„Sadales tīkls” slēdz iepirkuma līgumu ar firmu - nodokļu mazmaksātāju
PIETIEK19.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Elektrotīklu uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls noslēdzis līgumu par elektrolīniju trašu tīrīšanu ar kompāniju SIA East Wood Timber, kura iepriekšējā gadā nodokļos samaksājusi apaļu nulli. Tas nav traucējis Sadales tīklam uzticēt šos darbus šai firmai, pieticis vien ar skaidrojuma saņemšanu, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums.
Lai gan iepirkuma noteikumi prasīja konkrētu darbinieku skaitu ar atbilstošu kvalifikāciju, kā arī bija jāapliecina iepriekšēja pieredze elektropārvades līniju trašu tīrīšanas vai līdzvērtīgos darbos, kas jāapliecina ar vismaz vienu atsauksmi no nozares uzņēmuma, norādot arī šī uzņēmuma kontaktpersonu saziņai, tomēr tas nav traucējis East Wood Timber tikt pie līguma veselos divos elektrolīniju trašu tīrīšanas posmos.
East Wood Timber ieguva pamatlīguma slēgšanas tiesības par trašu tīrīšanas darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Talsu tīkla nodaļā un rezerves līguma slēgšanas tiesības par darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Tukuma tīkla nodaļā. Rezerves līgums nozīmē, ka šī kompānija iegūst tiesības veikt darbus, ja iepirkumā uzvarējusī kompānija tos nespēj veikt.
Kā skaidro Sadales tīkla preses sekretāre Alīna Kozlovska, šādu praksi par rezerves līgumu slēgšanu Sadales tīkls īsteno jau piekto gadu, un šajā laikā ir bijuši līgumu laušanas gadījumi saistībā ar piegādātāja nespēju sniegt pakalpojumu atbilstoši līguma prasībām, spēkā stājoties rezerves līgumam ar piegādātāju, kas piedāvājis nākamo saimnieciski izdevīgāko cenu. Arī konkrētajā iepirkumā saistību nepildīšanas gadījumā rīkosimies tāpat.
Komentējot jautājumu par East Wood Timber nodokļos nomaksāto apjomu 2019. un 2020. gadā, Sadales tīkls informē, ka pretendentam pieprasīts skaidrojums par pēdējos gados nodokļos nomaksātās summas mazo apjomu. “Pretendents apliecināja, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums. Iepirkuma procedūras laikā pretendents atbilda prasībām par nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju,” norāda A. Kozlovska.
Tiesa, Sadales tīkls skrupulozi pārbauda, vai pretendentam nav nodokļu parādu, taču par nodokļu nemaksāšanu vispār tam ir pieticis vien ar kompānijas sniegtu skaidrojumu. “Izskatot pieteikumus un piedāvājumus, pretendenta atbilstība pakalpojuma nodrošināšanai tiek vērtēta saskaņā ar nolikuma kvalifikācijas prasībām, tostarp tiek vērtēta piedāvātās cenas samērība un atbilstība tirgus cenām, lai tiktu izvēlēti sabiedrības interesēm atbilstošākie piedāvājumi. Viens no pamatmērķiem Sadales tīklam ir iepirkumos veicināt godīgu konkurenci pretendentu vidū, šādi nodrošinot sabiedrībai iespējami kvalitatīvākos pakalpojumus par saimnieciski izdevīgāko cenu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem veicam arī pretendentu pārbaudi par atbilstību prasībai par nodokļa parādu neesamību. Ar piegādātājiem, kam ir nodokļu parādi, līgums netiek slēgts, kā arī, konstatējot nodokļu parādu, kandidāts tiek izslēgts no turpmākas dalības sarunu procedūrā,” uzsver Sadales tīkla preses sekretāre.
Turklāt Sadales tīkls lepojas, ka, izmantojot nodokļu mazmaksātāju pakalpojumus, tam izdevies krietni ietaupīt. “Papildus jānorāda, ka Sadales tīkls pozitīvi vērtē jaunu uzņēmumu (ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi) dalību iepirkumos, jo tas palielina konkurenci starp pretendentiem, ceļot sniegtā pakalpojuma kvalitāti par sabiedrības interesēm atbilstošu cenu. To, ka prasībām atbilstošu pretendentu skaits arvien pieaug un konkurence tiek veicināta, esam novērojuši arī konkrētajā iepirkumā. Sadales tīkls pastāvīgi analizē un pilnveido iepirkumu organizēšanas principus. Jāuzsver, ka šo iepirkumu izdevās noslēgt par kopējo cenu, kas, salīdzinot ar līdzvērtīgiem iepriekš noslēgtajiem iepirkumiem, tika samazināta par vidēji 21%,” piebilst A. Kozlovska.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
