Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” 2. lasījumā pieņemtajā redakcijā nav minēti piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, viņu liktenis. Šie īrnieki jau otro reizi tiek atstāti ārpus likuma, nav uzskaitīts, cik šādu īrnieku ir. Tāpat nav noteikta ne dzīvokļa kompensācija, ne tās iespējamais apmērs, ne laiks, kad tā varētu tikt izmaksāta, ne kādām kategorijām tā varētu tikt izmaksāta.

Tāpat plānota kompensācija vai “palīdzība” maznodrošinātajiem, - tā ir ļaunprātīga fikcija, jo nav noteikumu, kas ir nodrošinātais” un kas “maznodrošinātais”, kuru ienākumi faktiski neatšķiras. Latvijā likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir grozīts, papildināts un atjaunots 14 reižu, kas neatbilst viedoklim, ka likums novecojis.

"Dzīvojamo telpu īres likuma" (144/Lp13) izvirzītais mērķis - "mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm" - ir maldinošs un nepamatoti liek apšaubīt jau sasniegto taisnīgumu īres tiesiskajās attiecībās starp izīrētāju un īrnieku saskaņā ar spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" normām.

Tajā skaitā turpmāk visā likumā samainīta 1. pantā deklarētā “mājokļa” terminoloģija, kas neatbilst Satversmei un Civillikumam un mājokļa īres statusam[i]. Visi šī likuma nākamie panti sagatavoti pēc citas “mājokļa” definīcijas satura, ir pretrunā ar šī likumprojekta 1. pantu[ii]

Arī Civillikuma normas dod neierobežotas iespējas jauno īres tiesisko attiecību nodibināšanai brīvprātīgi, bez piespiešanas noslēgt īres līgumu, izīrētājam un īrniekam savstarpēji vienojoties pēc īres tirgus kritērijiem, ar izīrētāja brīvās gribas īstenošanu gan attiecībā uz īres maksas apmēru, gan par īres līguma nosacījumu saturu, gan par līguma termiņu, ko jau ir iespējams sasniegt arī jaunnodibinātām īres tiesiskām attiecībām uz esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pamata.

Attiecībā uz īres tiesiskām attiecībām[iii], kas ir nodibinātas pirms nekustamā īpašuma denacionalizācijas Latvijas Republikā uz īres līgumu pamata, kas atbilst Civillikuma 1587.pantam[iv], joprojām ir spēkā un saistoši jauniem īpašniekiem.

Likums "Par dzīvojamo telpu īri" ierobežo izīrētāja tiesības ar leģitīmo mērķi, lai nepieļautu denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju, kas ar LR Satversmes tiesas Spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 ir atzīstams par atbilstošu Satversmei, kas pēc būtības ir neatsaucams noteikums, - tam saglabāsies jēga tik ilgi, kamēr Satversmes tiesa neatcels vai neizmainīs savu spriedumu, vai tad, kad izpildvara izpildīs Augstākās Padomes 1991. gada 30. oktobra doto uzdevumu bez diskriminācijas, jo tajā nav arī norādes, ka tas attiecas uz maznodrošinātajiem, kuri maz atšķiras no pārējām kategorijām ar dažu naudas vienību starpību. Lēmumā nav norādes arī uz nodrošināmo dalīšanu pēc ienākumu kategorijām.

Mēs, denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki, balstoties uz likumdošanā noteikto paļāvības principu un cerot, ka mūs sadzirdēs, stāvām piketos pie Saeimas visos gados, kamēr atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar juridiski nederīgo Ekonomikas ministrijas absurdo, despotisko likumprojektu, kurā no vienas puses paredz: lauzt visus jau spēkā esošos īres līgumus visiem izīrētājiem un īrniekiem, likumam piešķirot atpakaļejošu juridisko spēku[v], piespiedu kārtā liekot viņiem par pienākumu noslēgt jaunu īres līgumus ar īrniekiem pasliktinātiem līguma nosacījumiem un maksāt ienākumiem neatbilstošus maksājumus saskaņā ar jauno īres likumu, kas nav pieļaujams demokrātiskā valstī.

No OTRAS puses mēs, piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, pieprasām[vi]: saglabāt spēkā īres līgumus piespiedu - denacionalizēto namu īrniekiem, Pārejas noteikumos ierakstot nosacījumu, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" paliek spēkā līdz kompensācijas mehānisma īstenošanai un diskriminācijas novēršanai, nepieļaujot kompensāciju dēvēt par “palīdzību”, lai tā nebūtu maldinoša vai fiktīva, reizes 15 – 20 sašaurināta attiecībā uz piespiedu īrnieku skaitu.

Atbildīgās parlamentārās komisijas sēdēs piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, ar sabiedrisko organizāciju, denacionalizēto namu īrnieku pārstāvniecību, kā arī mūsu piketos personīgi komunicējot ar Saeimas deputātiem, mēs rezultātā varam liecināt par nekvalitatīvu, nekompetentu un maldinošu Saeimas darbu.

