Iesaki rakstu: 
Kā jau tas notiek parasti, arī šoreiz, uzsākoties jaunās Saeimas darbam, deputātiem ir jāsadalās pa komisijām. Tas notiek pēc pagājušonedēļ Saeimas sēdē apstiprinātiem algoritmiem, kuriem par pamatu ir frakcijas deputātu skaits un proporcionalitātes princips.
Sadalījums ir parādījies publiski, un tas jāapstiprina Saeimai, lai komisijas un arī pats parlaments BEIDZOT varētu sākt darbu. Tai pašā dienā komisijas locekļi sanāks uz pirmo sēdi, kurā savukārt tiek ievēlēta komisijas vadība.
Pārskatot deputātu sadalījumu pa komisijām, var redzēt, ka dažās komisijās (piemēram, Juridiskajā un Ārlietu) TOPOŠAJAI KOALĪCIJAI IR MAZĀKUMS - PAR VIENU BALSI. Savukārt pārējās komisijās (piemēram, Pilsonības, migrācijas vai Budžeta, Cilvēktiesību u.c.) KOALĪCIJAI BŪS TIKAI PAR VIENU BALSI VAIRĀK.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amati, kas tiek iedalīti opozīcijai (un tādi parādīsies!), tiek doti ar solījumu „BARDAKU NETAISĪT, VAJADZĪGOS LIKUMUS NODROŠINĀT UN VISPĀR LABI UZVESTIES - CITĀDI...”
Citādi kas? Citādi atņems tos amatus opozīcijai. Jautājums, cik tālu ies attiecīgās opozīcijas deputāti. Cik ļoti viņi sadīlos ar savu sirdsapziņu un solījumiem vēlētājiem.
„Saskaņai”, kas ir aizgājusi „skuju taku”, tas izdevās lieliski, par ko var pārliecināties, ieskatoties Saeimas mājas lapā. V.Orlovs mandātu komisijā, bet S.Dolgopolovs Valsts pārvaldes komisijā vairākas Saeimas noturējās. Un turklāt tika arī pārvēlēti! Kas nozīmē, ka spēja gan ar sirdsapziņu, gan vēlētājiem sadīlot.
M.Kučinskis iepriekšējā Saeimā bija Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Tātad faktiski „karājās uz mata” pozīcijas rokās. Kā man savulaik ir teicis viens no Saeimas deputātiem, kas bija strādājis Saeimas prezidijā, - „10 deputātu parakstu uz lēmumprojekta”, Saeimas balsojums un – čuššš, amats vējā. Neatkarīgi, vai tu esi Saeimas priekšsēdētājs vai komisijas vadītājs.
Tāpēc par to, ka apmaiņai ir jādod solījums, jo „par velti, kā zināms ir tikai siers otrai pelei”, nav šaubu. To varēs redzēt komisiju, Saeimas kopsēžu balsojumos, un ilgi nebūs jāgaida. Piebildīšu, ka TIKAI LPV NEBŪS KOMISIJU VADĪTĀJU AMATU. Domājiet paši, ļaudis!
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
