Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tikai dažas partijas, piemēram, “Jaunā Vienotība” un ZZS uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir virzījušas savus biedrus, kuri jau ilgstoši darbojas šajās partijās. Pārējās partijas ir aizrāvušās ar viesstrādnieku uzaicināšanu. Piemēram, “Attīstībai/Par!” pieteikusi politologu Ivaru Ījabu, tā saukto biznesa eksperti Baibu Rubesu un Latvijā populārā bijušā Igaunijas prezidenta sievu Ievu Ilvesu. Jaunā konservatīvā partija par sava saraksta līderi ielikusi politologu Andi Kudoru.

Īpaši neatpaliek arī citas partijas. Pat Nacionālā apvienība līdzās pieredzējušajam Robertam Zīlem pieaicinājusi viesstrādnieku žurnālistu Ansi Pūpolu, bet Latvijas Reģionu apvienība līdzās Edvardam Smiltēnam sarakstā ielikusi rakstnieku un publicistu Otto Ozolu.

Vērojot partiju pieteiktos kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pārņem sajūta, ka ir pilnīgi vienalga, no kāda saraksta tie balotējas vēlēšanām. Pieaicinātie viesstrādnieki, piemēram, Baiba Rubesa, Ivars Ījabs, Ansis Pūpols, Ieva Ilvesa, Andis Kudors un citi līdz šim nav bijuši saistīti ar šīm partijām, tāpat nav skaidrs, vai viņi plāno turpināt sadarbību ar partijām gadījumā, ja netiks ievēlēti Eiropas Parlamentā.

Atsevišķs stāsts ir par tā sauktajiem krievvalodīgo partiju sarakstiem. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šīm partijām ir izdevies sekmīgi kandidēt, iegūstot divas vai trīs deputātu vietas no Latvijai atvēlētajām astoņām deputātu vietām. Kā vienmēr, aktīva ir Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un viņas sabiedrotais Andrejs Mamikins.

Īpaši interesanta liekas “Saskaņas” taktika, veidojot sarakstu, kurā līderis būs šīs partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa sabiedrotais no “Gods kalpot Rīgai” Andris Ameriks. Lasot ziņas par korupcijas skandāliem uzņēmumā “Rīgas satiksme” un citos Rīgas domes uzņēmumos, ir skaidrs, ka Ušakovs un Ameriks cer uz saviem atbalstītājiem, lai varētu pārcelties uz Briseli un izvairīties no nepatikšanām Rīgā.

Daudziem nav skaidrs, ko šobrīd Eiropas Parlamentā dara no Latvijas ievēlētie deputāti. Piemēram, no ZZS saraksta ievēlētā Iveta Grigule, kas agrāk bija pazīstama ar saviem eiroskeptiskajiem uzskatiem, nav izcēlusies ar īpašām aktivitātēm, tomēr interesanti, ka viņas darbība pilnībā atbilst Krievijas interesēm. Viņa ir aizstāvējusi Krievijai izdevīgas iniciatīvas un pasākumus.

Nekādas šaubas neizraisa no Krievu savienības ievēlētās Tatjanas Ždanokas un tagad viņas vietu ieņēmušā Miroslava Mitrofanova darbība Eiropas Parlamentā. Abi aizstāv Krieviju un tās līderi Vladimiru Putinu, aicina atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kas tika noteiktas pēc Krimas okupācijas. Patiesībā gan Ždanoka, gan Mitrofanovs darbojas kā Krievijas ietekmes aģenti Eiropā. Papildus tam abi vēršas pret Latviju un cenšas radīt kaitējumu Latvijas reputācijai Eiropā un pasaulē.

No Ždanokas un Mitrofanova daudz neatpaliek arī no “Saskaņas” ievēlētais Andrejs Mamikins, kurš tagad ir pievienojies Krievu savienībai un pilnībā atbalsta Ždanokas aktivitātes.

Nav šaubu, ka Krievija ir ieinteresēta, lai tai izdevīgi kandidāti tiktu ievēlēti Eiropas Parlamentā arī šogad. Krievijas mērķis ir radīt nesaskaņas ES valstu starpā. Krievija izmantos dažādus veidus, lai panāktu kreiso un galēji labējo partiju pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā, kuri daudz laika veltīs savstarpējiem strīdiem. Nav šaubu, ka Krievija izmantos televīziju un medijus propagandas un dezinformācijas izplatīšanai, kā arī turpinās ievietot viltus ziņas “Facebook”, “Twitter” un citos sociālajos medijos.

Vairākkārt ir dzirdēts viedoklis, ka Krievija īsteno informācijas karu, lai panāktu ES sašķelšanos un likvidēšanos. Krievija ir iejaukusies gandrīz visās vēlēšanās Rietumvalstīs, tajā skaitā ASV. Krievija ir aktīvi atbalstījusi Lielbritānijas referendumu par Brexit. Krievija atbalsta eiroskeptiķu un populistu partijas ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un Itālijā. Ir skaidrs, ka gan Ždanoka un Mamikins, gan Ušakovs un Ameriks var rēķināties ar Krievijas atbalstu, tajā skaitā Krievijas televīzijā un citos medijos.

Vērojot šogad partiju pieteikto skaistumkonkursu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šķiet, ka varētu arī atteikties no partiju sarakstu iesniegšanas un dot tiesības noteiktam iedzīvotāju skaitam izvirzīt savus kandidātus. Šogad daudziem pieteiktajiem kandidātiem ir tik maz saistības ar partijām, kuras tos izvirzījušas, ka nav saprotams, kāpēc partijām jāveido šie saraksti, ja par lokomotīvēm tiek izraudzīti populāri cilvēki, kuri agrāk nav darbojušies partijās.

Parasti Eiropas Parlamenta vēlēšanās balso mazāk vēlētāju nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Iespējams, ka šogad tas varētu mainīties, jo savus atbalstītājus mēģinās mobilizēt “Saskaņa” un tās līderis Ušakovs. Domājams, arī citas partijas cer palielināt vēlētāju aktivitāti, apzināti pieaicinot atpazīstamus viesstrādniekus par savu sarakstu līderiem. Būs interesanti vērot, kādas kampaņas tiks rīkotas šo kandidātu popularizēšanai un vēlētāju mobilizēšanai, jo ir skaidrs, ka daudz ko noteiks tas, cik cilvēku aizies līdz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsos par sev tīkamākajiem kandidātiem.

Ja uz vēlēšanu iecirkņiem aizies maz cilvēku, ir iespējams, ka pusi no Latvijai atvēlētajām astoņām Eiropas Parlamenta deputātu vietām ieņems Kremlim lojāli deputāti.

Novērtē šo rakstu: