Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan četrām Saeimas kancelejas ierindas darbiniecēm nav pielaides valsts noslēpumam, viņām vajadzēja nojaust, kas teikts Saeimas prezidija lēmumā ar konfidencialitātes statusu, lai tajā izteiktos mājienus izprastu, noformulētu un iekļautu valsts būvniecības iepirkuma nosacījumos. Šis ir nevis joks, bet faktiskais pārmetums šīm juristēm, uz kura pamata viņas tikušas ne tikai pie disciplinārsodiem, bet arī pie statusa „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” krimināllietā, kas saistīta ar Saeimas jaunās ēkas slepeno telpu skandālu.  Pietiek rīcībā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir „nozīmēti grēkāži”, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī.

„Grēkāžu” pārkāpumu uzskaitījums

Nav veikti visi nepieciešamie konsultatīvie un organizatoriskie pasākumi, nav nodrošināta Saeimas prezidija lēmuma izpilde, un nav sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un būvniecības un pakalpojumu līgumu izstrādē, lai cokolstāva telpām ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8 nodrošinātu statusa atbilstību likumam „Par valsts noslēpumu”.

Lai gan Saeimas preses dienests pavēsta, ka nu jau bijušās Saeimas ģenerālsekretāres Karinas Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas secinājumi saistībā ar šo skandalozo lietu esot ierobežotas pieejamības informācija, Pietiek ir droši zināms, ka tieši šādi ir bijuši formulējumi attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm.

Tieši viņas arī ir „nozīmētas” par galvenajām figurantēm šajā lietā, kuras būtība: neviena no amatpersonām, kas vadījušas Saeimas kanceleju vai bijušas tieši atbildīgas par drošības jautājumiem, nevēlas uzņemties atbildību par to, kas „pēkšņi” atklājās šā gada janvāra beigās.

Tad Saeimas vadība sabiedrību soli pa solim sāka informēt, ka jaunizbūvētajās Saeimas telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonus eiro, projektēšana un būvdarbi notikuši bez šādā situācijā nepieciešama industriālās drošības sertifikāta. Šādu sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, un tas apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.

„Ilgstoši pārkāpumi” un „būtiskas sekas”

Attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm runa nav tikai par disciplinārlietu un iespējamu zaudējumu kompensēšanu, - Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, gan slēpjot aprēķinu avotus un metodiku, jau zina teikt, ka tie esot lēšami 217 000 eiro apmērā. Runa ir arī par kriminālprocesu, ko pēc I. Mūrnieces iesnieguma sākusi Drošības policija.

Šajā kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, visām četrām Saeimas ierindas darbiniecēm jau noteikts statuss „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Šādu statusu oficiāli noteic gadījumos, „ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu”.

Cik zināms, no šāda statusa ir izvairījies 2014. gada vasaras beigās toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas amatā „iebīdītais”, pērn posteni zaudējušais Saeimas iekšējās drošības vadītājs Jānis Gulītis. Arī no Saeimas kancelejas vadības, kuras atbildības jomā tieši ietilpst visi saimnieciskie jautājumi, šāds statuss ir noteikts tikai tās vadītājam Mārim Steinam, bet par nu jau atlūgumu iesniegušo Saeimas administrācijas izpilddirektoru Valdi Ziemeli šādu ziņu nav.

Savukārt tas, kas tiek inkriminēts četrām Saeimas ierindas darbiniecēm, ir noprotams no Saeimas administratīvās vadības slēptajiem, taču Pietiek rīcībā esošajiem K. Pētersones vadītās izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Papildus iepriekš minētajam viņas neesot sniegušas „amata kompetencei atbilstošu konsultatīvu un juridisku atbalstu attiecīgā iepirkumu procesā, tostarp iepirkumu komisijas darbā un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā”.

Tāpat secināts, ka viņas pieļāvušas virkni pārkāpumu, neraugoties uz to, ka iepirkuma dokumentācijā esot atrodamas atsauces uz Saeimas Prezidija 2014.gada 9. oktobra lēmumu „Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā” ar norādi par tā klasifikācijas pakāpi „konfidenciāli” un Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

To, kā minēts komisijas izvērtējumā, darbinieces „atbilstoši amata kompetencei” neesot drīkstējušas nezināt un atstāt bez ievērības, bet, tā kā tas noticis, runa esot par „ilgstošiem pārkāpumiem”, kuru sekas, savlaicīgi informējot tiešo vadību un veicot attiecīgus pasākumus, būtu bijis iespējams novērst līdz telpu ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8” nodošanai ekspluatācijā. Taču tas nav izdarīts, radot „būtiskas sekas”.

Ne vārda par valsts noslēpumu

Tikmēr Pietiek rīcībā esošie dokumenti saistībā ar skandalozās sekas radījušajiem iepirkumiem rāda principiāli citu ainu, kuras būtība – sākot īstenot plānus par jauno Saeimas telpu izbūvi, iecere par darbu ar valsts noslēpumu tieši tajās ir pastāvējusi varbūt vienīgi amatpersonu galvās, taču oficiāli nekur nav tikusi fiksēta.

Būvdarbu plānošana jauniegādātajā ēkā Jēkaba ielā 6/8 2012. gada nogalē sākās ar metu konkursu tās pārplānošanai un piebūves izveidei, kam sekoja sarunu procedūra par būvprojekta izstrādi. Jau pirms sarunu procedūras uzsākšanas Saeimas kancelejas vadība, informējot Saeimas prezidiju, bija izvirzījusi rakstiskas prasības jauno telpu funkcionalitātei, kuras bija jāņem vērā visiem pretendentiem, izstrādājot piedāvājumus.

Dienas rīcībā esošajā “Projektēšanas uzdevumā” kā projektēšanas mērķis ir noteikts „nodrošināt plašākas telpas stacionāro konferenču, sanāksmju rīkošanai un darba telpas Saeimas funkciju veikšanai”, un tāpat iepirkuma prasībās minēts, ka tagad ievērību radījušajā ēkas cokolstāvā ir plānots izbūvēt darba kabinetus Finanšu un Tehnikas nodaļām, kā arī palīgtelpas.

Taču „Projektēšanas uzdevumā” nav pat pieminēts, ka kādām telpām cokolstāvā būtu plānots noteikt funkciju – darbam ar valsts noslēpumu. Turklāt par to neapšaubāmi vajadzēja būt informētam arī Saeimas prezidijam, jo gan metu konkursa žūrijas komisijā, gan sarunu procedūras iepirkuma komisijā bija iekļauti prezidija locekļu deleģēti pārstāvji.

Šim iepirkumam 2013. gadā sekoja atklāts konkurss „Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā rekonstrukcija un restaurācija”, un jau atkal Saeimas kancelejas izstrādātajās un Saeimas prezidija apstiprinātajās prasībās vispār nav tikušas ietvertas jebkādas prasības attiecībā uz tādu telpu izbūvi, kurām būtu paredzēts kāds īpašs statuss vai drošības prasības.

Arī Pietiek rīcībā esošajā būvprojektā, kas izstrādāts saskaņā ar pasūtītāja doto „Projektēšanas uzdevumu”, nav paredzētas telpas, kam pēc to izbūves tiktu plānots noteikt valsts noslēpuma statuss. Līdz ar to likumsakarīgi arī konkursa nolikumā nav tikusi izvirzīta prasība par industriālās drošības sertifikāta nepieciešamību būvdarbu veicējam un tā apakšuzņēmējiem.

Slepenais lēmums, kura saturs bija jānojauš

Lēmums par iepirkuma uzvarētāju (SIA Velve) ir pieņemts 2014.gada maijā, bet tikai četrarpus mēnešus vēlāk – tā paša gada 9. oktobrī Saeimas prezidijs slēgtā sēdē ir pieņēmis lēmumu “Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā”.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo lēmumu izvēlējās neatbildēt, savukārt Saeimas preses dienests informē, ka lēmums ir konfidenciāls, savukārt Saeimas prezidija sēdes protokols – ierobežotas pieejamības informācija. Taču Pietiek ir droši zināms, ka tieši šajā lēmumā, kas atbilstoši valsts noslēpuma likumdošanai klasificēts kā „konfidenciāls”, pirmoreiz ir oficiāli fiksēta doma par jaunās ēkas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslēpumu.

Tāpat Pietiek zināms, ka formulējumi šajā lēmumā ir ļoti neprecīzi un izplūduši, līdz ar to pat K. Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas materiālos norādīts – no šī lēmuma „izriet”, ka cokolstāva telpu būvniecības un labiekārtošanas process būtu bijis jāveic saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, lai nodrošinātu telpu statusa atbilstību likumam “Par valsts noslēpumu”.

Taču, tā kā šis prezidija lēmums ir bijis un joprojām ir klasificēts, ar to varēja iepazīties gan Saeimas kancelejas vadība, kurai bija pielaide valsts noslēpumam, gan J. Gulītis, kura amata aprakstā minēta „Saeimas kā kritiskās infrastruktūras objekta drošības pasākumu plānošana un īstenošana”, bet ne četras ierindas darbinieces – juristes, kurām šādas pielaides nav bijis un nav arī tagad.

Atsaucoties uz sākto kriminālprocesu un tiesvedību saistībā ar viņām jau noteiktajiem disciplinārsodiem, neviena no šīm juristēm nevēlējās Pietiek izteikties saistībā ar šiem faktiem. Taču Pietiek zināms, ka, apstrīdot šos sodus, viņas norādījušas uz faktu, ka līdz pat šim brīdim neviens Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieks šo Saeimas prezidija lēmumu nav ne saņēmis, ne iepazīstināts ar tā saturu.

Tāpat Pietiek zināms, ka nevienam Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to arī nevienam no viņiem nav bijušas un vēl līdz šim brīdim nav tiesības zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Neizdarības un haosa likumsakarīgais turpinājums

Līdz ar to likumsakarīgi ir bijuši arī tālākie notikumi. 2015. gada martā Saeimas kancelejas direktors M. Steins ir oficiāli uzdevis „organizēt iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta sešpadsmitās daļas 2.apakšpunktu Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā, projektu izmaiņu sakarā ar stāva plāna atzīmes - 2.900 pārplānošanas darbu veicēja izvēlei”.

Šī iepirkuma dokumentācijā ir atsauce uz to, ka 2014. gada 9. oktobrī Saeimas prezidija slēgtā sēdē nolemts veikt projekta izmaiņas Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8, taču jau atkal izmaiņu projekta „Darba uzdevumā” nav bijis norāžu, ka cokolstāva telpām paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu.

Attiecīgi juristēm, kas bijušas iepirkuma komisijas sastāvā, nav bijis nekādas informācijas par jaunām prasībām attiecībā uz industriālā drošības sertifikāta nepieciešamību, - taču tas nav bijis traucēklis tieši viņas tagad „nozīmēt par grēkāžiem”.

Drošības policija saistībā ar sākto kriminālprocesu nekādu informāciju nesniedz, taču zināms, ka tā virzītājs ir izmeklētājs Aldis Višņevskis. Viņš skaļāku publicitāti ieguva 2015. gadā, atbilstoši politiskajam uzstādījumam cenšoties noskaidrot mediju informācijas avotus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...