Sadalīti miljoni nodokļu maksātāju naudas, lai Latvijas “pētnieki” varētu piepūst zirgus un “pētīt”, kad un kā tie uzsprāgst...

Daži no visnejēdzīgākajiem „pētījumiem:

Baltijas noturības stiprināšana: caur tehnoloģijām uz izpratni un rīcību

Starpdisciplinārs pētniecības projekts pēta Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju gatavību identificēt un ziņot par aizdomīgām aktivitātēm hibrīdapdraudējumu apstākļos. Baltijas valstis, atrodoties ģeopolitiskajā pierobežā, ir īpaši pakļautas draudiem, kas ietver kiberuzbrukumus, dezinformāciju un diversijas, tāpēc tām jāstiprina visas sabiedrības noturība. Projekts analizē, kā politiskie, juridiskie, psiholoģiskie un tehnoloģiskie faktori ietekmē sabiedrības iesaisti visaptverošā aizsardzībā. Balstoties sociālās kontroles teorijā un starptautiskajā pieredzē, tas vērtē sabiedrības izpratni par aizdomīgām aktivitātēm un esošo ziņošanas mehānismu, tostarp digitālo platformu, efektivitāti. Tiks pielietota jauktā metode – aptaujas, fokusa grupas, juridiskā analīze un tehnoloģiju izvērtējums –, lai izstrādātu visaptverošu ietvaru pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu politikas veidošanā, kas stiprina sabiedrības uzticēšanos, uzlabo juridiskos regulējumus un veicina pieejamu un efektīvu digitālo rīku attīstību. Projekts sniegs konkrētus ieteikumus iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanai drošības jomā, veicinot Baltijas valstu spēju laikus atpazīt un risināt sarežģītus drošības izaicinājumus.

Latvijas Universitāte, 300 000 eiro

Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus

Šis pētījuma pieteikums piedāvā inovatīvu, multimodālu pieeju, lai izprastu gan riskantu, gan sociāli vēlamu autovadīšanu, integrējot psiholoģiskās teorijas un objektīvos fizioloģiskos un uzvedības datus. Lai arī līdzšinējā literatūrā galvenokārt uzsvērta riskanta braukšana, kas mērīts izmantojot pašnovērtējuma metodes vai atsevišķus sensoru datus, šis projekts savieno datos balstītas un teorētiski balstītas pieejas, lai izveidotu aptverošākus iespējamos autovadīšanas profilus. Pamatojoties uz atzītām personības teorijām, kognitīviem konstruktiem, piemēram, spēju skatīties uz situāciju no cita skatu punkta un reflektēšanu par situāciju, kā arī fizioloģiskiem rādītājiem, piemēram, sirds ritma variabilitāti (HRV), pētījums apvieno šos aspektus ar reāliem telemātikas un koplietošanas automašīnu braukšanas datiem. Pieteikums konceptuāli balstās uz pētnieku komandas iepriekš izstrādāto autovadītāju situācijas pārdomāšanas skalu, paplašinot tās pielietojumu reālās braukšanas situācijās. Izpētot gan nevēlamu, gan prosociālu uzvedību ceļu satiksmē, projekts vērsts uz dziļāku izpratni par autovadītāju riskantu un drošu braukšanu. Galvenais mērķis ir izstrādāt daudzdimensionālu prognozēšanas modeli, kas ļautu sniegt personalizētus ieteikumus, uzlabotu satiksmes drošību un stiprinātu teorētiskos pamatus autovadīšanas pētniecībā.

Latvijas Universitāte, Ivars Austers, 300 000 eiro

Demokrātijas plaisu mazināšana — no polarizācijas uz saliedētu sabiedrību

Šis starpdisciplinārais pētniecības projekts pēta sabiedrības polarizāciju un demokrātijas ievainojamību Latvijā. Projekts analizē, kā nenoteiktība, ko veicinājuši COVID-19, Ukrainas kara un citu ģeopolitisko procesu radītie satricinājumi, ietekmē polarizāciju gan ikdienas saskarsmē, gan politiskajā diskursā. Integrējot politikas zinātni un sociālo psiholoģiju, projekts pēta, kā politiskie aktori izmanto sabiedrības sašķeltību cīņā par varu un kā šāda polarizēta konkurence apdraud demokrātiju un nacionālo drošību. Balstoties sociālās identitātes teorijā, cilvēka spējā mainīt skatpunktu un pilsonisko kompetenču attīstībā, projekts kartē polarizāciju pastiprinošos mehānismus, identificējot kritiskos punktus, kuros sociālās spriedzes saasināšanās veido plaisas demokrātijā, kā arī risinājumus šī procesa apturēšanai. Jauniešu pilsonisko kompetenču stiprināšana tiek izzināta kā potenciāls risinājums tolerances un sadarbības veicināšanai sabiedrības polarizētajās grupās. Projektā tiks izstrādāta un validēta Sociālo mediju skatpunkta maiņas skala (Social Media Perspective-Taking Scale) un veikti eksperimentāli pētījumi par tās ietekmi. Projekta rezultāti sniegs ieteikumus politikas veidotājiem un nevalstiskajām organizācijām par starpgrupu konfliktu mazināšanu un demokrātijas stiprināšanu, kā arī tiks publicēti zinātniskos žurnālos un izplatīti konferencēs.

Vidzemes Augstskola, 300 000 eiro

Uzvedības un kultūras aspekti jauniešu atkarības vielu lietošanas regulējuma ievērošanā Latvijā

This project addresses a critical gap in (inter)national scholarship by offering an empirically grounded, theory-driven analysis of youth compliance with substance policies through combining the Slippery Slope Framework (SSF) and Behavioral and Cultural Insight (BCI). While behavioral insights have increasingly informed public health and substance use interventions, existing applications of WHO’s Behavioural and Cultural Insights (BCI) framework primarily focus on individual behavioral change and communication strategies, often overlooking broader socio-political dynamics such as trust in institutions and perceptions of policy legitimacy. Combining SSF and BCI provides a novel lens to tackle the gap between decision-makers and youth subcultures. It will allow to examine how young people interpret the rationale behind policy and enforcement, and how the constructed meanings around substance policies influence their compliance or resistance. In other words, by combining SSF with BCI, the study will capture not only whether youth comply with substance policies, but also why, revealing the cultural logics and behavioral mechanisms behind compliance or resistance.

Latvijas Universitāte, Aija Zobena, 299 999 eiro

Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides

Projekts vērsts uz dzimtes lomu un partnerattiecību dinamikas un ģimenes struktūru attīstības izpēti, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm, kurās divi viena dzimuma pieaugušie kopā audzina bērnus. Tas skar divus atšķirīgus ģimeņu tipus: tās, kas izveidotas viendzimuma partnerattiecībās, un tās, kuras veido radniecības saites — visbiežāk mātes un meitas tandēmi, kur bērnu aprūpi atbalsta vecmāmiņas. Kamēr vecāku audzināšana viendzimuma partnerattiecībās Latvijā ir salīdzinoši nesena parādība, divu paaudžu viendzimuma ģimenes struktūras ir izplatītāks, lai gan lielākoties neatzīts bērnu audzināšanas veids. Šīs ģimenes oficiālajā statistikā parasti tiek klasificētas kā "viena vecāka ģimenes", kas ir visizplatītākais mājsaimniecības veids ar nepilngadīgajiem. Koncentrējoties uz šīm ģimenes formām, projekta paredz sasniegt trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, sniegt ieguldījumu dzimtes un ģimenes attiecību teoretizācijai plašākā Eiropas kontekstā. Tas ļauj izpētīt seksuālās un emocionālās attiecības ģimenēs, partnerattiecību un bērnu aprūpes organizēšanu, ja nav publiski atzītu lomu modeļu sabiedrībā. Otrkārt, mēs plānojam izstrādāt pierādījumu bāzi un ieteikumus neheteronormatīvu ģimeņu atbalstam un pašreizējā atbalsta nepilnību identificēšanai. Treškārt, izmantojot līdzdalīgas izpētes metodoloģiju, mēs dodam iespēju ieinteresētajām pusēm un potenciālajiem līdzpētniekiem no mērķa grupas, padziļināt zināšanas par iekļaujošāku pieeju ģimenēm un viņu tiesībām.

Latvijas Universitāte, Aivita Putniņa, 300 000 eiro

ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā

ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz „dabiskajām” dzimumlomām un „dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Kārlis Vērdiņš, 300 000 eiro

Novērtē šo rakstu: