Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Saeima trešajā lasījumā apstiprinās ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, jaunceļamais Liepājas cietums pustukšs nepaliks. Tas ātri pildīsies ar dažādu rangu amatpersonām un uzņēmējiem. Darbības, kas agrāk nebija sodāmas, tiks kriminalizētas.

Ģenerālprokurora rosinātie grozījumi Krimināllikuma 323. pantā guva deputātu atbalstu Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi diezgan būtiski maina līdzšinējo izpratni par to, kas ir krimināli sodāms kukulis un kas ir pateicība, ko cilvēks aiz labas sirds iedod amatpersonai vai kādam, kuram jūtas pateicību parādā.

Līdz šim kukulis - pateicība nebija sodāms. Tas ir, ja cilvēks pateicās amatpersonai, iedodot kādu materiālo labumu par to, ko tā jau ir izdarījusi - tad šīs darbības nebija sodāmas. To līdz šim varēja darīt.

Bet nedrīkst piedāvāt labumus pirms darbībām, kuras veic amatpersona un kuras grib devējs. Tad tas ir sodāms - tas ir noziegums. Kukuļa piedāvāšana pati par sevi ir noziegums. Un kukuļa došana, lai amatpersona veic kādas darbības, arī ir sodāma. Savukārt materiālā labuma došana vēlāk, pēc amatpersonas darbībām, nav sodāma. Līdz šim tā bija.

Atzīstama ir vēlme apkarot korupciju, taču izskatās, ka radusies vajadzība izstumt cauri grozījumus Krimināllikumā, kas būs attiecināmi uz kādiem konkrētiem gadījumiem vai pat konkrētiem apsūdzētiem cilvēkiem, kad izrādās, ka nav, par ko apsūdzēt, - jo tas, ko cilvēks ir izdarījis, šobrīd nemaz nav sodāms nodarījums.

Pastāv bažas, ka jauno Krimināllikuma grozījumu gaismā apsūdzībai neko daudz nevajadzēs iespringt. Tā varēs iztikt arī bez klasiskiem pārliecinošiem pierādījumiem.

Pastāv bažas, ka Krimināllikuma grozījumus atkarībā no savas ietekmes tiesībsargājošajās iestādēs un tiesu varā centīsies likt lietā politiski un ekonomiski grupējumi, lai cits citu apkarotu un diskreditētu. Tad “pasūtījumu galdam” darba netrūks, un politizētai tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas izmantošanai gala un malas neredzēs.

Ģenerālprokurora rosinātie likuma grozījumi paredz kriminalizēt pateicības došanu vēlāk. Velns slēpjas niansēs - Ģenerālprokuratūras pozīcija šajā likumdošanas procesā ir tāda, ka tā gribot nevis grozīt, bet tikai precizēt dažus formulējumus. Tā ir ļoti svarīga atšķirība! Ģenerālprokuratūra grib teikt, ka tā jau ir bijis - ka tāda kukuļa - pateicības došana ir jau bijusi sodāma. Vienkārši tas neesot bijis ierakstīts likumā, un tagad vajagot to tur ierakstīt.

Neba tāpat vien, bet ar gudru ziņu to dara Ģenerālprokuratūra. Prokurori grib apstiprinājumu Krimināllikumā kādām savām jau tiesu varas lemšanā nonākušām lietām, lai 323. Krimināllikuma pantu varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku - tādā veidā, ka tas it kā nav jauns pants, bet tikai it kā precizējums.

Visvisāda kukuļu došana un ņemšana ir nešķīsta, un sabiedrībai tur it kā nebūtu ko just līdzi korumpantiem, tomēr nav korekta un laba prakse ne likumu rakstīšana speciāli kādam gadījumam, ne konkrētam cilvēkam. Un vēl jo nelāgāka ir likuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku.

Kaut ko tādu varēja atļauties PSRS kompartijas ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs, kurš bija pārskaities uz valūtas spekulantiem un panāca, lai tiek pieņemti Kriminālkodeksa grozījumi, kur par tirgošanos ar valūtu lielos apmēros tika paredzēts nāves sods. Un likums tika piemērots ar atpakaļejošu spēku - valūtas spekulantu grupa, kurai sākumā bija piespriesti Hruščova uzskatā pārāk maigi cietumsodi, tika tiesāta vēlreiz, un visus vainīgos nošāva.

