Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sadisma orģija

Leonards Inkins
12.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir sadisms un kas orģija? Vārdnīca apgalvo, ka sadisms ir tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas. Savukārt orģiju vārdnīca skaidro kā dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.

Tautas valodā un sadzīvē šo apzīmē ar vienkāršākiem vārdiem un īsākiem apzīmējumiem bez speciāla skaidrojuma. Mēs zinām, ka gan sadisms, gan orģijas ir neliešu nodarbe un nelietības izpausme.

Kur rodas nelietība, un kāpēc cilvēks mēdz rīkoties nelietīgi, es jau vismaz piecpadsmit gadus ne tikai rakstu un runāju, bet pat kliedzu. Esmu dažādos locījumos par šo padziļināti rakstījis, arī savās grāmatās un atsevišķās publikācijās. Vai esmu sadzirdēts? Nē. Kāpēc? Ai, nu tas uz mani un mums neattiecas, es tāds neesmu, mēs tādi neesam, un nelieši ir tikai tie, kas izzog valsti, kuru dēļ viss ir slikti un tamlīdzīgi. Mēs esam par visu gaišo un pret tumsu; tas, ko tu raksti, ir tumsa. Jādomā ir gaišas un labas domas, tad ļaunums atkāpsies labprātīgi.

Esmu par šo pat speciāli dokumentālo filmu uzņēmis, publicējis to Youtūbē. Kāda ir reakcija? Ā, nu tas mūs neinteresē, mēs tādi neesam, tu esi nejēga, mūs tas neskar un neskars.

Pieļauju, ka arī Ukrainā daudziem pret nelietību bija līdzīga attieksme. Arī visā pasaulē ir tāda pati attieksme, tā ir tāda cilvēka īpatnība, ka viņš teorētiski pieļauj, ka kaut kur, iespējams, eksistē arī ļaunums un nelietīgi cilvēki, bet tas viss ir ārpus viņa. Viņš tāds nav, un viņu tas neskars, uz viņu tas neattiecas un nav viņam saistošs.

Ļaunums

Tā cilvēki domāja pirms tūkstoš gadiem, tā domā arī šodien. Gan pirms tūkstoš gadiem realitāte mēdza izrādīties citāda, gan arī šodien asiņainie notikumi Ukrainā to apliecina.

Ļaunums nepārtraukti ir mums līdzās, mūsu ģimenēs, mūsu sabiedrībā, mūsu kolektīvos, skolās un citur. Mēs izliekamies, ka ļaunuma nav vai arī ir tāds, kas mūs īsti neapdraud. Ļaunums izliekas, ka ir pati labestība, un tad kādā brīdī viss mainās. Zvīņas no acīm nokrīt, un rozā brilles saplīst. Izrādās, ka cilvēki ir apzināti bāzuši galvas smiltīs un citādi mālējuši patiesību un patieso ainu, cerot, ka tas viņus neskars.

Ļaunumam tāpat kā vīrusam pašam kāju nav, un tas pārvietoties nespēj. Tam ir vajadzīgs kāds, kurš to pārvieto. Un tas kāds šai gadījumā ir cilvēks. Ne tikai tas, kuru dēvējam par sliktu vai ļaunu, bet arī tas, kurš sevi uzskata par labu un gaismas nesēju.

Brīžos, kad ļaunums skar mūs vai mūsu paziņas un tuviniekus personiski, tad vairumam cilvēku nepietiek drosmes atzīt savu kļūdaino pasaules skatījumu, un savam attaisnojumam viņi meklē vainīgos. Vainīga esot kāda ideoloģija, vainīga esot propaganda, vainīga esot skola, vainīga esot valdība, tikai ne paši.

Protams, mēs nespējam ļaunumu novērst, bet zināt par briesmām – kas mums to liedz?! Ir teikts, ka tas, kurš ir brīdināts vai informēts, ir pasargāts, taču vairums cilvēku no patiesas informācijas kā vairījušies, tā vairās. Nevēlas par to domāt, analizēt un izdarīt secinājumus. Vairums kā izlikās, tā turpina izlikties, ka ļaunuma nav, un, pat ja ir, tad tas uz viņiem neattiecas. Tas ir, cenšas savu dzīvi neapgrūtināt un par to nedomāt. Runā, ka līdzīgi rīkojas strausi...

