Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” 2. lasījumā pieņemtajā redakcijā nav minēti piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, viņu liktenis. Šie īrnieki jau otro reizi tiek atstāti ārpus likuma, nav uzskaitīts, cik šādu īrnieku ir. Tāpat nav noteikta ne dzīvokļa kompensācija, ne tās iespējamais apmērs, ne laiks, kad tā varētu tikt izmaksāta, ne kādām kategorijām tā varētu tikt izmaksāta.

Tāpat plānota kompensācija vai “palīdzība” maznodrošinātajiem, - tā ir ļaunprātīga fikcija, jo nav noteikumu, kas ir nodrošinātais” un kas “maznodrošinātais”, kuru ienākumi faktiski neatšķiras. Latvijā likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir grozīts, papildināts un atjaunots 14 reižu, kas neatbilst viedoklim, ka likums novecojis.

"Dzīvojamo telpu īres likuma" (144/Lp13) izvirzītais mērķis - "mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm" - ir maldinošs un nepamatoti liek apšaubīt jau sasniegto taisnīgumu īres tiesiskajās attiecībās starp izīrētāju un īrnieku saskaņā ar spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" normām.

Tajā skaitā turpmāk visā likumā samainīta 1. pantā deklarētā “mājokļa” terminoloģija, kas neatbilst Satversmei un Civillikumam un mājokļa īres statusam[i]. Visi šī likuma nākamie panti sagatavoti pēc citas “mājokļa” definīcijas satura, ir pretrunā ar šī likumprojekta 1. pantu[ii]

Arī Civillikuma normas dod neierobežotas iespējas jauno īres tiesisko attiecību nodibināšanai brīvprātīgi, bez piespiešanas noslēgt īres līgumu, izīrētājam un īrniekam savstarpēji vienojoties pēc īres tirgus kritērijiem, ar izīrētāja brīvās gribas īstenošanu gan attiecībā uz īres maksas apmēru, gan par īres līguma nosacījumu saturu, gan par līguma termiņu, ko jau ir iespējams sasniegt arī jaunnodibinātām īres tiesiskām attiecībām uz esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pamata.

Attiecībā uz īres tiesiskām attiecībām[iii], kas ir nodibinātas pirms nekustamā īpašuma denacionalizācijas Latvijas Republikā uz īres līgumu pamata, kas atbilst Civillikuma 1587.pantam[iv], joprojām ir spēkā un saistoši jauniem īpašniekiem.

Likums "Par dzīvojamo telpu īri" ierobežo izīrētāja tiesības ar leģitīmo mērķi, lai nepieļautu denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju, kas ar LR Satversmes tiesas Spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 ir atzīstams par atbilstošu Satversmei, kas pēc būtības ir neatsaucams noteikums, - tam saglabāsies jēga tik ilgi, kamēr Satversmes tiesa neatcels vai neizmainīs savu spriedumu, vai tad, kad izpildvara izpildīs Augstākās Padomes 1991. gada 30. oktobra doto uzdevumu bez diskriminācijas, jo tajā nav arī norādes, ka tas attiecas uz maznodrošinātajiem, kuri maz atšķiras no pārējām kategorijām ar dažu naudas vienību starpību. Lēmumā nav norādes arī uz nodrošināmo dalīšanu pēc ienākumu kategorijām.

Mēs, denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki, balstoties uz likumdošanā noteikto paļāvības principu un cerot, ka mūs sadzirdēs, stāvām piketos pie Saeimas visos gados, kamēr atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar juridiski nederīgo Ekonomikas ministrijas absurdo, despotisko likumprojektu, kurā no vienas puses paredz: lauzt visus jau spēkā esošos īres līgumus visiem izīrētājiem un īrniekiem, likumam piešķirot atpakaļejošu juridisko spēku[v], piespiedu kārtā liekot viņiem par pienākumu noslēgt jaunu īres līgumus ar īrniekiem pasliktinātiem līguma nosacījumiem un maksāt ienākumiem neatbilstošus maksājumus saskaņā ar jauno īres likumu, kas nav pieļaujams demokrātiskā valstī.

No OTRAS puses mēs, piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, pieprasām[vi]: saglabāt spēkā īres līgumus piespiedu - denacionalizēto namu īrniekiem, Pārejas noteikumos ierakstot nosacījumu, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" paliek spēkā līdz kompensācijas mehānisma īstenošanai un diskriminācijas novēršanai, nepieļaujot kompensāciju dēvēt par “palīdzību”, lai tā nebūtu maldinoša vai fiktīva, reizes 15 – 20 sašaurināta attiecībā uz piespiedu īrnieku skaitu.

Atbildīgās parlamentārās komisijas sēdēs piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, ar sabiedrisko organizāciju, denacionalizēto namu īrnieku pārstāvniecību, kā arī mūsu piketos personīgi komunicējot ar Saeimas deputātiem, mēs rezultātā varam liecināt par nekvalitatīvu, nekompetentu un maldinošu Saeimas darbu.

