Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija apspriešanas ar sabiedrību gatavo tā virzīšanu izskatīšanai LR Ministru kabinetam.

Mūsu iebildumu būtība ir šāda: nav tiesiski atcelt denacionalizēto namu īrnieku pirmsreformas īres līgumus (arī pēc pārejas perioda beigām 2023. gadā), proti, nav tiesiski atcelt pašlaik spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantā noteikto sekojošo apsvērumu dēļ.

LR Satversmes tiesa 2014. gada 7. jūlija spriedumā lietā Nr. 2013-17-01 atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu par atbilstošu LR Satversmei. Tātad šī panta satura un jēgas atcelšana jaunajā likumā nonāks pretrunā ar Latvijas pamatlikumu - Satversmi, kas savukārt nozīmēs, ka attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu - denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem - jaunais likums būs prettiesisks un neatbilstošs civilizētas, tiesiskas valsts principiem, par ko jau esam izteikuši pretenzijas Ekonomikas ministrijai.

Latvijas valsts ar šādu likumprojektu, likvidējot denacionalizēto māju īrnieku pamatstatusu, kuru tiesības uz mājokļa neaizskaramību aizsargā spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants, un neizpildot Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunktu, ar jauno likumprojektu nonāk pretrunā ar Augstākas Padomes 04.05.1990. Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. pantu, kurā noteikts: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām…”

Tā kā ar vispārējo likumu neskartas paliek īrnieku jau iegūtās tiesības (LR Civillikuma 3. pants) un ar speciālo likumu pašlaik nevar vienpusēji mainīt esošā īres līguma nosacījumus (likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.,11.,13. pants), Ekonomikas ministrija pašlaik nevar to grozīt, bet ar jaunu likumu cenšas pārgrozīt speciālā likuma tiesību normas, lai piespiestu denacionalizēto namu īrniekus pašus pārslēgt īres līgumus (un pašiem zaudēt jau iegūtās tiesības!) uz viņiem neizdevīgiem, pasliktinātiem nosacījumiem, proti: tikai uz noteikto termiņu ar perspektīvu tiesas ceļā mēģināt pagarināt termiņu ne vairāk kā uz desmit gadiem beztermiņa līguma vietā (7. pants), ar palielināto īres maksu, papildinot to ar jaunām aprēķina pozīcijām (16., 17., 18. pants).

Arī īrnieka ģimenes locekļu īres tiesības sašaurināsies (13. pants). Jaunais likums paredz vienkārši izbeigt īres attiecības ar denacionalizētā nama pirmsreformas īrnieku, ja viņš nepiekrīt izmaiņām, respektīvi, līguma termiņam izbeidzoties, notiks vienpusēja atkāpšanās no līguma, un nekādas tiesības īrniekam uz kompensāciju nav paredzētas. Mēs skaidri redzam, ka šīs ir veids, kā īrnieku ievilināt slazdā un pamest likteņa varā, tādejādi likumdevējam nenesot atbildību par to.

Šāds Ekonomikas ministrijas dzīvojamo telpu piespiedu īres attiecību risinājums attiecībā uz denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem nonāks tiešā pretrunā ar starptautiskām tiesību normām, tas ir, pretrunā ar Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”, kā arī pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu: “Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai.”

Mēs neesam pret dzīvokļu tirgus attīstību. Pārstāvot denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku intereses un aizstāvot viņu tiesības, mēs protestējam pret viņu diskrimināciju. Mēs aizstāvam pirmsreformas īrnieku tiesības uz beztermiņa īres līgumiem, ar kuriem tiek aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz mājokļa neaizskaramību. Mēs protestējam pret kārtējo Ekonomikas ministrijas likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" līdz brīdim, kamēr valsts nepiešķirs denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem kompensācijas par veiktās īpašuma reformas rezultātā ekspropriētiem dzīvokļiem naudā vai dzīvojamo telpu ekvivalentā, neatkarīgi no īrnieku materiālā stāvokļa, kā tas bija viennozīmīgi definēts likumos "Par nekustamā īpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem".

Mēs pieprasām garantēt Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu, kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Tas līdz šim nav izpildīts. Jo vairāk, Ekonomikas ministrija ar minēto likumprojektu demonstrē, ka tas ir it kā iespējams: piesmiet šo un arī citas minētās tiesību normas, līdz ar to legalizējot ievērojamas sabiedrības daļas īpašuma reformas gaitā pieļauto diskrimināciju.

Uzskatām par nosodāmu rīcību likumdevēja lēmuma ignorēšanu un neizpildi. Tā vietā, lai izstrādātu likumprojektu "Par kompensācijām", Ekonomikas ministrija mierina mūs ar pašvaldības palīdzību maznodrošinātiem īrniekiem dzīvokļu jautājuma risināšanā, kā arī sola, ka nākotnē tiks izstrādāti noteikumi par pabalstu piešķiršanu denacionalizēto namu dzīvokļu atbrīvošanai. Tam nav nekāda sakara ar likumdevēja 1991. gadā nolemto par kompensācijām, ko Ekonomikas ministrija grib aizmirst.

Denacionalizēto māju īrnieki nav nonākuši bezpalīdzīgajā maznodrošināto statusā pēkšņas slimības vai dabas katastrofas rezultātā. Pēc likumdevēja lēmuma neizpildīšanas, denacionalizēto māju īrniekus pazemo ar „palīdzību” - maznodrošinātām personām. Tā ir ciniska maldināšana, jo šī „palīdzība” nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts un/vai pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai. Kāds labums īrniekam, kura stāvoklis ir atkarīgs no īpašnieka un no mākslīgā trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa? Saskaņā ar jauno likumu maksātspējīgs īrnieks, tāpat kā trūcīgais būs pilnīgi atkarīgs no īpašnieka nekontrolētas gribas un alkatības.

