Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas Jaunie konservatīvie balsoja PAR jautājuma par “ANO Globālās deklarācijas par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju” iekļaušanu darba kārtībā, jo vēlamies izcelt to, ka par migrācijas jautājumiem ir nepieciešama skaidrojoša un atklāta diskusija, kādas LV sabiedrībā īsti nav bijis. Ņemot vērā jautājuma sensitivitāti, to, cik viegli jautājumu var politizēt, ir nepiedodami, ka tik ilgstoši ir bijis informācijas vakuums attiecībā uz šo starptautisko dokumentu no atbildīgo ministriju (Ārlietu, Iekšlietu, Tieslietu) un valdības puses.

Lai arī jautājums Saeimas darba kārtībā ir nonācis, pateicoties NA sagatavotajam Rezolūcijas projektam, ar kuru aicinām valdību nepievienoties ANO deklarācijai par migrāciju, arī NA kopā ar JV ir bijusi valdības partija visu šo laiku un ir zināmā mērā līdzatbildīga par radušos situāciju, kurā sabiedrība dokumenta sagatavošanas posmā vairāk kā 2 gadu garumā nav saņēmusi publisku skaidrojumu par Deklarācijas nozīmi, kā arī starptautiski politiskajām un tiesiskajām konsekvencēm. Varēja veidot padziļinātu diskusiju, kas novērstu jebkādas spekulācijas un pieņēmumus šajā jautājumā, īpaši attiecībā uz Deklarācijas starptautiski tiesisko seku interpretācijām. Es arī pagājušajā nedēļā Ārlietu komisijā rosināju rīkot šādu uzklausīšanu, bet diemžēl komisijas vadītājs, arī šī jautājuma referents, to neatbalstīja.

Kopš iepriekšējās Saeimas sēdes ir bijusi slēgta Ministru kabineta sēde, kurā valdība pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu un pēc kuras Ministru prezidents paziņoja, ka gala lēmumu atstās Saeimas ziņā. Te nu es vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas deputātiem nav bijis pat informatīva ziņojuma par ANO Globālo deklarāciju. Paldies ĀM pārstāvjiem, kuri nāca pie frakcijām un skaidroja neprecizitātes piedāvātajā Saeimas rezolūcijas tekstā, bet arī šī saruna nebija par ANO Deklarāciju tās kopumā – par Deklarācijas mērķiem, saistībām, īstenošanu un turpmāko rīcību. Vai šī gadījumā nav tāda kā izvairīšanās no neērtas un ļoti polarizējošas diskusijas? Migrācijas jautājums kā karsts kartupelis?

Jaunie konservatīvie ir gatavi šādai atklātai diskusijai, tāpēc ieskicēšu mūsu apsvērumus, domājot par ANO Deklarāciju un mūsu nostāju balsojumā par saistīto Rezolūciju.

Lai izvairītos no jebkādām spekulācijām par Jauno konservatīvo nostāju (domāju, ka te vairums esam vienoti), vēlos uzsvērt, ka konsekventi iestājamies par to, ka bēgļu uzņemšanas jautājumā jebkādu lēmumu pieņemšana ir nacionālu valstu atbildība un ka Jaunie konservatīvie stingri iestājas pret neatbilstīgu migrantu un t.s. “ekonomisko bēgļu” uzņemšanu.

Vispirms daži konkrēti punkti par ANO Deklarāciju un Saeimas Rezolūciju, pēc tam par plašāku mūsu vērtību un sociālo kontekstu.

MĒS APZINĀMIES, KA…

ANO Deklarācija ir globāls dokuments un nav attiecināms tikai uz eiroatlantisko kopienu, kā minēts Rezolūcijā. Masveida nekontrolētas migrācijas izaicinājumi ir globāls izaicinājums, kas skar visus pasaules kontinentus un to tik tiešām risināt var tikai ar ciešu starptautisku sadarbību, nevis norobežošanos, veidojot vienotu izpratni par jautājuma cēloņiem un sekām.

pārvietošanās brīvība ir cilvēka tiesības saskaņā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punktu (“katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti, un atgriezties savā valstī”) – tiesības ko izmanto arī mūsu pilsoņi, dodoties uz citām valstīm gan ES, gan citviet pasaulē. Legālā migrācija, ko regulē daudzos pasaules reģionos jau spēkā esoši starptautiski tiesību akti, un tomēr ne visos.

Tāpat MĒS UZSKATĀM, ka terminēta patvēruma sniegšana cilvēkiem, kuriem draud nāves briesmas savā zemē, ir starptautiskās sabiedrības, arī mūsu, morāls pienākums. Mēs joprojām esam pateicīgi tām pasaules valstīm, kuras 2. Pasaules kara izskaņā sniedza patvērumu mūsu tautiešiem, kuri bēga no kara.

Bet kara sekas ir arī nekontrolēta masveida migrācija, un te es nonāku pie Latvijas situācijas būtiskākajiem apsvērumiem.

Lai dziļāk izprastu Latvijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu migrācijas jautājumā un domājot par starptautiskās migrācijas procesiem no mūsu valsts interešu viedokļa, mēs nevaram ignorēt Latvijas vēsturisko pieredzi. LV ir piedzīvojusi brutālu imigrāciju – iedzīvotāju mērķtiecīgu pārvietošanu, ignorējot 1949. gada Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā 49. pantu, kā rezultātā relatīvi nesen, vien pirms 30 gadiem 1989. gadā valsts pamatnācijas īpatsvars bija tikai 52% (latviešiem bija drauds kļūt par minoritāti savā zemē!). Šobrīd pamatnācija veido 60,2% no visiem iedzīvotājiem. Apzināsimies, ka socioloģiski kādas populācijas spēja uzņemt un integrēt citas kultūras pārceļotājus ir ierobežota un LV gadījumā šī proporcija sen jau ir izjaukta. Te vietā būtu piebilst !!! – reāli apzinoties akūtos Latvijas izaicinājumus sabiedrības integrācijas jautājumos, GRIBU UZSVĒRT, ka mēs cienām un novērtējam ikvienu Latvijai lojālu līdztautieti – šī ir mūsu visu valsts, mūsu mājas!

Redziet, viens no būtiskiem argumentiem par atbalstu ANO Deklarācijai ir, ka LV nedrīkst izkrist no Baltijas un Z-valstu vienotās nostājas. Bet mēs jau izceļamies reģionā, jo, izņemot Igauniju, visās šajās valstīs pamatnācija veido vismaz 80% no iedzīvotāju kopskaita. Igaunijā tie ir 68%, bet tur arī, kā zināms, bija krietni grūtāk panākt politisku atbalstu ANO Deklarācijai. Vēl vairāk – mēs esam vienīgā valsts Eiropā ar tik zemu pamatnācijas īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā. Daudzās Eiropas valstīs migrācijas jautājums ir raisījis radikālāk noskaņotu sabiedrības grupu aktivizēšanos, arī radikāli noskaņotu politisko partiju nākšanu pie varas, izmantojot migrācijas tēmu, pie krietni līdzsvarotākas etniskās kompozīcijas. Tāpēc mums ir obligāti jāreaģē uz LV sabiedrības satraukto noskaņojumu, ir jāņem vērā mūsu vēsturiskais konteksts un valsts interesēs to ir jāspēj paskaidrot arī starptautiskajai sabiedrībai.

Tieši šis fons ir jāpatur prātā, domājot par valsts atbildību savu pilsoņu drošības garantēšanā, eiropeiskās identitātes saglabāšanā un vērtību nosargāšanā. Veidojot ne tikai patvēruma meklētāju, bet arī savu migrācijas politiku, mums ir jāņem vērā izjauktais demogrāfiskais līdzsvars, mūsu sabiedrības intereses un dzīves vērtību pamati.

Šī ANO Globālā migrācijas deklarācija un tās plašākais konteksts bija un ir jāskaidro un jāanalizē kopā ar sabiedrību, bet tas diemžēl nav noticis. Lai arī Saeimas rezolūcijas tekstā es gribētu redzēt dažus redakcionālus labojumus, mums nav iespējas iesniegt grozījumus patstāvīgajam priekšlikumam, bet jaunai rezolūcijai vairs nav laika. Bet Jauno konservatīvo pamataicinājums valdībai ir tāds pats: šobrīd MĒS AICINĀM valdību NEPIEVIENOTIES ANO Globālajai migrācijas deklarācijai, pamatojot un skaidrojot Latvijas vēsturisko situāciju migrācijas jautājumos.

Un nobeigumā mazliet par aktuālo sabiedrības diskursu par migrācijas tēmu. Nu jau ceturto gadu pēc nopietnākās imigrācijas krīzes pēdējā laika Eiropas vēsturē Latvijā joprojām ir saasināta un pat krasi polarizējoša diskusija par migrācijas jautājamiem, kas apliecina vien to, ka līdzšinējā valdošā koalīcija nav attiekusies nopietni pret šo jautājumu un nav spējusi vai vēlējusies noformulēt vienotu valsts ilgtermiņa politiku migrācijas, bēgļu, remigrācijas, darbaspēka tirgus pārvaldes un līdzīgos jautājumos to kopumā. Nacionālais un politiskais konsenss šajos jautājumos nav izveidots, bet ir ļoti nepieciešams. Šie jautājumi ir tikuši atliki malā koalīcijas stabilitātes vārdā, dodot iespēju no vienas puses liberālajiem spēkiem kultivēt “rozā briļļu” attieksmi pret imigrāciju no trešajām valstīm un proponēt to kā viennozīmīgi pozitīvu lietu, bet no otras puses devusi iespēju nacionālkonservatīvajiem laiku pa laikam paglaudīt savas politiskās spalvas, izmatojot lozungus, pieņēmumu un spekulācijas. Bet praksē neko nedarīt. Man nav pieņemama nedz liberāli nekritiska attieksme pret šo jautājumu, nedz arī NA baiļu kultivēšanas politika. Es esmu par racionālu attieksmi, kas nozīmē starptautisku dialogu no vienas puses, bet arī Latvijas pašas mājas darbus jebkāda rakstura ārējo drošības draudu novēršanai no otras puses, lai radītu integrētu sabiedrību.

Teiksim – mums ir jāspēj ieraudzīt arī pašu pieļautās kļūdas migrācijas jautājumā, piemēram, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas ar Kremļa varu, Krievijas militāro industriju un līdzīga profila cilvēkiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu, piemēram, tiešā Latvijas stratēģisko objektu tuvumā. Šādi gadījumi ir nepieļaujami, radot jau pavisam reālus, nevis hipotētiskus draudus mūsu valstij. Arī šim piemēram ir vistiešākā saistība ar šodienas diskusiju.

Šajā kontekstā es aicinātu vēl līdz 2019. gada beigām izstrādāt un pieņemt valsts vidējā termiņa stratēģiju migrācijas kontroles, patvēruma meklētāju politikas un saistītajos jautājumos, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju intereses, aizsargājot mūsu kultūru un valodu, un vienlaikus nenoliedzot mūsu morāliskos pienākumus un nenocietinot mūsu sirdis cilvēcisku ciešanu priekšā. Tas veidotu vismaz politisku konsensu par šiem izaicinājumiem un pamatu tālākajai darbībai. Te būtu jāpiesaista neatkarīgi, ar politiskajām partijām nesaistīti starptautisko tiesību un migrācijas politikas eksperti. Šāda dokumenta pieņemšana arī būtu pamats Latvijas pozīcijai jebkādās multilaterālās iniciatīvās par šo un saistīto jautājumu loku.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par VDK materiālu publicēšanu

FotoŠogad publicējamās dokumentu grupas būs pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē nākošajā dienā pēc Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi"" stāšanās spēkā.
Lasīt visu...

21

Iedzimtais grēks

FotoNevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par...

Foto

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija),...

Foto

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli...

Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...