Saeimas Juridiskā komisija bija spiesta nepārtraukti skaidrot atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par juridisko normu pamatiem un likumsakarības nozīmi, kritizējot likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un ar priekšlikumiem mēģinot panākt deputātu izpratni par jaunā likuma normu neatbilstību attiecībā uz pastāvošām tiesību normām ne tikai Latvijā, bet arī pasaules praksē, neatbilstošu pirmskara 1918. gada Latvijas likumdošanas īres tiesību principiem.

Saeimas deputāti apliecināja, ka likums mūs nediskriminēs, kas neapstiprinājās tā 2. lasījuma redakcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Goldberga, atbildot denacionalizētā nama īrniekiem, vēstulē Nr. 571.977-45-13/20, rakstīja: "Ekonomikas ministrija Komisiju informēja, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neparedz noslēgto īres līgumu anulēšanu un denacionalizēto namu īrnieku izlikšanu uz ielas."

 Citā vēstulē Nr.511:9/7-103-13/20, bija skaidrots sarežģītāk: “Vēršаm uzmanību, ka pie Likumprojekta tiek strādāts, lai iespēju rоbеžās sаmērotu visu iesaistīto pušu tiesiskās intereses, ņеmоt vērā, ka ar dzīvojamo telpu īri saistītais рrоblēmjаutājumu loks ir komplicēts un ir apzināta Likumprojekta problemātika", nepaskaidrojot, ko tas nozīmē.

Iepazīstoties ar 2.lasījumā Saeimā pieņemto likumprojekta redakciju, ir redzams, ka Saeima pieņēma “Dzīvojamo telpu īres likuma” otrā lasījuma redakciju, kas diskriminē ne tikai piespiedu - denacionalizēto māju īrniekus bez kompromisiem, bet arī “brīvo līgumu” subjektus, kuriem tomēr ir izvēle slēgt Saeimas deputātu uzmanību uz to, ka:

- likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neatbilst ne tikai minētajām un vairākām citām spēkā esošajām normām, Satversmei, par ko jau augstāk minējām, bet arī vairākām citām normām, kuras nosauktas sabiedrisko organizāciju Protesta vēstulē[vii], kas ir Jūsu rīcībā un ko var izlasīt, izmantojot zemāk norādīto saiti.

- likumprojekts izstrādāts ne tikai kā juridiski neloģisks, ar pretrunīgām normām pašā likumprojektā, bet arī absurds pēc būtības.

Šajā sakarā pieminēsim aplamību (līdzīgu ir daudz), kas saistīta ar maksājumu apzīmējumiem, kas ir “lietas lietošana”, kas - “īres maksa” un kas tā tāda - “papildu maksa”, ja zināms, ka vēl ir jāmaksā citu uzņēmumu, iestāžu komunālie maksājumi. Maksājumi samudžināti līdz absurdam, kad faktiski jābūt skaidrai definīcijai, ka tiek noteikts viens maksājums - īres maksa, līgumā atšifrējot, kādus “labumus” īrnieks saņem un komunālo pakalpojumu maksa, kurus sniedz citi uzņēmumi, iestādes, nevis izīrētājs.

No likuma izriet, ka “īres maksa” ir it kā dāvana izīrētājam, kur faktiskā īres maksa ir maksa par “lietas lietošanu” (par četru sienu guļamtelpu lietošanu, nevis par mājokli!), trešā maksa ir “maksa par kapitālieguldījumiem” (remontu tāmes izdevumu maksa, kas līdzvērtīga dzīvokļa īpašnieku ieguldījumiem), kur likumā skaidri noteikts, ka “papildus īres maksai… sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu … ” .

Lasi un brīnies, ka likums paredz liegt tiesai spriest tiesu, piemērojot vairākus spēkā esošus likumus. Saeima nosaka, kas iekļaujams īres maksā un par ko īrniekam jāmaksā vēl, ko daudzos gadījumos pat dzīvokļu īpašnieki nav spējīgi apmaksāt. Lasiet starp rindām - jo vairāk nolaista, neremontēta māja, jo lielāki izdevumi tiks uzskaitīti, ko papildus īres maksai būs jāmaksā īrniekam.

“Brīvo līgumu” īrnieki ar to tiks galā – šādu, aplamu maksājumu līgumus neslēgs vai meklēs izdevīgāku variantu, bet piespiedu – denacionalizēto māju īrniekiem liktenis – “ārā no būdas”, uz ielas, uz visām četrām debess pusēm, jums nav izvēles.

Izlasi likumprojekta Pārejas noteikumus un ievēro pretrunas, represijas mājokļa apdraudējumu jau tūlīt!? Izlasi Saeimas debates, bez komentāriem, šeiot portālā par likuma Pārejas noteikumu 9.pantu, kuru Komisija saglabāja līdz laikam, kamēr izmaksās kompensācijas. Bet Saeimas balsojumā deputāti 44:44 + 1 atturas, šo pantu noraidīja[viii].

