Saeimā drīzumā virzīs īpašu likumu ebreju kopienas īpašumu restitūcijai
PIETIEK13.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrijā (ĀM) vismaz kopš rudens tiek paklusām gatavots un drīzumā Saeimā varētu tikt virzīts īpašs likumprojekts atsevišķu ebreju kopienai pirms Otrā pasaules kara piederējušu, bet denacionalizācijas laikā neatgūtu nekustamo īpašumu restitūcijai.
Atsevišķi Saeimas deputāti, kurus valdošās partijas Vienotība pārstāvji uzrunājuši, meklējot atbalstu šādai iniciatīvai, vēl nebija iepazīstināti ne ar atdodamo īpašumu sarakstu, ne ar likumprojekta tekstu. Starp vairākiem juridiskiem risinājumiem viens no būtiskākajiem aspektiem būs, vai katrs no īpašumiem ebreju draudzei tiks atdots ar atsevišķu likumu vai arī tiks virzīts viens likums ar deklaratīvu pamatojumu un atdodamo īpašumu kopēju sarakstu. Pastāv bažas, ka otrajā variantā ar vienu kopēju likumu varētu būt iestrādāta shēma, kā nākotnē ar likuma grozījumiem papildināt to ar jaunu īpašumu sarakstu.
Ebreju īpašumu restitūcijas jautājumam jau gadiem līdzi nāk arī jautājums, kas būs īpašumu saņēmējs. 2006. gadā 9. Saeimā izgāztajā likumā kā kompensācijas par neatgūtajiem īpašumiem saņēmējs bija norādīta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Tās vadītājs un īpašumu jautājuma aktīvākais lobētājs Arkādijs Suharenko un viņam daļēji piederošās Rietumu bankas pārstāvji pēdējos mēnešos politiskajām partijām atvēlējuši desmitiem tūkstošu lielus ziedojumus.
Saeimas kuluāros meklējot politisko atbalstu un nepieciešamās deputātu balsis topošajam likumam, pagaidām tiek solīts, ka restitūcija attieksies tikai uz atsevišķām sabiedriskajām ēkām un nekustamajiem īpašumiem, kuri reiz piederējuši ebreju kopienai, tostarp reliģiskām ēkām un kapsētu.
Tomēr, kamēr nav zināms juridiskais risinājums, kādu piedāvās likuma iniciatori, nav pārliecības, vai nākotnē uz šī likuma pamata nevar tikt reanimēta ideja par daudz plašāka nekustamo īpašumu skaita restitūciju, kuri savulaik piederējuši ebreju kopienas pārstāvjiem, bet nav denacionalizēti, jo to mantinieki nogalināti holokaustā.
2006. gadā 9. Saeimā nonāca, bet tika izgāzts balsojumā Aigara Kalvīša valdības virzīts likums, kas paredzēja ebreju kopienai kompensēt par 32 miljoniem latu (aptuveni 45 miljoni eiro) novērtētus īpašumus. Īpašumu saraksts, kuru novērtējums veidoja šo milzīgo kompensāciju, ietvēra 299 objektus, un Pietiek to savulaik ir publicējis.
Pirms Ziemassvētku brīvdienām frakcijas sēdē ebreju īpašumu restitūcijas risinājumam konceptuālu piekrišanu devusi Vienotības frakcija, bet oficiāli koalīcijas dienaskārtībā šis jautājums vēl nav virzīts. Frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa Vienotības deputātiem uzsvērusi, ka runa ir tikai par "īso sarakstu", proti, dažām sabiedriskajām celtnēm un kādu kapsētu.
Vienotības topošo likumu aizstāvēt bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča. Problēmas risināšanai izvēlēts laiks, kad Latvija ir Eiropas Padomes prezidejošā valsts, kad deputātus, kas ir noraidoši šajā jautājumā, varētu ierobežot valstij pievērstā starptautiskā uzmanība.
Pietiek jau rakstīja, ka 14. novembrī pa 8000 eiro koalīcijas partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atvēlējuši divi Suharenko piederošās Rietumu bankas valdes locekļi - Dmitrijs Piškins un Ruslans Stecjuks. Pats Suharenko 10 000 latu (aptuveni 14 000 eio) ZZS noziedoja vēl 2013. gada augustā. Vēl 16 000 eiro no Suharenko kabats ieripoja Vienotības kasē 2014. gada martā un tikpat liela summa opozīcijā esošās Saskaņas kasē 2014. gada janvārī. Vēl 10 000 eiro Saskaņai 2014. gada aprīlī noziedoja cits Rietumu bankas valdes loceklis - Renāts Lokomets.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
