Šadurskis oficiālā iesniegumā apšauba Bīriņu alejas iznīcināšanas sabiedrisko apspriešanu
PIETIEK27.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība) apšauba Limbažu novada domes organizēto sabiedrisko apspriešanu par autoceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži alejas iznīcināšanu. Pēc viņa domām, šo 19.gadsimtā veidojušos kultūrvēsturisko objektu nedrīkst vērtēt tikai no dabas daudzveidības viedokļa un sabiedriskā apspriešana nevar aprobežoties ar viena novada iedzīvotāju domu uzklausīšanu. Tikmēr Limbažu novada dome uzskata, ka iedzīvotāji pēc sabiedriskās apspriešanas ir devuši piekrišanu lielas daļas alejas koku nociršanai un gatavojas izsniegt ciršanas atļauju.
Kā Pietiek jau ziņoja, VAS Latvijas valsts ceļi ir ieplānojusi ceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži rekonstrukciju, kas paredz izcirst ceļa malā esošos kokus, kuri veido vienu no skaistākajām Latvijā vēl atlikušajām alejām, taču koku nociršanai nepieciešama pašvaldības piekrišana. Saskārusies ar sabiedrības protestiem, Limbažu novada pašvaldība nolēma veidot īpašu komisiju, lai varētu pieņemt "kompetentu lēmumu".
Komisijā pieaicinātie Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, pēc Vidrižu pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Ļevšina teiktā, apsekojuši katru no 139 alejas kokiem un devuši atzinu, ka saglabājami vien 50, bet pārējos rekomendē nocirst. Ar šo atzinumu sabiedriskajā apspriešanā iepazīstināti arī iedzīvotāji, kuri nekādus protestus neesot izteikuši. Līdz ar to Limbažu novada dome uzskatīja, ka visi šķēršļi alejas iznīcināšanai ir novērsti.
Tomēr par alejas likteni nav vienaldzīgs arī Saeimas deputāts Šadurskis, kurš par nepieciešamību aizstāvēt šo kultūrvēsturisko ainavu informējis gan Kultūras ministriju, gan Latvijas valsts ceļus. Deputāts nav mierā ar to, ka Dabas aizsardzības pārvaldes dokumentā par šīs alejas apsekošanu faktiski bioloģiski analizēti koki, kā arī augu vērtība faunas aizsardzībā, bet rezultātā dota ainaviskās vērtības rekomendācija par ciršanu.
„Paužu viedokli, lai noskaidrotu, vai saskaņā ar Satversmē noteiktajiem principiem alejas iznīcināšana vai pārveidošana ir izvērtējama ar šādu metodoloģiju, jānoskaidro, kāds ir jēdziena „aleja” statuss un kā nošķirt vietējas nozīmes no nacionālas nozīmes alejas,” vēstulē Limbažu novada domei raksta Šadurskis.
Deputāts ir pārliecināts, ka arī autoceļu alejas var būt ar kultūras vērtību vai tikai ainavisku. Vēstulē pašvaldībai Šadurskis atgādina, ka šis autoceļš ir senas Livonijas būves – ceļa, kas no Rīgas caur Enneseli (Sēju) veda uz Lemeseli kā arhibīskapijas līvu gala administratīvo centru un arhibīskapa rezidenci, - sastāvdaļa, veidojot īpaši vērtīgu viduslaiku pilsnovados sakņotu kultūrvēsturisko telpu un pilsētbūvniecības vēstures arhitektūras objektu. Turklāt no 16.gadsimta tas bija arī sindika Dāvida Hilhena muižas pārceltuvē turpinošā Gaujas labā krasta puses Rīgas-Pērnavas ceļa posms, kuru plašāk izbūvēja 17.gadsimtā pēc 1652.gada zviedru valdības lēmuma, bet vēlāk šis ceļa posms savienoja arī Turaidu ar Limbažiem.
„Šādu un līdzīgu iemeslu dēļ 19.gadsimta aleju nevar vērtēt vienīgi dendroloģiski un kā dabas objektu,” norāda Vienotības pārstāvis, aicinot izvērtēt iespēju veikt šīs alejas kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanu no arhitektoniskā viedokļa un kompleksi risināt vēsturisko aleju kā seno alodiālu, īpašumu telpiskās struktūras pieminekļu saglabāšanu.
Deputāts arī uzskata, ka pašreizējais tiesiskai regulējums par alejā ir nepietiekams, jo viņš pārliecinājies, ka vienīgā par kultūrvēstures mantojumu atzītā aleja atrodas Ventspils novada Popē.
Pašvaldība vēl nav izlēmusi, kā reaģēt uz šo Saeimas deputāta iesniegumu, jo tas pienācis jau pēc izsludinātās sabiedriskās apspriešanas beigām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
