Saeimas balsojumu par 60 miljoniem mediķu algām mēs izgāzām, tagad mēģināsim pielabināties ar 10 miljoniem
Jaunā konservatīvā partija21.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
JKP pilnībā atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri par nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu un ministres Ilzes Viņķeles virzīto mediķu atalgojuma modeļa maiņu, lai panāktu pārskatāmu un ieguldītajam darbam atbilstošu samaksu Latvijas valsts budžeta finansēto medicīnas iestāžu darbiniekiem.
VM budžets kopš 2017. gada ir pieaudzis no 786 miljoniem eiro līdz 1219 miljoniem eiro 2020. gadā (+55% jeb papildu 433 miljoni eiro), ievērojami pieaugot arī VM izdevumu īpatsvaram kopējā valsts budžetā. Jaunie konservatīvie no Veselības ministrijas gaida jauno mediķu atalgojuma modeli, lai apstiprinātu algu palielinājumu.
13. Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Gatis Eglītis piedāvās JKP priekšlikumu izskatīt pirmdien gaidāmajā koalīcijas sadarbības sanāksmē: “Ministre vienmēr var rēķināties ar JKP atbalstu jautājumos, kas skar efektīvu šī budžeta izlietojumu, kā primāro mērķi nosakot plašāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un nozares darbinieku atalgojuma sistēmas pakārtošanu šim mērķim.
JKP atbalsta principu, ka nozares personāla atalgojums ir jāsaista ar darba efektivitāti, tāpēc aicina paātrināt jaunā atalgojuma modeļa izstrādi, lai jau tuvākajā laikā to varētu apstiprināt un jau šogad nozares darbiniekiem, atbilstoši modelī iestrādātajiem kritērijiem, būtu iespēja saņemt lielāku atalgojumu. JKP ir gatava atbalstīt papildu līdzekļu piešķiršanu VM, ja tas nodrošinātu jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu jau šajā gadā.”
Vēl šī gada februārī ministre publiskajā komunikācijā minēja, ka "atalgojuma sistēma ir necaurskatāma, un, ka paši mediķi īsti nevar saprast, kā viņu darba samaksa īsti veidojas. Ja mēs novēršam šo, tas jau ir solis gan pamatotākam finansējuma pieprasījumam atalgojumam, gan racionālākam izmantojumam, gan arī lielākai skaidrībai nodokļu maksātājiem, par ko papildu atalgojums un kādā apmērā pieprasīts."
Piekrītot ministres teiktajam, JKP ir gatava atbalstīt mediķu atalgojuma palielinājumu, nepieciešamības gadījumā grozot 2020. gada budžetu, ja VM gatavotais atalgojuma modelis nodrošinās pašas ministres pausto principu ievērošanu valsts budžeta veselības nozares tēriņu sadalē.
Apzinoties COVID-19 vīrusa ietekmes straujo slodzes pieaugumu noteiktām veselības aprūpes, kā arī citu valsts finansēto nozaru darbinieku grupām un papildu riskus, ko rada darbs šajos apstākļos, JKP piedāvā un aicina koalīcijas partnerus un opozīcijas kolēģus ekonomikas atbalsta pasākumu paketē iekļaut līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu tūlītējas piemaksas par darbu krīzes apstākļos šo darbinieku atalgojumam, vienlaicīgi sagaidot drīzus VM priekšlikumus ilgtspējīgai nozares atalgojuma sistēmas izveidei.
Šajā saspringtajā un grūtajā laikā JKP augsti vērtē gan sabiedriskā, gan privātā sektora nozaru darbinieku pašaizliedzību un pūles, īpaši pateicību veltot veselības iestāžu dežūrpersonālam, SPKC un NMPD darbiniekiem, uz kuru pleciem gulstas lielākā atbildības nasta. JKP atbalstīs un aicinās arī parējos Saeimas kolēģus atbalstīt īpašas krīzes piemaksas, lai arī praktiskā veidā izteiktu atzinību par jūsu pašaizliedzīgo darbu sabiedrības labā.
Attēlā - Juris Jurašs, viens no JKP Saeimas deputātiem, kas vakar balsoja pret atalgojuma palielināšanu mediķiem.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
