Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas Jaunie konservatīvie balsoja PAR jautājuma par “ANO Globālās deklarācijas par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju” iekļaušanu darba kārtībā, jo vēlamies izcelt to, ka par migrācijas jautājumiem ir nepieciešama skaidrojoša un atklāta diskusija, kādas LV sabiedrībā īsti nav bijis. Ņemot vērā jautājuma sensitivitāti, to, cik viegli jautājumu var politizēt, ir nepiedodami, ka tik ilgstoši ir bijis informācijas vakuums attiecībā uz šo starptautisko dokumentu no atbildīgo ministriju (Ārlietu, Iekšlietu, Tieslietu) un valdības puses.

Lai arī jautājums Saeimas darba kārtībā ir nonācis, pateicoties NA sagatavotajam Rezolūcijas projektam, ar kuru aicinām valdību nepievienoties ANO deklarācijai par migrāciju, arī NA kopā ar JV ir bijusi valdības partija visu šo laiku un ir zināmā mērā līdzatbildīga par radušos situāciju, kurā sabiedrība dokumenta sagatavošanas posmā vairāk kā 2 gadu garumā nav saņēmusi publisku skaidrojumu par Deklarācijas nozīmi, kā arī starptautiski politiskajām un tiesiskajām konsekvencēm. Varēja veidot padziļinātu diskusiju, kas novērstu jebkādas spekulācijas un pieņēmumus šajā jautājumā, īpaši attiecībā uz Deklarācijas starptautiski tiesisko seku interpretācijām. Es arī pagājušajā nedēļā Ārlietu komisijā rosināju rīkot šādu uzklausīšanu, bet diemžēl komisijas vadītājs, arī šī jautājuma referents, to neatbalstīja.

Kopš iepriekšējās Saeimas sēdes ir bijusi slēgta Ministru kabineta sēde, kurā valdība pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu un pēc kuras Ministru prezidents paziņoja, ka gala lēmumu atstās Saeimas ziņā. Te nu es vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas deputātiem nav bijis pat informatīva ziņojuma par ANO Globālo deklarāciju. Paldies ĀM pārstāvjiem, kuri nāca pie frakcijām un skaidroja neprecizitātes piedāvātajā Saeimas rezolūcijas tekstā, bet arī šī saruna nebija par ANO Deklarāciju tās kopumā – par Deklarācijas mērķiem, saistībām, īstenošanu un turpmāko rīcību. Vai šī gadījumā nav tāda kā izvairīšanās no neērtas un ļoti polarizējošas diskusijas? Migrācijas jautājums kā karsts kartupelis?

Jaunie konservatīvie ir gatavi šādai atklātai diskusijai, tāpēc ieskicēšu mūsu apsvērumus, domājot par ANO Deklarāciju un mūsu nostāju balsojumā par saistīto Rezolūciju.

Lai izvairītos no jebkādām spekulācijām par Jauno konservatīvo nostāju (domāju, ka te vairums esam vienoti), vēlos uzsvērt, ka konsekventi iestājamies par to, ka bēgļu uzņemšanas jautājumā jebkādu lēmumu pieņemšana ir nacionālu valstu atbildība un ka Jaunie konservatīvie stingri iestājas pret neatbilstīgu migrantu un t.s. “ekonomisko bēgļu” uzņemšanu.

Vispirms daži konkrēti punkti par ANO Deklarāciju un Saeimas Rezolūciju, pēc tam par plašāku mūsu vērtību un sociālo kontekstu.

MĒS APZINĀMIES, KA…

ANO Deklarācija ir globāls dokuments un nav attiecināms tikai uz eiroatlantisko kopienu, kā minēts Rezolūcijā. Masveida nekontrolētas migrācijas izaicinājumi ir globāls izaicinājums, kas skar visus pasaules kontinentus un to tik tiešām risināt var tikai ar ciešu starptautisku sadarbību, nevis norobežošanos, veidojot vienotu izpratni par jautājuma cēloņiem un sekām.

pārvietošanās brīvība ir cilvēka tiesības saskaņā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punktu (“katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti, un atgriezties savā valstī”) – tiesības ko izmanto arī mūsu pilsoņi, dodoties uz citām valstīm gan ES, gan citviet pasaulē. Legālā migrācija, ko regulē daudzos pasaules reģionos jau spēkā esoši starptautiski tiesību akti, un tomēr ne visos.

Tāpat MĒS UZSKATĀM, ka terminēta patvēruma sniegšana cilvēkiem, kuriem draud nāves briesmas savā zemē, ir starptautiskās sabiedrības, arī mūsu, morāls pienākums. Mēs joprojām esam pateicīgi tām pasaules valstīm, kuras 2. Pasaules kara izskaņā sniedza patvērumu mūsu tautiešiem, kuri bēga no kara.

Bet kara sekas ir arī nekontrolēta masveida migrācija, un te es nonāku pie Latvijas situācijas būtiskākajiem apsvērumiem.

Lai dziļāk izprastu Latvijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu migrācijas jautājumā un domājot par starptautiskās migrācijas procesiem no mūsu valsts interešu viedokļa, mēs nevaram ignorēt Latvijas vēsturisko pieredzi. LV ir piedzīvojusi brutālu imigrāciju – iedzīvotāju mērķtiecīgu pārvietošanu, ignorējot 1949. gada Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā 49. pantu, kā rezultātā relatīvi nesen, vien pirms 30 gadiem 1989. gadā valsts pamatnācijas īpatsvars bija tikai 52% (latviešiem bija drauds kļūt par minoritāti savā zemē!). Šobrīd pamatnācija veido 60,2% no visiem iedzīvotājiem. Apzināsimies, ka socioloģiski kādas populācijas spēja uzņemt un integrēt citas kultūras pārceļotājus ir ierobežota un LV gadījumā šī proporcija sen jau ir izjaukta. Te vietā būtu piebilst !!! – reāli apzinoties akūtos Latvijas izaicinājumus sabiedrības integrācijas jautājumos, GRIBU UZSVĒRT, ka mēs cienām un novērtējam ikvienu Latvijai lojālu līdztautieti – šī ir mūsu visu valsts, mūsu mājas!

Redziet, viens no būtiskiem argumentiem par atbalstu ANO Deklarācijai ir, ka LV nedrīkst izkrist no Baltijas un Z-valstu vienotās nostājas. Bet mēs jau izceļamies reģionā, jo, izņemot Igauniju, visās šajās valstīs pamatnācija veido vismaz 80% no iedzīvotāju kopskaita. Igaunijā tie ir 68%, bet tur arī, kā zināms, bija krietni grūtāk panākt politisku atbalstu ANO Deklarācijai. Vēl vairāk – mēs esam vienīgā valsts Eiropā ar tik zemu pamatnācijas īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā. Daudzās Eiropas valstīs migrācijas jautājums ir raisījis radikālāk noskaņotu sabiedrības grupu aktivizēšanos, arī radikāli noskaņotu politisko partiju nākšanu pie varas, izmantojot migrācijas tēmu, pie krietni līdzsvarotākas etniskās kompozīcijas. Tāpēc mums ir obligāti jāreaģē uz LV sabiedrības satraukto noskaņojumu, ir jāņem vērā mūsu vēsturiskais konteksts un valsts interesēs to ir jāspēj paskaidrot arī starptautiskajai sabiedrībai.

Tieši šis fons ir jāpatur prātā, domājot par valsts atbildību savu pilsoņu drošības garantēšanā, eiropeiskās identitātes saglabāšanā un vērtību nosargāšanā. Veidojot ne tikai patvēruma meklētāju, bet arī savu migrācijas politiku, mums ir jāņem vērā izjauktais demogrāfiskais līdzsvars, mūsu sabiedrības intereses un dzīves vērtību pamati.