Saeima faktiski nolēma likvidēt denacionalizēto māju īrnieku statusu ar vardarbīgām, revolucionārām metodēm – ar īres līguma pārslēgšanu un, pakļaujot šim jaunā likuma traģikomiskiem maksājumiem, proti, jo māja ir vairāk nolaista, grausts, īrniekiem pēc remontu tāmes jāmaksā lielāka papildu maksa. Tas ir likumdevēja cinisms – situācijā, ka īrniekam jāpiedāvā visi labumi, ko no īres var sasniegt (CL 2134.p.), ar likumu prettiesiski nosaka atbildību par mājas remonta izdevumiem, nevis tāpat kā par preci, kuru pērk un maksā pēc tās kvalitātes. Un kur vēl maksa par “mājokļa labumiem”, kas nav ietverti īres maksā? To likuma taisītāji “aizmirsuši”!

Tā ir juridiska traģēdija piespiedu – denacionalizēto māju un visus citus īrniekus jau likumā aplikt ar maksājumiem, par kuriem viņiem nav jāzina un jāatbild – šodien īrnieks, rīt jau dzīvo citur.

Šis likums ir tīšs un acīmredzams piespiedu – denacionalizēto māju īrnieku deportācijas apdraudējums.

Mēs, denacionalizēto māju īrnieki, uzskatām, ka jaunā īres likuma pasludinātais mērķis ir maldinošs, merkantils, negodīgs, jo ar to nav sasniedzams neviens izsludinātais mērķis. Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. un Ievada 3. pantu un citiem likumiem, neatbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem, tajā skaitā ST spriedumam[ix], kas nosaka, ka iepriekš noslēgtais īres līgums ir saistošs jaunajam īpašniekam. Ja šis likums, kā tas izveidots un pieņemts 2. lasījumā, tiks pieņemts 3.lasījumā, tas būs antikonstitucionāls risinājums, kas radīs precedentu, izjaucot demokrātiskas valsts - pirmskara Latvijas un atjaunotās 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas likumdošanas principus.

Tostarp no jaunā likuma redakcijas, kuru Saeimas deputāti atbalstīja otrajā lasījumā, Pārejas noteikumu pirmā un ceturtā punktā ir redzams, ka ikviens īrnieks ar jaunā īres likuma stāšanos spēkā uzreiz zaudē likumīgi iegūtas īres tiesības. Turklāt šis Pārejas noteikumu 4. punkts jau iepriekš atņem tiesai tiesības spriest tiesu un piemērot Satversmes tiesas spriedumu un citus Latvijas likumus, kuri ir spēkā, jo likums noteic tiesai rīkoties saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem, bet īrniekiem – atņem Civilprocesa likuma 1. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, pretprasībā prasot tiesai atzīt iepriekš noslēgto īres līgumu par spēkā esošu[x].

Šāds 13. Saeimas deputātu “jauninājums” ir pretrunā ar vispārējo starptautisko likumdošanas principu, minētajiem likumiem un demonstratīvi pārkāpj likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9. pantu, kas nosaka, ka: “normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus”.

Piebilde: tas ir nonsenss, ko Sabiedriskām organizācijām paziņoja Ekonomikas ministrija, ka 1991. gada Augstākās Padomes (AP) 30. oktobra lēmums par kompensācijām denacionalizēto māju īrniekiem nav spēkā, nav saistošs Saeimai, bet tikai AP, kas rada starptautiski politisku skandālu, jo tādā gadījumā jāsecina, ka 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija arī nav spēkā, nav saistoša Saeimai?


[i] 2134. Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.

[ii] http://petijumi.mk.gov.lv/node/325

[iii] 1485. Ja starp tāda darījuma (1484.p.) dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu.

[iv] 1587. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

1588. Viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda. 3. Katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

[v] 9. pants. Normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.                https://www.vestnesis.lv/ta/id/57317-par-likumu-un-citu-saeimas-valsts-prezidenta-un-ministru-kabineta-pienemto-aktu-izsludinasanas-publicesanas-speka-stasanas-kart...

[vi] Savā vēstulē Sabiedriskās organizācijas izteica   protestu, ka

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8.pantu. https://pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrija_ar_dzivojamo_telpu_ires_likuma_nodosanu_saeimai_ir_ieplanojusi_jaunu_ekonomisko_beglu_vilni

[vi] 1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

[vii] 4. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto uz iepriekšējā izīrētāja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

1) dzīvojamās telpas īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku par 10 gadiem;

2) īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, lai samazinātu mājas uzturēšanas izmaksas, vai uz pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu ar dzīvojamās telpas lietošanas pakalpojumiem saistītus izdevumus un veicinātu optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

[viii]https://pietiek.com/raksti/kada_organizetas_noziedzibas_grupejuma_laba_saeima_virza_uz_meliem_balstitu_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums

Novērtē šo rakstu:

21
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...