Iesaki rakstu: 
Kā jau tas notiek parasti, arī šoreiz, uzsākoties jaunās Saeimas darbam, deputātiem ir jāsadalās pa komisijām. Tas notiek pēc pagājušonedēļ Saeimas sēdē apstiprinātiem algoritmiem, kuriem par pamatu ir frakcijas deputātu skaits un proporcionalitātes princips.
Sadalījums ir parādījies publiski, un tas jāapstiprina Saeimai, lai komisijas un arī pats parlaments BEIDZOT varētu sākt darbu. Tai pašā dienā komisijas locekļi sanāks uz pirmo sēdi, kurā savukārt tiek ievēlēta komisijas vadība.
Pārskatot deputātu sadalījumu pa komisijām, var redzēt, ka dažās komisijās (piemēram, Juridiskajā un Ārlietu) TOPOŠAJAI KOALĪCIJAI IR MAZĀKUMS - PAR VIENU BALSI. Savukārt pārējās komisijās (piemēram, Pilsonības, migrācijas vai Budžeta, Cilvēktiesību u.c.) KOALĪCIJAI BŪS TIKAI PAR VIENU BALSI VAIRĀK.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amati, kas tiek iedalīti opozīcijai (un tādi parādīsies!), tiek doti ar solījumu „BARDAKU NETAISĪT, VAJADZĪGOS LIKUMUS NODROŠINĀT UN VISPĀR LABI UZVESTIES - CITĀDI...”
Citādi kas? Citādi atņems tos amatus opozīcijai. Jautājums, cik tālu ies attiecīgās opozīcijas deputāti. Cik ļoti viņi sadīlos ar savu sirdsapziņu un solījumiem vēlētājiem.
„Saskaņai”, kas ir aizgājusi „skuju taku”, tas izdevās lieliski, par ko var pārliecināties, ieskatoties Saeimas mājas lapā. V.Orlovs mandātu komisijā, bet S.Dolgopolovs Valsts pārvaldes komisijā vairākas Saeimas noturējās. Un turklāt tika arī pārvēlēti! Kas nozīmē, ka spēja gan ar sirdsapziņu, gan vēlētājiem sadīlot.
M.Kučinskis iepriekšējā Saeimā bija Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Tātad faktiski „karājās uz mata” pozīcijas rokās. Kā man savulaik ir teicis viens no Saeimas deputātiem, kas bija strādājis Saeimas prezidijā, - „10 deputātu parakstu uz lēmumprojekta”, Saeimas balsojums un – čuššš, amats vējā. Neatkarīgi, vai tu esi Saeimas priekšsēdētājs vai komisijas vadītājs.
Tāpēc par to, ka apmaiņai ir jādod solījums, jo „par velti, kā zināms ir tikai siers otrai pelei”, nav šaubu. To varēs redzēt komisiju, Saeimas kopsēžu balsojumos, un ilgi nebūs jāgaida. Piebildīšu, ka TIKAI LPV NEBŪS KOMISIJU VADĪTĀJU AMATU. Domājiet paši, ļaudis!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