Mēs uzskatām, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (kā kopumā, tā it īpaši 7. panta 1. un 2. punkts - īres līguma termiņi, kā arī Pārejas noteikumu 2. un 4. punkts – līdz 2023. gadam saistošie vecie īres līgumi un pienākums noslēgt jaunu īres līgumu, tas ir, izbeigt veco), aizskar denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kas ir pretrunā ar Satversmes 105. panta otro teikumu - Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, jo mainot īrniekiem esošus beztermiņa īres līgumus uz terminētiem, un neparedzot piešķirt viņiem naudas kompensāciju dzīvokļa iegūšanai savā īpašumā vai municipālo dzīvokli, jaunais likums tikai palielinās diskrimināciju, kas nav sabiedrības interesēs, jo grauj demokrātiskās valsts reputāciju un demokrātiskas valsts tiesiskuma pamatprincipus.

Denacionalizēto namu dzīvokļu pirmsreformas īrnieki ir diskriminēti salīdzinājumā ar vispārējo privatizācijas tiesisko statusu. Privatizētie municipālie dzīvokļi un denacionalizētie dzīvokļi tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem. Tādēļ mēs uzskatām, ka nekompensējot īrniekiem denacionalizācijai pakļauto dzīvokļu zaudējumu, tos nostāda atšķirīgajā, tiesiski apgrūtinātajā stāvoklī, kas ir definējams kā diskriminācija, jo viņiem atņēma tiesības privatizēt nopelnīto un likumīgi saņemto beztermiņa īrēšanai dzīvojamo platību, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās.

 Spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pants tomēr daļēji garantē pirmsreformas īrniekiem tiesības uz mājokļa neaizskaramību (LR Satversmes tiesas 2014. gada 07. jūlijā spriedums lietā Nr.2013-17-01). Savukārt, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto “Dzīvojamo telpu īres likumu” tiks zaudēta pēdējā garantija - beztermiņa īres līgums, kā arī cerība uz likumdevēja paredzēto (lai arī novēloto) kompensāciju, jo likums "Par kompensācijām" kā netika, tā arī netiek gatavots.

AR ŠĀDU NETAISNĪBU MĒS NEVARAM SAMIERINĀTIES UN PROTESTĒJAM PRET DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKU DUBULTO DISKRIMINĀCIJU!

Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunkta un likuma "Par kompensācijām" denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem realizācija būtu novērsusi diskrimināciju un nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Ekonomikas ministrijas postulāts, ka jaunais likumprojekts tiek virzīts dzīvokļu tirgus attīstībai, ir bezatbildīga sabiedrības maldināšana, jo tam nav ne pierādījumu, ne pētījumu - par to var pārliecināties likumprojekta prezentācijā, kas ir publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā Internetā. Tomēr ir skaidrs un nepārprotams fakts, pēc likumprojekta satura, ka minētais likumprojekts tiek vērsts pret denacionalizēto māju īrnieku interesēm, lai šos īrniekus pakļautu pilnai un neatgriezeniskai namīpašnieku patvaļai, kad šīs attiecības jau šobrīd ir sakāpinātas līdz krimināla rakstura attiecībām.

Uzskatām, ka noklusēt par Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, ir amorāla un nosodāma pozīcija.

Uzskatām, ka vienīgi tad, kad tiks novērsta pieļautā diskriminācija un denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem tiks piešķirtas kompensācijas neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa – tāpat kā municipālo dzīvokļu īrniekiem tika piešķirtas tiesības privatizēt dzīvokli neatkarīgi no materiālā stāvokļa, – līdz ar ko tiks realizētas Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punkts par vienlīdzīgiem nosacījumiem, kā arī Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punkts par tiesībām nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus – tikaiikaikai tad spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri” varētu uzskatīt par aktualitāti zaudējušo.

A. god. Valsts prezidenta k-gs!

Lūdzam Jūs jau iepriekš iepazīties ar šo likumprojektu līdz tā nonākšanas Saeimā, izteikt savu attieksmi un neparakstīt tā spēkā stāšanos, ja tas tomēr tiks pieņemts Saeimā, kamēr netiks izpildīts 30.10.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību” attiecībā uz kompensācijām denacionalizēto māju pirmsreformas īrniekiem.

A. god. tieslietu ministra k-gs! A. god. Ministru prezidenta k-gs!

Mēs pieprasām - neapstiprināt Ekonomikas ministrijas likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” tiesību normas, ieskaitot 7. panta 1. un 2. punktu un Pārejas noteikumu 2. un 4. punktu, un nevirzīt to uz Saeimu.

Likumprojekta virzību šādā redakcijā jāaptur, kamēr netiks pieņemts likums "Par kompensācijām", atbilstoši Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumam “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”. Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes, un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana.

Mūsu pilsoniskais pienākums ir protestēt pret šādu nedemokrātisko valsts politiku mājokļu jomā un pret pieļauto diskrimināciju.

Mēs esam par demokrātisko un tiesisko Latviju Eiropas Savienībā!

* Latvijas Īrnieku apvienība, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Republikas Cilvēktiesību komiteja

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...