlaidumu, kuru vadīja žurnālists G. Rēders, kā arī tās pašas dienas “rus.LSM” raidījuma “TČK” speciālizlaidumā “Krīze Ukrainā”. Šāda situācija novērojama gandrīz katrā diskusijā, kurā tiek spriests par būtiskiem sociālekonomiskiem jautājumiem - ārpolitiskiem, iekšpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.
Diemžēl diskusiju formāti, kas nodrošina tikai vienas sabiedrības daļas viedokļa pārstāvniecību, mazina Latvijas sabiedrības tiesības uz daudzpusīgu informāciju un neatspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības programmā dzimumu līdzsvars definēts kā “situācija, kad dažādās darbības sfērās iesaistīts apmēram vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Pastāv uzskats, ka dzimumu līdzsvara trūkums liecina par dzimuma diskrimināciju un liedz optimāli izmantot sabiedrības resursus
Mēs, zemāk parakstījušies, uzskatām, ka nav pieņemami Latvijas sabiedriskajā medijā ar diezgan biežu regularitāti uzskatāmi nesniegt iespēju viedokļus pārstāvēt visu sociālo grupu pārstāvjiem. Uzskatām, ka saskaņā ar likumu netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām, nesniedzot iespēju tām pārstāvēt savu viedokli Latvijas Televīzijas veidotajā saturā.
1. Aicinām LTV galveno redaktoru papildināt redakcionālās vadlīnijas un noteikt, ka ikvienas tēmas atspoguļošanā Latvijas televīzijā ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars un vienlīdzība.
2. Aicinām Latvijas Televīzijas valdi pārskatīt valsts kapitālsabiedrības iekšējo rīcībpolitiku un ieviest jaunus procesus, kas nosaka veidus, kā tiek iesaistīts un pārstāvēts visu dzimumu pārstāvju viedoklis.
3. Aicinām žurnālistus raidījumos un diskusijās nodrošināt līdzvērtīgu ekspertu pārstāvību, kas atspoguļo dažādību Latvijas sabiedrībā, īpaši dzimumu kontekstā.
4. Aicinām NEPLP, veidojot sabiedrisko mediju pasūtījumu, noteikt konkrētus kritērijus, kas nodrošina dzimumu līdztiesības ievērošanu, radot sabiedriskā pasūtījuma saturu.
5. Aicinām Latvijas mediju ombudam veidot kontroles mehānismus, kas sniedz iespēju novērtēt sabiedrisko mediju progresu dzimumu līdztiesības ievērošanā.
6. Aicinām LTV galveno redaktori nodrošināt medija darbinieku apmācības par dažādības vadību, tajā skaitā dzimumu līdztiesību un mediju ietekmi uz dzimumu lomu un stereotipu veicināšanu vai mazināšanu, kā arī dzimumu līdztiesības un dažādības pozitīvo ietekmi uz organizācijas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanu.
7. Aicinām LTV valdi un galveno redaktori, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādāt un apstiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas, kas ietver skaidrus kritērijus, kuri nosaka likuma ievērošanu, nodrošinot Latvijas sabiedrības daudzveidības pārstāvību mediju saturā, tajā skaitā būtiskos ekonomiskos, politiskos un sociālekonomiskos raidījumos. Pašlaik dokuments šo tēmu neskata, līdz ar to nav noteikts uzstādījums nodrošināt dzimumu līdztiesības ievērošanu raidījumu saturā.
Seko mums 
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
