Sabiedrisko mediju saturā jāiesaista VISU DZIMUMU pārstāvji: atklātā vēstule televīzijas valdei, ombudam un plašsaziņas līdzekļu padomei
Nezināma parakstītāju grupa20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - likums) 3. panta 8. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti ”, savukārt šī paša likuma 3.panta 10. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.
LR Labklājības ministrijas Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai dzimumu līdztiesība definēta kā “situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību”.
Vērojot Latvijas Televīzijas atjaunoto sociālekonomiski un politisko aktualitāšu jautājumu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jau vairākas nedēļas pēc kārtas nākas secināt, ka diskusiju dalībnieku sastāvā tiek pārstāvēts tikai viens dzimums - vīrieši. Novērots arī, ka gadījumos, kad raidījumos tiek uzaicinātas sievietes, viņas ir mazākumā. Dzimumu līdztiesības trūkums novērots arī citos Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos. Kā nesenus piemērus varam minēt 22. februāra speciālizlaidumu, kuru vadīja žurnālists G. Rēders, kā arī tās pašas dienas “rus.LSM” raidījuma “TČK” speciālizlaidumā “Krīze Ukrainā”. Šāda situācija novērojama gandrīz katrā diskusijā, kurā tiek spriests par būtiskiem sociālekonomiskiem jautājumiem - ārpolitiskiem, iekšpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.
Diemžēl diskusiju formāti, kas nodrošina tikai vienas sabiedrības daļas viedokļa pārstāvniecību, mazina Latvijas sabiedrības tiesības uz daudzpusīgu informāciju un neatspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības programmā dzimumu līdzsvars definēts kā “situācija, kad dažādās darbības sfērās iesaistīts apmēram vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Pastāv uzskats, ka dzimumu līdzsvara trūkums liecina par dzimuma diskrimināciju un liedz optimāli izmantot sabiedrības resursus
Mēs, zemāk parakstījušies, uzskatām, ka nav pieņemami Latvijas sabiedriskajā medijā ar diezgan biežu regularitāti uzskatāmi nesniegt iespēju viedokļus pārstāvēt visu sociālo grupu pārstāvjiem. Uzskatām, ka saskaņā ar likumu netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām, nesniedzot iespēju tām pārstāvēt savu viedokli Latvijas Televīzijas veidotajā saturā.
1. Aicinām LTV galveno redaktoru papildināt redakcionālās vadlīnijas un noteikt, ka ikvienas tēmas atspoguļošanā Latvijas televīzijā ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars un vienlīdzība.
2. Aicinām Latvijas Televīzijas valdi pārskatīt valsts kapitālsabiedrības iekšējo rīcībpolitiku un ieviest jaunus procesus, kas nosaka veidus, kā tiek iesaistīts un pārstāvēts visu dzimumu pārstāvju viedoklis.
3. Aicinām žurnālistus raidījumos un diskusijās nodrošināt līdzvērtīgu ekspertu pārstāvību, kas atspoguļo dažādību Latvijas sabiedrībā, īpaši dzimumu kontekstā.
4. Aicinām NEPLP, veidojot sabiedrisko mediju pasūtījumu, noteikt konkrētus kritērijus, kas nodrošina dzimumu līdztiesības ievērošanu, radot sabiedriskā pasūtījuma saturu.
5. Aicinām Latvijas mediju ombudam veidot kontroles mehānismus, kas sniedz iespēju novērtēt sabiedrisko mediju progresu dzimumu līdztiesības ievērošanā.
6. Aicinām LTV galveno redaktori nodrošināt medija darbinieku apmācības par dažādības vadību, tajā skaitā dzimumu līdztiesību un mediju ietekmi uz dzimumu lomu un stereotipu veicināšanu vai mazināšanu, kā arī dzimumu līdztiesības un dažādības pozitīvo ietekmi uz organizācijas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanu.
7. Aicinām LTV valdi un galveno redaktori, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādāt un apstiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas, kas ietver skaidrus kritērijus, kuri nosaka likuma ievērošanu, nodrošinot Latvijas sabiedrības daudzveidības pārstāvību mediju saturā, tajā skaitā būtiskos ekonomiskos, politiskos un sociālekonomiskos raidījumos. Pašlaik dokuments šo tēmu neskata, līdz ar to nav noteikts uzstādījums nodrošināt dzimumu līdztiesības ievērošanu raidījumu saturā.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