Saeimas Juridiskā komisija bija spiesta nepārtraukti skaidrot atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par juridisko normu pamatiem un likumsakarības nozīmi, kritizējot likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un ar priekšlikumiem mēģinot panākt deputātu izpratni par jaunā likuma normu neatbilstību attiecībā uz pastāvošām tiesību normām ne tikai Latvijā, bet arī pasaules praksē, neatbilstošu pirmskara 1918. gada Latvijas likumdošanas īres tiesību principiem.

Saeimas deputāti apliecināja, ka likums mūs nediskriminēs, kas neapstiprinājās tā 2. lasījuma redakcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Goldberga, atbildot denacionalizētā nama īrniekiem, vēstulē Nr. 571.977-45-13/20, rakstīja: "Ekonomikas ministrija Komisiju informēja, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neparedz noslēgto īres līgumu anulēšanu un denacionalizēto namu īrnieku izlikšanu uz ielas."

 Citā vēstulē Nr.511:9/7-103-13/20, bija skaidrots sarežģītāk: “Vēršаm uzmanību, ka pie Likumprojekta tiek strādāts, lai iespēju rоbеžās sаmērotu visu iesaistīto pušu tiesiskās intereses, ņеmоt vērā, ka ar dzīvojamo telpu īri saistītais рrоblēmjаutājumu loks ir komplicēts un ir apzināta Likumprojekta problemātika", nepaskaidrojot, ko tas nozīmē.

Iepazīstoties ar 2.lasījumā Saeimā pieņemto likumprojekta redakciju, ir redzams, ka Saeima pieņēma “Dzīvojamo telpu īres likuma” otrā lasījuma redakciju, kas diskriminē ne tikai piespiedu - denacionalizēto māju īrniekus bez kompromisiem, bet arī “brīvo līgumu” subjektus, kuriem tomēr ir izvēle slēgt Saeimas deputātu uzmanību uz to, ka:

- likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neatbilst ne tikai minētajām un vairākām citām spēkā esošajām normām, Satversmei, par ko jau augstāk minējām, bet arī vairākām citām normām, kuras nosauktas sabiedrisko organizāciju Protesta vēstulē[vii], kas ir Jūsu rīcībā un ko var izlasīt, izmantojot zemāk norādīto saiti.

- likumprojekts izstrādāts ne tikai kā juridiski neloģisks, ar pretrunīgām normām pašā likumprojektā, bet arī absurds pēc būtības.

Šajā sakarā pieminēsim aplamību (līdzīgu ir daudz), kas saistīta ar maksājumu apzīmējumiem, kas ir “lietas lietošana”, kas - “īres maksa” un kas tā tāda - “papildu maksa”, ja zināms, ka vēl ir jāmaksā citu uzņēmumu, iestāžu komunālie maksājumi. Maksājumi samudžināti līdz absurdam, kad faktiski jābūt skaidrai definīcijai, ka tiek noteikts viens maksājums - īres maksa, līgumā atšifrējot, kādus “labumus” īrnieks saņem un komunālo pakalpojumu maksa, kurus sniedz citi uzņēmumi, iestādes, nevis izīrētājs.

No likuma izriet, ka “īres maksa” ir it kā dāvana izīrētājam, kur faktiskā īres maksa ir maksa par “lietas lietošanu” (par četru sienu guļamtelpu lietošanu, nevis par mājokli!), trešā maksa ir “maksa par kapitālieguldījumiem” (remontu tāmes izdevumu maksa, kas līdzvērtīga dzīvokļa īpašnieku ieguldījumiem), kur likumā skaidri noteikts, ka “papildus īres maksai… sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu … ” .

Lasi un brīnies, ka likums paredz liegt tiesai spriest tiesu, piemērojot vairākus spēkā esošus likumus. Saeima nosaka, kas iekļaujams īres maksā un par ko īrniekam jāmaksā vēl, ko daudzos gadījumos pat dzīvokļu īpašnieki nav spējīgi apmaksāt. Lasiet starp rindām - jo vairāk nolaista, neremontēta māja, jo lielāki izdevumi tiks uzskaitīti, ko papildus īres maksai būs jāmaksā īrniekam.

“Brīvo līgumu” īrnieki ar to tiks galā – šādu, aplamu maksājumu līgumus neslēgs vai meklēs izdevīgāku variantu, bet piespiedu – denacionalizēto māju īrniekiem liktenis – “ārā no būdas”, uz ielas, uz visām četrām debess pusēm, jums nav izvēles.

Izlasi likumprojekta Pārejas noteikumus un ievēro pretrunas, represijas mājokļa apdraudējumu jau tūlīt!? Izlasi Saeimas debates, bez komentāriem, šeiot portālā par likuma Pārejas noteikumu 9.pantu, kuru Komisija saglabāja līdz laikam, kamēr izmaksās kompensācijas. Bet Saeimas balsojumā deputāti 44:44 + 1 atturas, šo pantu noraidīja[viii].

Saeima faktiski nolēma likvidēt denacionalizēto māju īrnieku statusu ar vardarbīgām, revolucionārām metodēm – ar īres līguma pārslēgšanu un, pakļaujot šim jaunā likuma traģikomiskiem maksājumiem, proti, jo māja ir vairāk nolaista, grausts, īrniekiem pēc remontu tāmes jāmaksā lielāka papildu maksa. Tas ir likumdevēja cinisms – situācijā, ka īrniekam jāpiedāvā visi labumi, ko no īres var sasniegt (CL 2134.p.), ar likumu prettiesiski nosaka atbildību par mājas remonta izdevumiem, nevis tāpat kā par preci, kuru pērk un maksā pēc tās kvalitātes. Un kur vēl maksa par “mājokļa labumiem”, kas nav ietverti īres maksā? To likuma taisītāji “aizmirsuši”!

Tā ir juridiska traģēdija piespiedu – denacionalizēto māju un visus citus īrniekus jau likumā aplikt ar maksājumiem, par kuriem viņiem nav jāzina un jāatbild – šodien īrnieks, rīt jau dzīvo citur.

Šis likums ir tīšs un acīmredzams piespiedu – denacionalizēto māju īrnieku deportācijas apdraudējums.

Mēs, denacionalizēto māju īrnieki, uzskatām, ka jaunā īres likuma pasludinātais mērķis ir maldinošs, merkantils, negodīgs, jo ar to nav sasniedzams neviens izsludinātais mērķis. Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. un Ievada 3. pantu un citiem likumiem, neatbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem, tajā skaitā ST spriedumam[ix], kas nosaka, ka iepriekš noslēgtais īres līgums ir saistošs jaunajam īpašniekam. Ja šis likums, kā tas izveidots un pieņemts 2. lasījumā, tiks pieņemts 3.lasījumā, tas būs antikonstitucionāls risinājums, kas radīs precedentu, izjaucot demokrātiskas valsts - pirmskara Latvijas un atjaunotās 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas likumdošanas principus.

Tostarp no jaunā likuma redakcijas, kuru Saeimas deputāti atbalstīja otrajā lasījumā, Pārejas noteikumu pirmā un ceturtā punktā ir redzams, ka ikviens īrnieks ar jaunā īres likuma stāšanos spēkā uzreiz zaudē likumīgi iegūtas īres tiesības. Turklāt šis Pārejas noteikumu 4. punkts jau iepriekš atņem tiesai tiesības spriest tiesu un piemērot Satversmes tiesas spriedumu un citus Latvijas likumus, kuri ir spēkā, jo likums noteic tiesai rīkoties saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem, bet īrniekiem – atņem Civilprocesa likuma 1. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, pretprasībā prasot tiesai atzīt iepriekš noslēgto īres līgumu par spēkā esošu[x].

Šāds 13. Saeimas deputātu “jauninājums” ir pretrunā ar vispārējo starptautisko likumdošanas principu, minētajiem likumiem un demonstratīvi pārkāpj likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9. pantu, kas nosaka, ka: “normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus”.

Piebilde: tas ir nonsenss, ko Sabiedriskām organizācijām paziņoja Ekonomikas ministrija, ka 1991. gada Augstākās Padomes (AP) 30. oktobra lēmums par kompensācijām denacionalizēto māju īrniekiem nav spēkā, nav saistošs Saeimai, bet tikai AP, kas rada starptautiski politisku skandālu, jo tādā gadījumā jāsecina, ka 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija arī nav spēkā, nav saistoša Saeimai?


[i] 2134. Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.

[ii] http://petijumi.mk.gov.lv/node/325

[iii] 1485. Ja starp tāda darījuma (1484.p.) dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu.

[iv] 1587. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

1588. Viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda. 3. Katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

[v] 9. pants. Normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.                https://www.vestnesis.lv/ta/id/57317-par-likumu-un-citu-saeimas-valsts-prezidenta-un-ministru-kabineta-pienemto-aktu-izsludinasanas-publicesanas-speka-stasanas-kart...

[vi] Savā vēstulē Sabiedriskās organizācijas izteica   protestu, ka

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8.pantu. https://pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrija_ar_dzivojamo_telpu_ires_likuma_nodosanu_saeimai_ir_ieplanojusi_jaunu_ekonomisko_beglu_vilni

[vi] 1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

[vii] 4. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto uz iepriekšējā izīrētāja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

1) dzīvojamās telpas īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku par 10 gadiem;

2) īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, lai samazinātu mājas uzturēšanas izmaksas, vai uz pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu ar dzīvojamās telpas lietošanas pakalpojumiem saistītus izdevumus un veicinātu optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

[viii]https://pietiek.com/raksti/kada_organizetas_noziedzibas_grupejuma_laba_saeima_virza_uz_meliem_balstitu_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums

Novērtē šo rakstu:

24
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...