Saeima saņēmusi dāvinājumu – pat vistrūcīgākie deputāti tiks pie iespējas iepazīties ar jauno grāmatu „Kolaborants”
PIETIEK03.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien Latvijas Republikas Saeima tika pie dāsna dāvinājuma – simt eksemplāriem jaunās grāmatas „Kolaborants”, kas nozīmē, ka tagad pat vistrūcīgākie deputāti tiks pie iespējas iepazīties ar apjomīgo vēsturisko pētījumu, kas uzskatāmi demonstrē, cik nepieciešams Latvijai ir visaptverošs okupācijas varas kolaborantu lustrācijas process. Pietiek šodien publicē dāvinājuma pavadvēstules tekstu:
„Advokāta Laura Liepas publikācijā žurnālā „Jurista vārds” ir minēts: „VDK dokumentu publicēšana ir neliela daļa no lustrācijas procesa, kas Latvijai kā pēctotalitārai zemei bija jāpaveic.
PSRS bija represīva valsts iekārta ar būtiskiem indivīda tiesību ierobežojumiem, kas tika piemēroti plašā spektrā – no īpašuma tiesību atņemšanas, pārvietošanās brīvību ierobežojumiem līdz vārda brīvības un biedrošanās tiesību liegumam.
PSRS pastāvēšanas pēdējā desmitgadē vairs nenotika masu represijas, tomēr tā joprojām bija ideoloģiski totalitāra iekārta, un tajā dzīvojošo tiesības bija būtiski ierobežotas.
Represīvas iekārtas nekad nav anonīmas, tām ir konkrēti upuri un tikpat konkrēti lēmumu pieņēmēji, to īstenotāji un izpildītāji.
Represīvas iekārtas nevar pastāvēt bez atbalstītājiem, jo pilsoņu nepakļaušanās un pretdarbība novestu pie iekārtas sabrukuma vai paralīzes, kā to pierādīja Solidaritātes kustība Polijā.
Tāpēc lustrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa ir apzināt gan iestādes un personas, kas bija iesaistītas totalitārās un represīvās sistēmas uzturēšanā, gan tās atbalstītājus.”
Grāmata „Kolaborants”, kuras 100 eksemplārus SIA „Pietiek.lv” dāvina Latvijas Republikas 13. Saeimai – tātad katram tās deputātam, demonstrē tikai viena konkrēta padomju okupācijas varas kolaboranta – bijušā padomju tautas tiesneša, tagadējā advokāta un miljonāra Romualda Vonsoviča darbību okupācijas laikā un aktīvo līdzdarbību represīvajai padomju varai.
Domāju, ka pēc iepazīšanās ar šīs grāmatas saturu ikviens 13. Saeimas deputāts – pat deputāts A. Latkovskis, kurš, kā zināms no medijiem, ir pieņēmis no minētā kolaboranta dāvinājumu advokāta pakalpojumu formā, - labāk aptvers to, cik nepieciešams Latvijas Republikai, tai ieejot otrajā gadu simtā, savas nākotnes vārdā ir visaptverošs lustrācijas process. Lemšana par to ir likumdevēju rokās.
Lato Lapsa, SIA Pietiek.lv valdes loceklis.”
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
