Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdienas vakarā tā ērtāk iekārtojies krēslā, skatījos TV ziņas, un labi, ka sēdēju. Ja krēsls man nebūtu gana labs, tad kā likts atrastos uz grīdas, izdzirdot ziņu par partiju parādiem. Īpaši kad izdzirdēju: ņemt kredītus partijām ir aizliegts, attiecīgie parādi veidojas pamatā no nenomaksātiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas posmā. KNAB nemaz neslēpj, ka šis varējis būt veids, kā partijām kredītņemšanas ierobežojumu apiet.1

Pag, pag, tagad nu vairs neko nesapratu. Ja jau partijas kredītus nevar ņemt, tad kas tie par pakalpojuma sniedzējiem, kuri preces un pakalpojumus partijām dod uz parāda. Kāda garantija, ka partijas šos parādus atdos, ja jau tām naudas nav?

Otrs, kas ne mazāk izbrīna un pašos pamatos šķiet neloģiski, – partijas pārstāvētas Saeimā, pieņem likumus un pašas pēc tam tos apiet!? Pie velna, kas šeit notiek, gribas kliegt ne tikai savā mazajā būdelē, tik bail, ka kaza sabīsies, bet visur, kur tik var sadzirdēt.

Iesākumā šo vājprātu mēģināsim atšķetināt soli pa solim. Iesākumā – kā tad partijas vispār tiek pie naudas līdzekļiem. Te nu kautrīgi uzreiz jāatzīst, ka politisko partiju finansēšanas nosacījumus nosaka likums, kuru tās pašas partijas ir pieņēmušas.

Tātad, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – POFL) 2.panta pirmajā daļā noteikts: 1) Politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no:

1) biedru naudas un iestāšanās naudas;

2) fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem);

3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība;

31) valsts budžeta — likumā noteiktajos gadījumos;

4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).2

Te jau pašā POFL jāsaskata viena neliela, bet, manuprāt, būtiska dīvainība. Proti, ja par iepriekš minētā panta daļas 1., 2. un 31. punktam vēlāk ir detalizēts izskaidrojums, tad par 3. un 4.punktu nekas netiek minēts. Īsāk sakot – slūžas vaļā. Tiesa, jāatzīst, ka likuma 6.panta piektā daļa nosaka, ka politiskām organizācijām (partijām) aizliegts ņemt aizņēmumus.

Viena lieta, ko nosaka likums, otra, kā tad ir realitātē ar tām neskaidrajām pozīcijām. Lai tiktu skaidrībā, nekas cits neatlika kā skatīt politisko partiju gadu pārskatus.

Visu politisko partiju gada pārskatus nepētīju, izvēlējos četras. Trīs jau ilggadējas, vienu – saucamo jauno politisko spēku. Tas būtu – politisko organizāciju “Saskaņa” (turpmāk – Saskaņa), politisko partiju apvienība “ Jaunā Vienotība” (turpmāk – JV), politisko partiju apvienību “Zaļo un zemnieku savienība” ( turpmāk – ZZS) un kā nosacīti jauno – politisko partiju “Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk JKP). Gada pārskati ir pieejami par 2018.gadu.3

Aplūkojot iepriekš minēto politisko spēku 2018. gada pārskatus, pievērsīšu uzmanību kā POFL 2.panta pirmās daļas 3. un 4.punkta pozīcijām, tā arī – kā tad sanāk ar tiem partiju parādiem.

Sākšu secīgi, ar Saskaņu. Sadaļas ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība, vispār nav, savukārt pie sadaļas „Citi ieņēmumi” stāv skaitlis – 180. Visu pārējo ieņēmumu daļu veido biedru nauda un iestāšanās nauda, saņemtie dāvinājumi un ziedojumi un valsts budžeta finansējums. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma ir 484 342 eur.

JV – sadaļas ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība, vispār nav, savukārt pie sadaļas „Pārējie ieņēmumi” stāv skaitlis – 162 902. Visu pārējo ieņēmumu daļu veido biedru nauda un iestāšanās nauda, saņemtie dāvinājumi un ziedojumi un valsts budžeta finansējums. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma 218 161 eur.

ZZS – biedru naudas un iestāšanās naudas, saņemto mantojumu un ieņēmumu no saimnieciskās darbības sadaļās stāv strīpiņas, tātad nekas nav iegūts. Sadaļā „Citi ieņēmumi” norādīti 276 826 eur. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma - 26 706 eur.

JKP – saņemto mantojumu, ieņēmumu no saimnieciskās darbības un citu ieņēmumu sadaļas stāv tukšas. Sasummējot kreditoru prasījumu kopsummas, sanāk 22 056 eur.

Īsais kopsavilkums – nevienam politiskajam spēkam nav bijuši ieņēmumi par saimnieciskās darbības veikšanu. Sadaļa „Citi ieņēmumi” ir trim politiskajiem spēkiem, par kopsummu 439 908 eur. Kas tie par citiem ieņēmumiem – dievs viņu zina. Var domāt visādi. Savukārt šo četru politisko spēku parādu kopsumma ir 751 265 eur.

