Saeimas opozīcija pieprasa paskaidrojumus Stukānam, Straumem un Mežvietam sakarā ar VID pasūtījumu lietu
PIETIEK07.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījumu lietas skandālu, kas sākās pēc 17. februārī laikrakstā „Diena” publicētā raksta “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, Saeimas opozīcijas deputāti ir pieprasījuši paskaidrojumus LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem un Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam. Publicējam visus trīs deputātu pieprasījumus.
Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
1. Vai Latvijas Republikas prokuratūra (turpmāk – prokuratūra) ir reaģējusi uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsākusi pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
2. Vai prokuratūra reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, ir īstenojusi savas Kriminālprocesa likuma 26.panta otrās daļas 3.punktā, 27.panta otrās daļas 1.punktā, 36.panta pirmajā daļā, 37.panta trešās daļas 6.punktā, 38.panta pirmās daļas 3.punktā minētās tiesības, vai arī 38.panta trešajā daļā minētās tiesības – “izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā”, kā arī Prokuratūras likumā noteiktās tiesības un pilnvaras attiecībā uz intervijā minēto VID Nodokļu un muitas pārvaldes lietvedībā esošo kriminālprocesu, kā arī attiecībā uz kriminālprocesu, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā?
3. Vai intervijā paustais “Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām” atbilst patiesībai?
4. Vai Jūsu ieskatā I.Jaunzemes dalība sanāksmē par plānotajām izmeklēšanas darbībām bija tiesiska, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteikto “kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
5. Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
6. Vai KNAB reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID” ir īstenojis savas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu?
7. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā KNAB ir uzsācis pārbaudi, t.i. par iesnieguma saturā minēto – “Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā”, kā arī “Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A. Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem”?
8. Vai I.Jaunzeme ar savu ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, t.i. “Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu” un “Septembrī viens portāls rakstīja -"Tad nu arī izmeklētāja nav kautrējusies – un rezultātā tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pārliecinošs ierakstu komplekts un arī sekmīgi paveikts eksperiments, kas ļauj diezgan droši apgalvot – izmeklētājai nāksies sēdēt un sēdēt pietiekami ilgi”” nav izpaudusi viņai kā iestādes vadītājai darītu zināmu informāciju, kas ir KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesa izmeklēšanas noslēpums?
Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
9. Vai Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
10. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID”, ir īstenojis savus Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus un tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I. Lūres bērna tēvu?
11. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā VDD ir uzsācis pārbaudi?
12. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem nesaskata ilgstošu interešu konflikta situāciju, jo, iespējams, Aigars Prusaks nav reaģējis uz savas bijušās dzīvesbiedres un bērna mātes iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem?
13. Vai iespējamā Aigara Prusaka rīcība nav pamats lemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