Pret šādu Ģenerālprokuratūras ieceri ir iebildusi Tieslietu ministrija - proti, pret domu, ka pateicības - kukuļa došana bijusi sodāma arī agrāk. Arī Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) debatēs teica, ka nē - agrāk sodāms bija kukuļa piedāvājums, kukuļa apsolījums un kukuļa došana pirms darbībām. Bet ne kukulis - pateicība.

Kūtris uzsvēra, ka pašreizējais priekšlikums ar it kā nevainīgiem vārdiem “par darbības izdarīšanu vai pēc tās izdarīšanas” pēc būtības paredz kriminalizēt to, kas iepriekš nebija sodāma darbība. Tāpat viņš lika saprast, ka likuma grozījumu patiesais autors ir Ģenerālprokuratūra, nevis Juridiskā komisija, kas tos ir tikai akceptējusi. Pats Kūtris arī atzinās, ka komisijā balsojis par Ģenerālprokuratūras priekšlikumu, taču vēlāk apspriedies ar tiesību speciālistiem un savu viedokli mainījis - secinājis, ka priekšlikums nav atbalstāms.

Tomēr Saeima nobalsoja - 49 deputāti bija par Stukāna iniciētajiem grozījumiem, 19 bija pret, 14 atturējās.

Ka tikai beigās nesanāk karmiskais sods - “par” balsojušie taču arī var “ieberzties” un pakļūt zem pašu nobalsotā likuma ruļļa - kaut kad nākamībā, kaut kā negaidīti un nemaz nedomājot, ka pārkāpj likumu.

Par to, vai pateicība kā kukulis vai kukulis kā pateicība ir kriminalizējams, tiesību zinātnieki var strīdēties un strīdēsies - tam būtu jābūt diskusiju jautājumam. Pat ļoti stingrās starptautiskās pretkorupcijas vadlīnijas nepieprasa kriminalizēt to. Tāpēc, ka kaitīgums ir mazāks, mazs vai nekāds. Amatpersonas rīcība nemainās, ja tā nezina, ka viņai kaut ko iedos post factum. Pat starptautiskā līmenī netiek strikti prasīts to kriminalizēt.

Taču pašlaik rodas iespaids, ka Saeima dara visu, ko Ģenerālprokuratūra tai liek. Ne tikai Saeima, bet arī Rīgas dome absolūti pakļaujas un paļaujas uz Ģenerālprokuratūru un bez ierunām piekrīt tās viedoklim, ka zeme pie lidostas pārdota lietuviešu privātuzņēmējiem prettiesiski. Lai gan pati iepriekš bija balsojusi par pārdošanu...

Kāds Saeimai vispār ir racionālais pamats, kāpēc tas jādara, kādas idejas pēc? Vai lai palīdzētu Ģenerālprokuratūrai noslēgt kādas lietas, ar kurām tā netiek galā?

Iespējams, būs ļoti lielas pierādīšanas problēmas. Ej nu pierādi, ka kāds atnesa konjaka pudeli kā pateicību par to, ka tas cilvēks pirms pieciem gadiem kaut ko labu viņa interesēs ir izlēmis vai ārsts izārstējis. Vai tā ir pateicība vai vienkārši dāvana?

Ģenerālprokuratūra acīmredzami skalda un valda arī Saeimas Juridiskajā komisijā, kur panāk sev vēlamās likumu grozījumu redakcijas bez pietiekama oponentu novērtējuma. Konkrētajā gadījumā Ģenerālprokuratūra acīmredzami mēģina risināt savas problēmas tiesvedībā jau esošās krimināllietās, izmantojot likumdevēju.

Tiesu vara, pie kuras pieder arī Ģenerālprokuratūra, ir neatkarīga. Bet arī likumdevējvara, kas ir Saeima, ir neatkarīga. Būtu labi, ja Saeima nevis spriestu, skatoties mutē Ģenerālprokuratūrai, bet darītu to kritiski, izvērtējot sekas, riskus un kaut vai vismaz savu ādu. Jo “pudeli draugs pasniedz draugam, mitrums noder katram augam” var cauri neiet - par to var iznākt pasēdēt cietumā un pārdomāt, kāpēc vajadzēja savulaik balsot par brāķa likumiem.

Novērtē šo rakstu:

36
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...