Šī ANO Globālā migrācijas deklarācija un tās plašākais konteksts bija un ir jāskaidro un jāanalizē kopā ar sabiedrību, bet tas diemžēl nav noticis. Lai arī Saeimas rezolūcijas tekstā es gribētu redzēt dažus redakcionālus labojumus, mums nav iespējas iesniegt grozījumus patstāvīgajam priekšlikumam, bet jaunai rezolūcijai vairs nav laika. Bet Jauno konservatīvo pamataicinājums valdībai ir tāds pats: šobrīd MĒS AICINĀM valdību NEPIEVIENOTIES ANO Globālajai migrācijas deklarācijai, pamatojot un skaidrojot Latvijas vēsturisko situāciju migrācijas jautājumos.

Un nobeigumā mazliet par aktuālo sabiedrības diskursu par migrācijas tēmu. Nu jau ceturto gadu pēc nopietnākās imigrācijas krīzes pēdējā laika Eiropas vēsturē Latvijā joprojām ir saasināta un pat krasi polarizējoša diskusija par migrācijas jautājamiem, kas apliecina vien to, ka līdzšinējā valdošā koalīcija nav attiekusies nopietni pret šo jautājumu un nav spējusi vai vēlējusies noformulēt vienotu valsts ilgtermiņa politiku migrācijas, bēgļu, remigrācijas, darbaspēka tirgus pārvaldes un līdzīgos jautājumos to kopumā. Nacionālais un politiskais konsenss šajos jautājumos nav izveidots, bet ir ļoti nepieciešams. Šie jautājumi ir tikuši atliki malā koalīcijas stabilitātes vārdā, dodot iespēju no vienas puses liberālajiem spēkiem kultivēt “rozā briļļu” attieksmi pret imigrāciju no trešajām valstīm un proponēt to kā viennozīmīgi pozitīvu lietu, bet no otras puses devusi iespēju nacionālkonservatīvajiem laiku pa laikam paglaudīt savas politiskās spalvas, izmatojot lozungus, pieņēmumu un spekulācijas. Bet praksē neko nedarīt. Man nav pieņemama nedz liberāli nekritiska attieksme pret šo jautājumu, nedz arī NA baiļu kultivēšanas politika. Es esmu par racionālu attieksmi, kas nozīmē starptautisku dialogu no vienas puses, bet arī Latvijas pašas mājas darbus jebkāda rakstura ārējo drošības draudu novēršanai no otras puses, lai radītu integrētu sabiedrību.

Teiksim – mums ir jāspēj ieraudzīt arī pašu pieļautās kļūdas migrācijas jautājumā, piemēram, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas ar Kremļa varu, Krievijas militāro industriju un līdzīga profila cilvēkiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu, piemēram, tiešā Latvijas stratēģisko objektu tuvumā. Šādi gadījumi ir nepieļaujami, radot jau pavisam reālus, nevis hipotētiskus draudus mūsu valstij. Arī šim piemēram ir vistiešākā saistība ar šodienas diskusiju.

Šajā kontekstā es aicinātu vēl līdz 2019. gada beigām izstrādāt un pieņemt valsts vidējā termiņa stratēģiju migrācijas kontroles, patvēruma meklētāju politikas un saistītajos jautājumos, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju intereses, aizsargājot mūsu kultūru un valodu, un vienlaikus nenoliedzot mūsu morāliskos pienākumus un nenocietinot mūsu sirdis cilvēcisku ciešanu priekšā. Tas veidotu vismaz politisku konsensu par šiem izaicinājumiem un pamatu tālākajai darbībai. Te būtu jāpiesaista neatkarīgi, ar politiskajām partijām nesaistīti starptautisko tiesību un migrācijas politikas eksperti. Šāda dokumenta pieņemšana arī būtu pamats Latvijas pozīcijai jebkādās multilaterālās iniciatīvās par šo un saistīto jautājumu loku.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...