Zināšanas par ļaunumu ir kā pote, kas rada imunitāti pret to, bet, kad laikam ejot, izmirst tā paaudze, kura ļaunumu piedzīvoja, tad zūd šī imunitāte pret karu un agresiju. Karu piedzīvojušo pēcteči raksta grāmatas, filmē filmas, sacer dziesmas un citu, nezinot, kas patiesībā ir karš. Šāda rīcība veicina nākamo karošanu, nākamās kara šausmas. Šis cikls atkārtojas neskaitāmas reizes tik, cik vien pastāv cilvēce.

Ukraiņi

Runā – lai cik vilku nebaro, tas vienalga lūr uz mežu. Arī cilvēkam vari stāstīt, ko gribi, – viņš lūrēs turp, kur būs tas, ko viņš vēlas un alkst. Kā iepriekš, šo lasot, vairums lasītāju pārmetoši iebildīs, ka cilvēks tāds nav, ka cilvēks – tas skan lepni.

Jā, ir arī tādi cilvēki, bet viņu ir maz, un tūkstoš gadu pieredze liecina, ka vairumu šādu cilvēku nogalina līdzcilvēki. Miera apstākļos attieksmes un rīcības formas var būt arī mazāk radikālas, bet būtību tas nemaina. Patiesībā cilvēkam ir maz iemesla lepoties, un no lepnības līdz iedomībai un augstprātībai ir tikai viens mazs solītis.

Ukrainis un Ukraina šodien skan lepni, un aizvien vairāk cilvēku pasaulē cenšas līdzināties ukraiņiem. Tas kaut nemanāmi, bet maina cilvēci. Pamanāmas izmaiņas notiek tai brīdī, kad vadzis lūst, bet šobrīd vadzis tiek aizvien vairāk noslogots.

Pirms pieciem gadiem man neticēja, par mani smējās un citādi noniecināja, kad es uzstājīgi apgalvoju, ka pārmaiņas pasaulē sāksies Ukrainā. Ukrainā sākto pārmaiņu vilnis sasniegs pat Antarktīdu un Ziemeļpolu.

Vēl vairumā gadījumu nelietības, sadisms, orģijas un citas nosodītās uzvedības normas tiek uzskatītas par sliktām; publiski tiek pausts, ka šodien cilvēki tā vairs nerīkojas, ka humānisms ir uzvarējis un ka šodien vairs nav iespējams tas, kas notika pagātnē.

Tie ir meli, tā notika «Baigajā gadā», Čečenijā, tā notika Irākā, Sīrijā, tā notika Dienvidslāvijā, tā notiek Ukrainā, un šie ļaunuma apmēri nesamazinās, gadsimtiem ejot. Visos minētajos un vairumā neminēto gadījumu ļaunumu nesa kādas konkrētas valsts pilsoņi un to līdzskrējēji.

Nelieši

Kāpēc tas notiek, un ar kādām tabletēm ir jābaro, lai panāktu šādu «cilvēku» rīcību? Uz šo ir ļoti īsa atbilde, proti, ir jāpasaka «tagad drīkst» un «par to tev nekas nebūs». «Par to nesodīs». Kā īstenot to, ko tagad drīkst, par ko nekas nebūs un par ko nesodīs, cilvēks izdomā pats. Atbilstoši savām prāta spējām, tieksmēm un vēlmēm.

Manā dokumentālajā filmā «Nelietis» ir epizode par Jaunorleānu. Pastāv viedoklis, ka humānisms ASV ir uzvarējis, tas ir pat ļoti pārspīlēts. Un kas notika brīdī, kad policijas vairs nebija, kad likumi nedarbojās? Notika tieši tas, par ko šeit rakstu.

Izrādījās, ka cilvēki, kuri ir smaidot sveicinājušies, satiekoties uz ielas vai kāpņu telpā, sāka cits citu slepkavot, laupīt, izvarot. Tas notika, pateicoties tam, ka šādai bezvarai bija atvēlētas tikai dažas dienas, jo pēc tam pilsētā ieradās Nacionālā gvarde, kas savaldīja «lūrēšanu uz mežu», – var teikt, tas tika varmācīgi pārtraukts.

