Saeima kavē “Meroni stipendiāta” Kaimiņa izdošanu tiesāšanai: ģenerālprokurors sāk celt trauksmi
PIETIEK21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī pēc vairākkārtējām sēdēm un apspriedēm Saeima jau trešo mēnesi neizdod tiesāšanai Artusu Kaimiņu — ceturto deputātu no pašreizējiem simt, kam ir krimināllieta. Ģenerālprokurors norāda: visos citos gadījumos tas noticis nedēļas laikā.
8. februārī apritēs gads, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmoreiz nosūtīja uz prokuratūru lietu kriminālvajāšanai pret Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kurš kopsummā varētu būt saņēmis līdz 200 tūkstošiem eiro no Rūdolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kas pārskaitīti uz deputāta firmu Suņu Būda. Vispirms šo lietu prokuratūra atdeva atpakaļ KNAB, pēc otrreizējas pārstrādāšanas no lietas pazuda daļa no epizodēm, līdz tagad palikušas pāri tikai apsūdzības par grāmatvedības datu sagrozīšanu.
Taču arī šo lietu Saeima nevirza tālāk, jau kopš oktobra beigām nespējot izlemt par A. Kaimiņa izdošanu tiesāšanai — visos citos gadījumos, kad tiesājami citi deputāti (Juris Jurašs, Atis Zakatistovs, Aldis Adamovičs u.c.), tie zibenīgi izdoti, bet gadījumā, kad tiek prasīta atceltā “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni interešu lokā esoša deputāta izdošana, tas nenotiek. Izskanējuši visādi aizbildinājumi: attālinātais darbs, sēdes tiešsaistē, svarīgāki darbi utt.
KNAB izmeklētājas Anitas Ringo parakstītā procesuālā dokumentā atrodamas šādas ziņas: “Kriminālprocesā R. Meroni, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir finansējis politisko partiju KPV LV. Maksājumi notika vairākos posmos, un maksājumu pamatā bija fiktīvi līgumi.” Politisko partiju finansēšanu R. Meroni veicis ar viņa kontrolēto uzņēmumu A/S Ventbunkers, SIA Media Support, SIA Airtech un citu palīdzību, secinājusi KNAB izmeklētāja.
KNAB rīcībā esošās bankas konta izdrukas liecina, ka SIA Airtech 2015. gadā (tātad laikā, kad A. Kaimiņš jau bija Saeimas deputāts, tikai iepriekš ievēlēts no Reģionu apvienības) Suņu Būdas kontā ieskaitījusi 27 850 eiro. Savukārt SIA Media Support laika posmā no 2015. gada 7. aprīļa līdz 2017. gada 5. jūlijam Suņu Būdas kontā ieskaitījusi vēl 169 000 eiro. Par šiem maksājumiem esot lēmis R. Meroni, kā to gan izmeklētājiem, gan žurnālistiem apliecinājis liecinieks — toreizējais Ventbunkera valdes loceklis.
Šī situācija nevar nelikties aizdomīga jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kurš TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” jau pirms divām nedēļām kritiski vērtēja Saeimas nespēju izdot tiesāšanai tieši A. Kaimiņu:
„V. Puriņa: Sākumā daudzi izteica šaubas, ka jūs no apgabaltiesneša lomas ienākat prokuratūras vadībā. Tas ir attaisnojies? Jo bija doma, ka vajag turpināt «pēc vecās shēmas».
J. Stukāns: Pārliecību, ka tas bija pareizi [ievēlēt tiesnesi par ģenerālprokuroru], apstiprina Valsts kontroles izvērtējuma rezultāti. Valsts kontrole iepriekšējo [ģenerālprokuroru] darbu izvērtējusi diezgan kritiski.
V. Puriņa: Stājoties amatā, teicāt, ka drīz būsiet gatavs runāt par ilgajām un skaļajām tiesvedībām, par procesiem, kas ilgst gadiem. Kuras lietas ar to domājāt?
J. Stukāns: Šajā nepilnajā pusgadā, ko esmu nostrādājis, esmu personīgi pastrādājis ar vairākām no tām. [...] Noteikti dzirdējāt, ka uz tiesu aizgāja lietas pret vairākiem Saeimas deputātiem. Es aicināju izmeklētāju un prokuroru tikt skaidrībā: kas traucē citu lietu nosūtīšanai uz tiesu? [...] Šobrīd ikvienam tiesnesim ir iespēja jebkuru lietu diezgan ātri virzīt uz priekšu. Es kā bijušais tiesnesis varu teikt: katram tiesnesim jādomā līdzi — par lietas izskatīšanas organizēšanu. Noteikt darba plānu, lai tās lietas, ko likums prasa izskatīt prioritārā kārtībā, izskatītu bez kavēšanās. Es varu apgalvot, ka tās Saeimas deputātu [krimināl]lietas, kas nodotas tiesai, varētu izskatīt mēneša laikā!
V. Puriņa: Kuras?
J. Stukāns: Mums ir Juraša lieta, kas ilgstoši un nesaprotami tiek vilkta, mums ir Zakatistova lieta tikko nodota tiesā...
V. Puriņa: Ir Kaimiņš.
J. Stukāns: Palabošu: Kaimiņa lieta vēl nav tiesā, tur Saeimas Mandātu komisija lems. Vēl ir Alda Adamoviča lieta [par dzīvokļa kompensācijas izblēdīšanu]. Tādas lietas var izskatīt mēneša laikā, es nepārspīlēju! Ja tiesnesis grib.
V. Puriņa: Bet kāpēc viņš negrib?
J. Stukāns: Katram tiesnesim jārunā ar [savas] tiesas priekšsēdētāju, kā organizēt darbu. Tā pati Lemberga lieta: tiesas priekšsēdētāja uzdeva, un tiesas sastāvs sēž pilnu darba nedēļu pie vienas lietas. Ja citās [mazāka apjoma] lietās darītu to pašu, tad lietas izskatītu divu, triju nedēļu laikā.
V. Puriņa: Jūs varētu izskaidrot sabiedrībai, kas tur notiek ar to Kaimiņu? Viss taču noskaidrots!
J. Stukāns: Nē, nē. Tur ir tā: valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka deputāta darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un vēlas saukt deputātu pie atbildības. Mums Satversmē noteikts, ka mēs to darīt nevaram, kamēr Saeima nav devusi piekrišanu. Kāpēc Saeima to tik ilgstoši nedara — man tas nav saprotams! Tas nav objektīvi: visos citos iepriekšminētajos gadījumos deputātu izdevuši tiesāšanai nedēļas laikā, jau sen noorganizējuši elektronisku balsošanas platformu, ļoti veiksmīgi visas komisijas un plenārsēdes notiek attālināti, pats esmu piedalījies vairāku komisiju darbā — kāpēc ne šajā jautājumā? Es domāju, ka tas notiek apzināti!
V. Puriņa: Jūs domājat — tas tiek darīts politisku iemeslu dēļ? Vai arī (ironizē) “labas pārvaldības” dēļ?
J. Stukāns: Deputāti jau arī ir cilvēki. Mēs redzam — ar valdību tā ir, kā ir. Rodas visādi jautājumi. Varbūt nu tāpēc, lai būtu stabilitāte, lai mazāk uzdotu jautājumus viens otram, varbūt viņiem tur ir kaut kāda savstarpēja vienošanās.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
