Saeimas komisija: Levita kanceleja no savas flīģeļgribas oficiāli nav atteikusies
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis oktobra vidū paziņoja, ka kanceleja esot „nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu”, oficiālā Saeimas komisijas atbilde liecina – no savas flīģeļgribas E. Levita kanceleja tā arī nav atteikusies.
„Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar Saeimas sekretāra biedres I.Voikas rezolūciju atbildes sniegšanai ir saņēmusi Jūsu 21. oktobra vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Valsts prezidenta kanceleja ir Saeimai lūgusi svītrot no budžeta projekta flīģeļa iegādes finansējumu. Informējam, ka šādu Valsts prezidenta kancelejas lūgumu komisija nav saņēmusi,” oficiāli informē komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī atbilde liecina, ka pretēji Finanšu ministrijas datos redzamajam un publiskajiem solījumiem E. Levita kanceleja ir krāpusies, apgalvojot, ka nemēģinās pie 183 tūkstošus eiro vērtā flīģeļa jau nākamgad.
Pietiek jau informēja, ka E. Levita kanceleja no nākamā gada valsts budžeta 183 921 eiro bija pieprasījusi nevis kādām abstraktām klavierēm, bet jau pavisam konkrētam noskatītam koncertflīģeļa modelim, kā arī pārējiem piederumiem – pārvalkam par 1001 eiro un klavieru soliņam par 1995 eiro.
Kā rāda Finanšu ministrijas sagatavotie valsts budžeta projekta dokumenti attiecībā uz dažādu iestāžu „prioritārajiem pasākumiem”, E. Levita kancelejas „prioritārais pasākums” ir bijis – „nodrošināt augsta līmeņa pasākumu norisi Rīgas pils Svētku zālē”.
E. Levita kanceleja Finanšu ministrijai paziņojusi, ka, „rīkojot valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa valsts prezidenta reprezentācijas pasākumus valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, to nodrošināšanai nepieciešams iegādāties atbilstoša līmeņa koncertflīģeli”.
Pašlaik Rīgas pils Svētku zālē esošais 19. gadsimtā ražotais Blüthner flīģelis esot „tehniski nolietojies” un neesot „izmantojams augstvērtīgu māksliniecisku priekšnesumu sniegšanai”.
Kvalitatīvu pasākumu norises nodrošināšanai Valsts prezidenta kancelejas ilggadējais sadarbības partneris VSIA Latvijas koncerti Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītā svinīgā koncerta nodrošināšanai uz Rīgas pili atgādājis savu koncertflīģeli, taču arī šāds variants Levita kanceleju neapmierinot.
„Valsts prezidenta kanceleja ir aptaujājusi mūzikas jomas ekspertus un saņēmusi ieteikumus, nomainīt esošo instrumentu un iegādāties Rīgas pils Svētku zālei atbilstošāku flīģeļa modeli, tādu kā ražotāja Steinway & Sons koncertflīģeli,” Finanšu ministrijai paziņojusi E. Levita kanceleja.
Turklāt tā jau sniegusi arī precīzu aprēķinu par vajadzībām. „Koncertflīģelis Steinway & Sons modelis D-274 – 180 923,96 EUR. Pārvalks Steinway & Sons D-274 – 1001,88 EUR. Klavieru sols Steinway & Sons Bethoven 336 – 1995,00 EUR,” – šāds ir bijis prezidenta kancelejas minētais aprēķins, kas saņemts no SIA A-T Trade Music.
Pēc tam, kad ziņas par šo vērienīgo flīģeļgribu bija satracinājušas sabiedrību, E. Levita kancelejas vadītājs A. Teikmanis oktobra vidū nāca klajā ar šādu nedaudz izvairīgu paziņojumu:
„Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Koncerts tika ļoti atzinīgi novērtēts gan no ekspertu, gan iedzīvotāju puses, tāpēc radās doma Rīgas pili padarīt vairāk pieejamu sabiedrībai, tostarp Svētku zāli izmantojot ne tikai protokolārajiem pasākumiem, pieņemšanām un konferencēm, bet, ņemot vērā tās plašumu un labo akustiku, arī augstas kvalitātes koncertiem.
Tomēr šķērslis šai idejai, ko uzsvēra gan VSIA “Latvijas Koncerti”, gan minētā koncerta dalībnieki, gan citi augstas klases pianisti, kuri ir izmantojuši Rīgas pils telpas, bija tas, ka aptuveni simt gadu vecais koncertflīģelis, kas šobrīd atrodas Rīgas pils Svētku zālē, vairs nespēj nodrošināt pietiekami augstu skaņas kvalitāti.
Savukārt balto koncertflīģeli “Bösendorfer”, kas atrodas Rīgas pils Baltajā zālē (stāvu zemāk), nav iespējams pārvietot uz citām Rīgas pils telpām, jo tādā veidā instruments tiek bojāts. Šie ir iemesli, kādēļ Valsts prezidenta kanceleja lūdza koncertflīģeļa iegādi iekļaut 2022. gada valsts budžetā.
Jāteic, ka Valsts prezidenta kanceleja nākamā gada budžeta plānus Finanšu ministrijai iesniedza šī gada vasaras sākumā. Tobrīd bijām optimistiski, vērojot COVID-19 izplatības rādītājus un vakcinācijas aptveri, taču šobrīd, izvērtējot esošo situāciju un to, cik paredzamā nākotnē varētu publiskiem koncertiem izmantot Rīgas pils Svētku zāli, Valsts prezidenta kanceleja ir nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu.
Jāņem vērā, ka Rīgas pils ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums. Rīgas pils telpas ir atjaunotas vēsturiskajā izskatā, vienlaikus piemērojot tās mūsdienu prasībām. Valsts prezidenta kanceleja ir tikai telpu lietotājs un raugās, lai telpās izvietotie priekšmeti pildītu ne tikai to funkcijas, bet arī iederētos Rīgas pils vēsturiskajā interjerā.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