Esmu šo vērojis ieslodzījuma vietās. Manā acu priekšā bija tūkstošiem cilvēku, tūkstošiem likteņu un tūkstošiem piemēru. Kad cilvēks nokļūst vidē, kurā apspiest, izvarot, spīdzināt, fiziski ietekmēt, atņemt ir norma un par to nesoda, izrādās, pēkšņi inteliģents ieslodzītais, kurš brīvībā bija arhitekts, skolotājs, mūziķis, kļūst par profesionālu nelieti.

Nelietības ļoti daudzās šā vārda izpausmēs notiek tad, kad nelietis zina vai ir liela varbūtība, ka par to viņu nesodīs. Par to liecina arī tas, ka cilvēks sabiedrībā, kad to redz un vēro citi, uzvedas un rīkojas citādi, nekā viņš to dara mājās – ģimenē.

Kāpēc es kārtējo reizi par to rakstu un runāju? Tāpēc, ka tie, kuri šo sadzirdēs, sapratīs un atzīs par patiesību, tiem ir lielāka iespēja no ļaunuma izvairīties nekā tiem, kas domā, ka ļaunums ir izdomāts un reāli tā nav.

Atriebība

Tā Ukraina, par kuru runāju un rakstīju pirms pieciem gadiem, ir mirusi. Nu dzimst jauna – cita un citāda. Bija oranžās revolūcijas, bija Maidans vai cieņas revolūcija.

Pēc katras revolūcijas Ukraina un ukraiņi mainījās, bet pēc šī gada Krievijas ordu iebrukuma runa vairs nav par izmaiņām uz augšu. Nu runa ir par to, ka līdzšinējā Ukraina ir mirusi.

Man trūkst vārdu un teikumu kombināciju, lai šo saprastu tie, kuri mani nesaprata līdz šim un nesaprot tagad. Es varu rakstīt kaut ar zelta burtiem, tas neko nemainīs minēto domāšanā un uztverē. Viņi vēl aizvien dzīvo ilūzijās, ka karš ir tālu, tas mūs neskar un mums ir svarīgākas lietas, par kurām uztraukties un par kurām rūpēties. Diemžēl, bet es rakstu, lai vēlāk nepārmestu sev, ka varēju un neuzrakstīju, ka varēju un neizdarīju. Es ar šo iemetu akmentiņu Tavā dārzā. Kā Tu rīkosies, ko ar to darīsi, nav manas kompetences jautājums.

Tātad līdzšinējā Ukraina ar visiem plusiem un mīnusiem, ar trūkumiem un sasniegumiem ir mirusi, lai dzimtu jauna. Jauna valsts un jauna nācija. Spēcīga valsts un vienota, neuzvarama nācija. Diemžēl šīs dzemdības ir izrādījušās ļoti sāpīgas, tās ir piespiedu dzemdības ar varmācīgu ķeizargriezienu.

Šobrīd Ukraina ir visvairāk mīnētā valsts pasaulē. Tas nozīmē, ka, pat ja tiks noslēgts pamiera vai miera līgums, cilvēki ies bojā, un tos ievainos daudzas apzināti un mērķtiecīgi izvietotas sprāgstvielas un mīnas. Kur neskaties, visur brīdinoši uzraksti – «mīnēts». Nedrīkst kāju spert nekur. Kā to iestāstīt bērniem, ja pat pieaugušajiem to grūti aptvert? Mīnēti pagrabi, parādes durvis, dzīvokļi un pat līķi uz ielām.

Mēģini saprast, kāda ir ukraiņu dienas kārtība. Vīrieši tīra ieročus, cenšas atrast kādu vietu, kur pašaut mērķī, trenēties uzlādēt, izlādēt, izjaukt un salikt šaujamo, kā arī radina sevi pie ieroču nēsāšanas. Viņi alkst cīņas un ir gatavi mirt par savu tautu un valsti.

Šautuvēs ir tik daudz gribētāju, ka iepriekš pierakstās, kā mēs uz teātri vai koncertu iepriekš iegādājamies biļetes.

Slimnīcas ir pārpildītas ar ievainotajiem, ieskaitot pat bērnu slimnīcas.

Tie, kuri ir piedzīvojuši «Baigo gadu», atceras, kādas bija atriebības alkas un cik bija brīvprātīgo, kuri bija gatavi uzvilkt jebkuru svešu formu, lai iznīcinātu pāridarītājus.

