Iesaki rakstu: 
Iedzīvotāji neapmierināti ar „Sadales tīkla” tarifu un tarifu kāpumu. Prezidents nosoda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) “bezzobainumu” un norāda, ka šāda iestāde, kas nedomā par sabiedrību, nepilda savu funkciju un nav vajadzīga. „Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (attēlā) panikā kā kompromisu piedāvā jaudas palielinājuma izmaksu segt no pašu resursiem.
Skatoties uz SPRK kā “neatkarīgu” institūciju, kura saņem finansējumu tieši no regulējamiem pakalpojumiem, būtu absurdi cerēt, ka šī institūcija ir 100% neatkarīga, vēl jo vairāk – ja institūciju vada politiķi, kuri savu pilnvaru termiņu ir atnākuši nevis vadīt iestādi, bet “mācīties” nozares – braucot komandējumos un dārgās mācībās, kurās eksperti, kas veic darbu, netiek, jo nepietiek līdzekļu.
Ja skatāmies uz atalgojumu, tad SPRK vadība ir ļoti labi apmaksāta, un zinātāji teic, ka padome pati sev izmaksājot prēmijas reizi pusgadā vienas mēnešalgas apmērā. Vai Valsts kontrole to skatīsies? Protams ne, jo Valsts kontrolē strādā bijušais SPRK priekšsēdētājs.
Vēl aizvien paliek atvērts jautājums – kāpēc padomē katram loceklim ir vajadzīgs pa padomniekam? Ja jau neesi spējīgs būt pilntiesīgs padomes loceklis, kurš bez padomnieka nevar pildīt savus amata pienākumus, nepiesakies konkursā! Kur palika solītā reforma? Vai nevajadzētu sākt purināt šo iestādi, kas ir nepamatoti uzaudzējusi savu liekēžu padomes locekļu - padomnieku varzu?
Kurš no mums negribētu saņemt šādu atalgojumu (pirms nodokļiem)? - Atalgojums__augusts.pdf (sprk.gov.lv). Darbs kaulus nelauž. Un par šo visu maksājam mēs – pakalpojumu saņēmēji! Papētiet algu robežas… Pirms vēlēšanām mums stāstīja, ka valsts aparātu mazinās, bet te viena iestāde kā tāds sniega pulkstenītis pacēlusi savu cēlo galviņu pavasarī un laužas cauri skarbajai realitātei…
Apskatot SPRK vadības amatpersonu deklarācijas, secinām, ka vadība ļoti labi dzīvo, un tie Intars Birziņš (2022.gadā - 6426,15 EUR pirms nodokļiem mēnesī), Rota Šņuka (2022.gadā - 6597,2 EUR pirms nodokļiem mēnesī), Imants Mantiņš (2022.gadā - 6424,9 EUR pirms nodokļiem mēnesī) un Anna Upena (2022.gadā - 6378,0 EUR pirms nodokļiem mēnesī).
Ko tur teikt, realitāte SPRK nav tik skarba, ja zini, ka tev vienmēr ieripos kontā nauda no regulētajiem pakalpojumiem, jo nav jau alternatīvu. Cik cels, tik maksās tās muļķa aitas! Tas arī izskaidro, kāpēc Vanckariņš tik ļoti vēlas sev dabūt Ekonomikas ministriju. Sak, tā sasodītā naciķu banda neļauj gana ātri bīdīt vēja parkus un sašķidrināto dabasgāzes termināli, kurā Vanckariņš ir saredzējis savu mūža maizi… gana taču sastrādāts Covid laikā – jāatpūšas!
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