Njā, summa nav maza. Īpaši, ja skatāmies, ka politiskie spēki paši neko nenopelna, bet dzīvo tikai uz citu rēķinu, ups, atvainojiet, saņemtajām biedru naudām, ziedojumiem un valsts budžeta maksājumiem.

Te vietā jautājums – kurš normāls uzņēmējs pieļautu, parādu rašanos da jebkam, kuram nav savu ienākumu, vai – īstermiņā un pat ilgtermiņā nav ne mazāko ilūziju, ka parādsaistības varētu tikt dzēstas, jo atgriežamies pie manis iepriekš teiktā – nav savu prognozējamo ieņēmumu?

Nu nez, man jau kaut kā šķiet, ka tā saucamie “parādi” realitātē ir banāli ziedojumi vai dāvinājumi. Citādāk tos grūti nosaukt. Ja manas ķecerīgās domas izrādās pareizas, tad politiskās partijas ir labi atradušas veidu, kā apiet pašu uzliktos ierobežojumus. Vai arī – tā saucamais parāds tiek atstrādāts citādākā vietā. Tālāk ir tikai mans minējums – kreditora labā un interesēs tiek pieņemti tam labvēlīgi lēmumi vai normatīvais regulējums.

Iepriekš minētais tad raisa arī nākamo, loģisko jautājumu – kamdēļ nekas netiek darīts, lai šo absurdo situāciju mainītu? Te nu atkal mans kautrais pieņēmums – politiskie spēki paši nemaz negrib ko mainīt. Lai gan – nevarētu teikt, ka neko negrib mainīt.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā4, ar kuru tika palielināts finansējums politiskajiem spēkiem, stāv rakstīts: likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī. Iepazīstoties ar Saeimas sēdes kārtību redzams, ka 14.novembrī Saeima grozījumus POFL noraidīja, bet attiecīgos grozījumus ir pieņēmuši 2019.gada 13.novembrī. Interesanti, vai tad šie grozījumi vispār ir spēkā, ja norādīts nepareizais pieņemšanas datums?

Tiesa, vienu gan nav iespējams noliegt – pieņemtie grozījumi par valsts budžeta finansējuma palielināšanu ļaus vairākiem politiskiem spēkiem it kā formāli norēķināties par iepriekš saņemtajiem, bet nesamaksātajiem pakalpojumiem un precēm. Šajā sakarā pavisam citā gaismā parādās vēl viens POFL grozījuma pants:

3. Papildināt 6. pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Par politiskās organizācijas (partijas) aizņēmumu šā likuma izpratnē uzskatāmas arī parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju."

Un tā sakarā pieņemtie Pārejas noteikumu 28.punkts:

Parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un nav to veikusi līdz 2019. gada 31. decembrim, politiskā organizācija (partija) sedz triju gadu laikā pēc šā likuma 6. panta 5.1 daļas stāšanās spēkā.

Šis viss liek uzdot tikai jautājumu, nez, parādsaistības par aizņēmumiem tiktu pārvērstas arī tad, ja politiskajiem spēkiem finansējums netiktu palielināts? Kamdēļ politiskās partijas ir izpelnījušās tādu labvēlību segt parādsaistības triju gadu laikā, ja citiem tās jāsedz nekavējoties?

Viss iepriekš minētais liek domāt, ka politiskās partijas vispirmām kārtām domā tikai un vienīgi par sevi, savu labumu un izdevīgumu. Viss pārējais ir tikai, kā to nodrošināt.

Politisko partiju finansēšanas jautājumus būtu labs sākums, ja politiķi visas reformas sāktu ar sevi. Reformētu savu finanšu jautājumu, lai tas būtu caurspīdīgs un saprotams, nevis kaut kas paslēpts zem sadaļas „Citi ieņēmumi”. Tikai tad, kad būs sakārtojuši sevi, varētu runāt tālāk par jebkādām citām reformām.

Nobeigumā nocitēšu vārdus no grupas Musiqq dziesmas “Sāc ar sevi”: Sāc ar sevi, pirms maini pasauli ap sevi. Un laime pati tevi atradīs.

Pēcvārda vietā: vai tik tiešām it kā pieņemtie POFL grozījumi, kuri grozījumu tekstā pieņemti 2019. gada 14. novembrī, bet kurus realitātē Saeima pieņēma 2019.gada 13.novembrī, ir spēkā!? Vai ir likumīgs pamats politiskām partijām izmaksāt lielāku finansējumu?

1 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-uzkrajusas-lielus-paradus-lai-tos-segtu-politiki-gaida-krietni-palielinato-valsts-finansejumu/

2 https://likumi.lv/doc.php?id=36189

3 https://www.knab.gov.lv/lv/db/declaration/?party_id=&type_id=186542&year=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=

4 https://likumi.lv/ta/id/310993-grozijumi-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likuma

Novērtē šo rakstu:

68
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi