Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan četrām Saeimas kancelejas ierindas darbiniecēm nav pielaides valsts noslēpumam, viņām vajadzēja nojaust, kas teikts Saeimas prezidija lēmumā ar konfidencialitātes statusu, lai tajā izteiktos mājienus izprastu, noformulētu un iekļautu valsts būvniecības iepirkuma nosacījumos. Šis ir nevis joks, bet faktiskais pārmetums šīm juristēm, uz kura pamata viņas tikušas ne tikai pie disciplinārsodiem, bet arī pie statusa „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” krimināllietā, kas saistīta ar Saeimas jaunās ēkas slepeno telpu skandālu.  Pietiek rīcībā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir „nozīmēti grēkāži”, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī.

„Grēkāžu” pārkāpumu uzskaitījums

Nav veikti visi nepieciešamie konsultatīvie un organizatoriskie pasākumi, nav nodrošināta Saeimas prezidija lēmuma izpilde, un nav sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un būvniecības un pakalpojumu līgumu izstrādē, lai cokolstāva telpām ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8 nodrošinātu statusa atbilstību likumam „Par valsts noslēpumu”.

Lai gan Saeimas preses dienests pavēsta, ka nu jau bijušās Saeimas ģenerālsekretāres Karinas Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas secinājumi saistībā ar šo skandalozo lietu esot ierobežotas pieejamības informācija, Pietiek ir droši zināms, ka tieši šādi ir bijuši formulējumi attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm.

Tieši viņas arī ir „nozīmētas” par galvenajām figurantēm šajā lietā, kuras būtība: neviena no amatpersonām, kas vadījušas Saeimas kanceleju vai bijušas tieši atbildīgas par drošības jautājumiem, nevēlas uzņemties atbildību par to, kas „pēkšņi” atklājās šā gada janvāra beigās.

Tad Saeimas vadība sabiedrību soli pa solim sāka informēt, ka jaunizbūvētajās Saeimas telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonus eiro, projektēšana un būvdarbi notikuši bez šādā situācijā nepieciešama industriālās drošības sertifikāta. Šādu sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, un tas apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.

„Ilgstoši pārkāpumi” un „būtiskas sekas”

Attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm runa nav tikai par disciplinārlietu un iespējamu zaudējumu kompensēšanu, - Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, gan slēpjot aprēķinu avotus un metodiku, jau zina teikt, ka tie esot lēšami 217 000 eiro apmērā. Runa ir arī par kriminālprocesu, ko pēc I. Mūrnieces iesnieguma sākusi Drošības policija.

Šajā kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, visām četrām Saeimas ierindas darbiniecēm jau noteikts statuss „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Šādu statusu oficiāli noteic gadījumos, „ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu”.

Cik zināms, no šāda statusa ir izvairījies 2014. gada vasaras beigās toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas amatā „iebīdītais”, pērn posteni zaudējušais Saeimas iekšējās drošības vadītājs Jānis Gulītis. Arī no Saeimas kancelejas vadības, kuras atbildības jomā tieši ietilpst visi saimnieciskie jautājumi, šāds statuss ir noteikts tikai tās vadītājam Mārim Steinam, bet par nu jau atlūgumu iesniegušo Saeimas administrācijas izpilddirektoru Valdi Ziemeli šādu ziņu nav.

Savukārt tas, kas tiek inkriminēts četrām Saeimas ierindas darbiniecēm, ir noprotams no Saeimas administratīvās vadības slēptajiem, taču Pietiek rīcībā esošajiem K. Pētersones vadītās izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Papildus iepriekš minētajam viņas neesot sniegušas „amata kompetencei atbilstošu konsultatīvu un juridisku atbalstu attiecīgā iepirkumu procesā, tostarp iepirkumu komisijas darbā un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā”.

Tāpat secināts, ka viņas pieļāvušas virkni pārkāpumu, neraugoties uz to, ka iepirkuma dokumentācijā esot atrodamas atsauces uz Saeimas Prezidija 2014.gada 9. oktobra lēmumu „Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā” ar norādi par tā klasifikācijas pakāpi „konfidenciāli” un Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

To, kā minēts komisijas izvērtējumā, darbinieces „atbilstoši amata kompetencei” neesot drīkstējušas nezināt un atstāt bez ievērības, bet, tā kā tas noticis, runa esot par „ilgstošiem pārkāpumiem”, kuru sekas, savlaicīgi informējot tiešo vadību un veicot attiecīgus pasākumus, būtu bijis iespējams novērst līdz telpu ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8” nodošanai ekspluatācijā. Taču tas nav izdarīts, radot „būtiskas sekas”.

Ne vārda par valsts noslēpumu

Tikmēr Pietiek rīcībā esošie dokumenti saistībā ar skandalozās sekas radījušajiem iepirkumiem rāda principiāli citu ainu, kuras būtība – sākot īstenot plānus par jauno Saeimas telpu izbūvi, iecere par darbu ar valsts noslēpumu tieši tajās ir pastāvējusi varbūt vienīgi amatpersonu galvās, taču oficiāli nekur nav tikusi fiksēta.

Būvdarbu plānošana jauniegādātajā ēkā Jēkaba ielā 6/8 2012. gada nogalē sākās ar metu konkursu tās pārplānošanai un piebūves izveidei, kam sekoja sarunu procedūra par būvprojekta izstrādi. Jau pirms sarunu procedūras uzsākšanas Saeimas kancelejas vadība, informējot Saeimas prezidiju, bija izvirzījusi rakstiskas prasības jauno telpu funkcionalitātei, kuras bija jāņem vērā visiem pretendentiem, izstrādājot piedāvājumus.

Dienas rīcībā esošajā “Projektēšanas uzdevumā” kā projektēšanas mērķis ir noteikts „nodrošināt plašākas telpas stacionāro konferenču, sanāksmju rīkošanai un darba telpas Saeimas funkciju veikšanai”, un tāpat iepirkuma prasībās minēts, ka tagad ievērību radījušajā ēkas cokolstāvā ir plānots izbūvēt darba kabinetus Finanšu un Tehnikas nodaļām, kā arī palīgtelpas.

Taču „Projektēšanas uzdevumā” nav pat pieminēts, ka kādām telpām cokolstāvā būtu plānots noteikt funkciju – darbam ar valsts noslēpumu. Turklāt par to neapšaubāmi vajadzēja būt informētam arī Saeimas prezidijam, jo gan metu konkursa žūrijas komisijā, gan sarunu procedūras iepirkuma komisijā bija iekļauti prezidija locekļu deleģēti pārstāvji.

Šim iepirkumam 2013. gadā sekoja atklāts konkurss „Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā rekonstrukcija un restaurācija”, un jau atkal Saeimas kancelejas izstrādātajās un Saeimas prezidija apstiprinātajās prasībās vispār nav tikušas ietvertas jebkādas prasības attiecībā uz tādu telpu izbūvi, kurām būtu paredzēts kāds īpašs statuss vai drošības prasības.

Arī Pietiek rīcībā esošajā būvprojektā, kas izstrādāts saskaņā ar pasūtītāja doto „Projektēšanas uzdevumu”, nav paredzētas telpas, kam pēc to izbūves tiktu plānots noteikt valsts noslēpuma statuss. Līdz ar to likumsakarīgi arī konkursa nolikumā nav tikusi izvirzīta prasība par industriālās drošības sertifikāta nepieciešamību būvdarbu veicējam un tā apakšuzņēmējiem.

Slepenais lēmums, kura saturs bija jānojauš

Lēmums par iepirkuma uzvarētāju (SIA Velve) ir pieņemts 2014.gada maijā, bet tikai četrarpus mēnešus vēlāk – tā paša gada 9. oktobrī Saeimas prezidijs slēgtā sēdē ir pieņēmis lēmumu “Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā”.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo lēmumu izvēlējās neatbildēt, savukārt Saeimas preses dienests informē, ka lēmums ir konfidenciāls, savukārt Saeimas prezidija sēdes protokols – ierobežotas pieejamības informācija. Taču Pietiek ir droši zināms, ka tieši šajā lēmumā, kas atbilstoši valsts noslēpuma likumdošanai klasificēts kā „konfidenciāls”, pirmoreiz ir oficiāli fiksēta doma par jaunās ēkas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslēpumu.

Tāpat Pietiek zināms, ka formulējumi šajā lēmumā ir ļoti neprecīzi un izplūduši, līdz ar to pat K. Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas materiālos norādīts – no šī lēmuma „izriet”, ka cokolstāva telpu būvniecības un labiekārtošanas process būtu bijis jāveic saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, lai nodrošinātu telpu statusa atbilstību likumam “Par valsts noslēpumu”.

Taču, tā kā šis prezidija lēmums ir bijis un joprojām ir klasificēts, ar to varēja iepazīties gan Saeimas kancelejas vadība, kurai bija pielaide valsts noslēpumam, gan J. Gulītis, kura amata aprakstā minēta „Saeimas kā kritiskās infrastruktūras objekta drošības pasākumu plānošana un īstenošana”, bet ne četras ierindas darbinieces – juristes, kurām šādas pielaides nav bijis un nav arī tagad.

Atsaucoties uz sākto kriminālprocesu un tiesvedību saistībā ar viņām jau noteiktajiem disciplinārsodiem, neviena no šīm juristēm nevēlējās Pietiek izteikties saistībā ar šiem faktiem. Taču Pietiek zināms, ka, apstrīdot šos sodus, viņas norādījušas uz faktu, ka līdz pat šim brīdim neviens Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieks šo Saeimas prezidija lēmumu nav ne saņēmis, ne iepazīstināts ar tā saturu.

Tāpat Pietiek zināms, ka nevienam Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to arī nevienam no viņiem nav bijušas un vēl līdz šim brīdim nav tiesības zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Neizdarības un haosa likumsakarīgais turpinājums

Līdz ar to likumsakarīgi ir bijuši arī tālākie notikumi. 2015. gada martā Saeimas kancelejas direktors M. Steins ir oficiāli uzdevis „organizēt iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta sešpadsmitās daļas 2.apakšpunktu Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā, projektu izmaiņu sakarā ar stāva plāna atzīmes - 2.900 pārplānošanas darbu veicēja izvēlei”.

Šī iepirkuma dokumentācijā ir atsauce uz to, ka 2014. gada 9. oktobrī Saeimas prezidija slēgtā sēdē nolemts veikt projekta izmaiņas Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8, taču jau atkal izmaiņu projekta „Darba uzdevumā” nav bijis norāžu, ka cokolstāva telpām paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu.

Attiecīgi juristēm, kas bijušas iepirkuma komisijas sastāvā, nav bijis nekādas informācijas par jaunām prasībām attiecībā uz industriālā drošības sertifikāta nepieciešamību, - taču tas nav bijis traucēklis tieši viņas tagad „nozīmēt par grēkāžiem”.

Drošības policija saistībā ar sākto kriminālprocesu nekādu informāciju nesniedz, taču zināms, ka tā virzītājs ir izmeklētājs Aldis Višņevskis. Viņš skaļāku publicitāti ieguva 2015. gadā, atbilstoši politiskajam uzstādījumam cenšoties noskaidrot mediju informācijas avotus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

FotoLaikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Lasīt visu...

12

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

FotoKopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Lasīt visu...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

FotoCienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....