Iesaki rakstu: 
Izstāstīšu mūsu bēdīgo stāstu par pieredzi ar Sadales tīklu (ST), lai citi neiekrīt un mācās no mūsu kļūdām, ne savām. Viss ir tik absurdi vienkārši, ka pat smiekli nāk. Vai asaras birst. Nu tad visu pēc kàrtas.
2022.gadā pēc krievijas iebrukuma Ukrainā saprotam, ka principā nevēlamies sponsorēt okupantu iegribas, pieņemam lēmumu valstiskas domāšanas vārdā domāt zaļi un uzstādām siltumsūkni + saules paneļus. Uz 2022.gada otru pusi viss projekts ir noslēdzies, VARAM atbalsts saņemts. Piebildīšu, ka visu veic vīrs, māja ir uz viņa vārda, arī VARAM atbalstu formē un saņem viņš. Esam priecīgi. Tiešām. Par elektrību neesam maksājuši kopš aprīļa, paneļi ražo labi.
Bet ir viens bet. Mums ģimenē ir pieņemts, ka rēķinus u.c. izdevumus maksāju es, vīrs dod naudu. Elektrības rēķins ir uz manu vārdu. Taču aizvien biežāk, īpaši uz ziemas tuvušanos, vīrs liek man iet manā ST profilā un uzmest aci saražotiem/notērētiem kw datiem. Jo rēķins taču uz mana vārda. Reģistrēšanās ar smart id, utt. Līdz vienu dienu, konkrēti 17 dienas atpakaļ nospriežam, ka tas ir apnicīgi, un pieņemam lēmumu elektrības rēķinu pārslēgt uz vīra vārda, lai tad pats skatās patēriņus. Gudrākie jau droši vien saprot ar ko šis viss beigsies, bet mēs acīmredzot neesam tādi...
Pārslēgšana notiek 5 min. laikā, telefoniski, paliekam turpat pie Enefit, viss ērti, parocīgi. Vēl mazāku tarifu dabūjam, ideāli, nu kas var būt labāks par šo!
Par šo visu aizmirstam līdz pienāk 1.septembris, kas ir tieši 15 dienas kopš līguma noslēgšanas. 1.septembris - mūsu saražoto kw piefiksēšanas laiks. Un secinām - kas tad tas: manā profilā vairs nerādās mūsu saražoto kw tūkstoši, savukārt vīra profilā - vēl nekas nerādās! Sajūtam deguma smaku pakulās, un tiek zvanīts ST. Bet, ak vai, - ir taču piektdienas vakars, pulkstens pēc 18:00, un telefonu neviens neceļ. Jo atceros - tieši 15 dienas atpakaļ no ST atnāca automātiskais epasts: jūsu adresē fiksējam jaunu pieslēgumu, ja jums ir pretenzijas par to, lūdzu sazināties 15 dienu laikā. Un piektdiena ir kā reiz 15 diena, taču sazināties pa ST uzziņu tel. nevaram!
Nekas, sagaidam pirmdienas rītu, pirmā lieta, ko ST saņem šorīt rīta agrumā, ir mūsu zvans. Izstāstām situāciju. Atbilde ir pārsteidzoša: nu kā jūs nezinājāt, līguma maiņas gadījumā anulējās visi jūsu uzkrātie kw. Argumenti, ka esam viena mājsaimniecība, vīrs ir īpašnieks gan mājai, gan paneļiem, mums pat nav vairs rādītāju, ko iesniegt VARAM atbalsta programmmai, ko prasa līgums reizi gadā, ne ST, ne Enefit mūs par šo visu nav informējis, konkrēti 15. dienā centāmies ar jums sazināties, taču nespējām no mums neatkarīgu apstākļu dēļ. Šis viss ST ir dziļi vienaldzīgs. Absolūta neiedziļināšanās, pat izsmiekls - nu kā jūs varējāt nezināt, tie ir taču MK noteikumi, nezināšana jūs neatbrīvo no atbildības..
Tad turpinam stāstīt par 15 dienām.. notiek klausules otrā galā paklusa dienu skaitīšana un ļauns prieks - nu redzat, ir taču 17. diena jau, jūs esat nokavējuši tieši 2 dienas, nu ko jūs gribat... Atkal diskusija par manis veikto zvanu 1.septembrī un pat telefonā piefiksēto zvana laiku, ilgumu,utt. Viss lieki. Jautāju - ja es būtu zvana vietā uzrakstījusi epastu šajā 1. septembrī, kuru jūs droši vien atvērtu stipri vēlāk pēc šī zvana, kas tad būtu? Atbilde, jā tas skaitītos kā atsaukums, tā būtu 15 diena, likums ievērots, bet jūs taču epastu neatsūtījāt!
Turpinu: ok, pārslēgšu tad līgumu atpakaļ uz sava vārda, nu nekas - samaksāšu Enefit līgumsodu, tad taču jūs mums atdosiet saražotos kw, jo īpašnieks esmu atkal es. Atbilde: nē, neatdosim... Kā neatdosiet?? Ko mums jūs ieteiktu darīt? Atbilde atkal nelika vilties: kā ko, tiesājaties! Domāju, ka arī ST saprot to, ka PIRMĀS instances nolēmums būs pēc gadiem trijiem.
Saku, ka obligāti rakstīšu iesniegumu, tas taču nav pareizi, uz ko saņemu atbildi, nu, protams, taču - rakstiet droši, bet jūs taču zināt, ka likums ir jāievēro, nezināšana, utt un utt.
PRIEKŠKARS...
Protams, lieki pieminēt, ja šajā vienkāršajā klientu ērtību atvieglojošā procesā ST vai Enefit ar pušplēstu vārdu būtu ieminējies par zaudēto elektrību, mēs turpmākos 100 dzīves gadus nebūtu neko pārslēguši..
Tā mierīgi visu pārdomājot, noliekot emocijas malā, droši vien visvairāk par visu uzvārīja asinis nevis zaudētais uzkrājums, bet tieši ST attieksme un absolūta vienaldzība, ignorance, arogance, pat izsmiekls. Protams, mēs izdzīvosim, sakrāsim jaunus kw nākošgad, un viss būs labi, norakstīs šos zaudējumus, pārcelsim paneļu atmaksāšanās periodu par gadu uz priekšu un paši iesim uz priekšu. Bet rūgtums paliek. Tieši par attieksmi un vienaldzību.
Ja ir iespēja - padalieties ar šo stāstu, lai citi neiekrīt tik muļķīgi kā mēs to izdarījām. Un par spīti visam un neskatoties uz šo bezsakaru, abi ar vīru nolēmām - tieši to summu, ko pazaudējām ST, noziedosim Ukrainai, izdarot kaut ko labu. Viņiem iet daudz trakāk, un droši vien viņi visas savas problēmas iemainītu pret šīm - mūsu sīkajām... aprakstītajām. Jo patiesībā tās nav problēmas, bet valsts akciju sabiedrības nevēlēšanās iedziļināties jautājumā, kas radās no nekā. Un, iespējams, tieši no šādiem sīkumiem veidojas atbildes, kāpēc mēs esam kur esam uz Baltijas fona, kāpēc mums ir tāds tilts Salacgrīvā, utt. Vēlreiz - lai vairojas pozitīvās emocijas, ceram, kādam šis viss noderēs!
Pārpublicēts no Facebook
Attēlā - Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