Поддельники

Tā nav kādu atsevišķu indivīdu uztvere un rīcība, tāds ir patiesais tautas noskaņojums. Viss ir pakārtots karam, un šai karā ukraiņi nedrīkst zaudēt, jo tad tiks iznīcināta ne tikai Ukrainas valsts, bet arī tās pilsoņi.

Ukraiņi zina, ka nežēlīgākās un drausmīgākās kaujas vēl tikai būs, to dēvē par «otro vilni». Lai ko arī kādās tur pārrunu tiešraidēs Baltkrievijā vai Turcijā nerunātu karojošās puses, ukraiņi netic nevienam Krievijas vārdam. Un tas ir pamatoti.

Zinot par Krievijas organizētajām zvērībām, cilvēki brauc prom no tām vietām, kurās ir paredzamas lielas kaujas un kuras Krievijai tomēr izdosies okupēt.

Par vainīgajiem un Krievijas radīto postu jau rakstīju,- tad nobeigumā – par līdzvainīgajiem. Jā, jā! Līdzvainīgos, ieslodzīto žargonā tos dēvē – поддельники. Šai gadījumā arī netieši nozieguma veicinātāji.

Ja kāds atstāj ko nepiesietu, tad tādējādi viņš iekārdina un veicina zagšanu. Ja kāds, redzot vardarbību, izliekas to neredzam, viņš veicina un kļūst par nozieguma līdzdalībnieku. Jā, tiesās šādu darbību soda ar mazāku soda mēru, bet, ja nebūtu to, kuri neiejaucas un nepārtrauc noziegumus, tad būtiski samazinātos pastrādāto noziegumu skaits, jo vairumam noziegumu ir liecinieki. Ceļš no liecinieka līdz nolaidīgai, nepalīdzēšanai un noklusēšanai ir ļoti īss.

Ukrainas gadījumā vardarbības upuris – Ukraina lūdz palīdzību, bet viņiem nepalīdz. Palīdz ar «bažām», ar «dziļām rūpēm», ar «sašutumu» un citām darbībām, kuras deklarē kā palīdzību.

Pajautājiet ukraiņu sievietēm, bērniem un vīriešiem – kāda palīdzība jums ir nepieciešama? Kā mēs jums varam palīdzēt? Un visi atbildēs:

mums nepieciešami

ieroči,

ieroči un

ieroči.

Nevis pamperi un humpalas!

Un viņiem palīdz, es nesaku, ka nepalīdz. Palīdz, bet palīdzība nav proporcionāla un neatbilst palīdzētāja iespējām. Tā palīdzība, ko sniedz ASV, ir niecīga, salīdzinot ar to, kuru Ukrainai ir sniegusi Anglija, Polija un arī Latvija.

Ukraiņiem nav laika un iespējas gaidīt, kad taustāmu labumu nesīs jebkādas sankcijas, – palīdzība ir vajadzīga tūlītēja, un tai jāizpaužas ieroču piegādē.

Izrādās, ka nedz ANO, nedz NATO, nedz ES nespēj palīdzēt, jo viņi darbojas un rīkojas atbilstoši nesteidzīgajiem miera laikiem. Pulcējas, diskutē, lemj, bet tai pat laikā Ukrainā nogalina, spīdzina, izvaro un dedzina... Kara laikā to var klasificēt kā noziedzīgu nolaidību.

Ja palūkojas uz to, cik tad Ukrainai ir palīdzējuši kolektīvie Rietumi, tad šobrīd tas ir trīsdesmit piecas reizes mazāk, nekā tie paši Rietumi šai laikā ir ieskaitījuši Krievijas kontos. Naudas izteiksmē Krievija šī kara laikā no Rietumiem ir saņēmusi trīsdesmit piecas reizes vairāk, nekā Rietumi ir palīdzējuši Ukrainai!

Pirms gadiem desmit intervijā Uldis Freimanis man teica: «Ja redzu, ka kaut kas nav kārtībā, tad es vispirms vainoju sevi, jo esmu pārāk maz darījis, lai tā nebūtu.» Es arī vainoju sevi, un vainas apziņa mani nepamet jau otro mēnesi, jo arī es esmu pārāk maz darījis un pārāk maz spēju darīt.

P. S. https://www.youtube.com/watch?v=obO2nDA6dTQ&t=231s

Attēlā - Ulda Freimaņa izvadīšana.

Novērtē šo rakstu:

70
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...