„Sadales tīkls” slēdz iepirkuma līgumu ar firmu - nodokļu mazmaksātāju
PIETIEK19.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Elektrotīklu uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls noslēdzis līgumu par elektrolīniju trašu tīrīšanu ar kompāniju SIA East Wood Timber, kura iepriekšējā gadā nodokļos samaksājusi apaļu nulli. Tas nav traucējis Sadales tīklam uzticēt šos darbus šai firmai, pieticis vien ar skaidrojuma saņemšanu, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums.
Lai gan iepirkuma noteikumi prasīja konkrētu darbinieku skaitu ar atbilstošu kvalifikāciju, kā arī bija jāapliecina iepriekšēja pieredze elektropārvades līniju trašu tīrīšanas vai līdzvērtīgos darbos, kas jāapliecina ar vismaz vienu atsauksmi no nozares uzņēmuma, norādot arī šī uzņēmuma kontaktpersonu saziņai, tomēr tas nav traucējis East Wood Timber tikt pie līguma veselos divos elektrolīniju trašu tīrīšanas posmos.
East Wood Timber ieguva pamatlīguma slēgšanas tiesības par trašu tīrīšanas darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Talsu tīkla nodaļā un rezerves līguma slēgšanas tiesības par darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Tukuma tīkla nodaļā. Rezerves līgums nozīmē, ka šī kompānija iegūst tiesības veikt darbus, ja iepirkumā uzvarējusī kompānija tos nespēj veikt.
Kā skaidro Sadales tīkla preses sekretāre Alīna Kozlovska, šādu praksi par rezerves līgumu slēgšanu Sadales tīkls īsteno jau piekto gadu, un šajā laikā ir bijuši līgumu laušanas gadījumi saistībā ar piegādātāja nespēju sniegt pakalpojumu atbilstoši līguma prasībām, spēkā stājoties rezerves līgumam ar piegādātāju, kas piedāvājis nākamo saimnieciski izdevīgāko cenu. Arī konkrētajā iepirkumā saistību nepildīšanas gadījumā rīkosimies tāpat.
Komentējot jautājumu par East Wood Timber nodokļos nomaksāto apjomu 2019. un 2020. gadā, Sadales tīkls informē, ka pretendentam pieprasīts skaidrojums par pēdējos gados nodokļos nomaksātās summas mazo apjomu. “Pretendents apliecināja, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums. Iepirkuma procedūras laikā pretendents atbilda prasībām par nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju,” norāda A. Kozlovska.
Tiesa, Sadales tīkls skrupulozi pārbauda, vai pretendentam nav nodokļu parādu, taču par nodokļu nemaksāšanu vispār tam ir pieticis vien ar kompānijas sniegtu skaidrojumu. “Izskatot pieteikumus un piedāvājumus, pretendenta atbilstība pakalpojuma nodrošināšanai tiek vērtēta saskaņā ar nolikuma kvalifikācijas prasībām, tostarp tiek vērtēta piedāvātās cenas samērība un atbilstība tirgus cenām, lai tiktu izvēlēti sabiedrības interesēm atbilstošākie piedāvājumi. Viens no pamatmērķiem Sadales tīklam ir iepirkumos veicināt godīgu konkurenci pretendentu vidū, šādi nodrošinot sabiedrībai iespējami kvalitatīvākos pakalpojumus par saimnieciski izdevīgāko cenu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem veicam arī pretendentu pārbaudi par atbilstību prasībai par nodokļa parādu neesamību. Ar piegādātājiem, kam ir nodokļu parādi, līgums netiek slēgts, kā arī, konstatējot nodokļu parādu, kandidāts tiek izslēgts no turpmākas dalības sarunu procedūrā,” uzsver Sadales tīkla preses sekretāre.
Turklāt Sadales tīkls lepojas, ka, izmantojot nodokļu mazmaksātāju pakalpojumus, tam izdevies krietni ietaupīt. “Papildus jānorāda, ka Sadales tīkls pozitīvi vērtē jaunu uzņēmumu (ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi) dalību iepirkumos, jo tas palielina konkurenci starp pretendentiem, ceļot sniegtā pakalpojuma kvalitāti par sabiedrības interesēm atbilstošu cenu. To, ka prasībām atbilstošu pretendentu skaits arvien pieaug un konkurence tiek veicināta, esam novērojuši arī konkrētajā iepirkumā. Sadales tīkls pastāvīgi analizē un pilnveido iepirkumu organizēšanas principus. Jāuzsver, ka šo iepirkumu izdevās noslēgt par kopējo cenu, kas, salīdzinot ar līdzvērtīgiem iepriekš noslēgtajiem iepirkumiem, tika samazināta par vidēji 21%,” piebilst A. Kozlovska.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
