Iesaki rakstu: 
Skatoties uz vēlēšanu rezultātiem, uzreiz duras acīs divi lieli zaudētāji – valdošā koalīcija un jo īpaši ZZS. Šāds iznākums no vienas puses nepārsteidz. ZZS reitingi visās aptaujās stabili krita visus pēdējos sešus mēnešus, un nebija nekāda pamata domāt, ka patiesā situācija būtu labāka.
Tas, kas tiešām nedaudz pārsteidz, ir īpašais talants, kas vajadzīgs, lai apstākļos, kad valstī visi iespējamie ekonomiskie un sociālie rādītāji uzlabojas, valdība iegūtu tādu rezultātu, it kā šīs valdības dēļ valstī plosītos krīze, posts un lejupslīde.
Kučinskim bija visas iespējas atkārtot Aigara Kalvīša valdības rezultātu 2006.gadā un pat stabili pārspēt to, ņemot vērā, ka skandālu un opozīcijas spiediens uz šo valdību bija daudz mazāks nekā uz Kalvīti un Tautas partiju 2006.gadā. Tā vietā Kučinska objektīvi it kā ļoti veiksmīgā premjerēšana ZZS atnesusi, būsim atklāti, pilnīgu sakāvi, un Brigmanis pat nav ievēlēts Saeimā. Kā tas vispār ir iespējams?
Kā varēja izveidot kampaņu, paskatoties uz kuru, cilvēks nodomā – labo darbu čempioni? Nu nē. Pareizāk sakot, nekādas vienotas kampaņas jau vispār nebija. ZZS vadībā kādam būtu jāuzņemas atbildība par šo sagrāvi, un partijai jāspēj kaut ko sevī mainīt, ja tā vēlas pastāvēt.
Nacionālā apvienība tomēr spēja finiša taisnē mobilizēt savu vēlētāju, turklāt atšķirībā no ZZS netērējot tam milzu līdzekļus, un tomēr arī NA kritums salīdzinājumā ar pagājušajām vēlēšanām ir ļoti ievērojams.
Jaunā Vienotība vispār par savu iekļūšanu Saeimā var pateikties tikai briesmu sajūtai, kuru liberālā un eiropeiskā vēlētājā radīja jaunās partijas, un viņi izmisīgi meklēja iespējas to kaut kā novērst, balsojot par JV un Attīstībai/Par, neskatoties uz visiem to trūkumiem.
Šīs tiešām ir laikmeta beigas. Tie politiķi un partijas, kas nav spējīgas mainīties līdzi sabiedrībai un medijiem, kurās nav iekšējas konkurences un profesionāla, uz rezultātu vērsta menedžmenta, aiziet uz visiem laikiem. Diemžēl, kopā ar vienu otru visnotaļ labu politiķi.
Vecās partijas šādi atbrīvo vietu neprofesionāliem populistiem un dažādu interešu politprojektiem, kas toties grib un māk izmantot viņiem dotās iespējas.
Otrs liels šo vēlēšanu zaudētājs ir to dažu bijušo kompānija, kas visā nopietnībā cerēja uz Saskaņas un KPVLV kopīgo valdību. Tāds plāns pastāvēja, un daži pat tērēja tam visai ievērojamus līdzekļus, no kuriem redzamākā izpausme bija Dienas Biznesa speciālizlaidumi. Par to, ka šis plāns piedzīvos neveiksmi, nebija skaidrības līdz pat pēdējam brīdim, tomēr tas ir pamatīgi izgāzies.
Kas visa tā rezultātā ir šo vēlēšanu uzvarētāji, – visi tie, kuriem izdevīga sašķelta, nestabila, neprofesionāla Latvijas politiskā vide, stagnācija un jebkādu sakarīgu reformu apstāšanās. Tādi spēlētāji ir gan Latvijā, gan ārpus tās. Uzlauztās draugiem.lv lapas vēstījums vēlēšanu dienā, es domāju, ir ļoti zīmīgs.
Piecu vai sešu partiju koalīcija, kurā katram ir zelta akcija vai tuvu tam, kurā dominē narcistiski populisti, iesācēji, skandālisti un pašlabuma meklētāji, – kas tur var sanākt? Vai šī Saeima spēs realizēt, piemēram, reģionālo reformu, ko nespēja iepriekšējā? Atbilde – nekad, jo tādas reformas prasa pilnīgi citu Saeimas un valdības konfigurāciju.
Vai šāda valdība spēs pieņemt jebko, kas nav skaidrs, tīrs populisms? Nē, nākamos četrus gadus mūs visticamāk sagaida nebeidzami ķīviņi, skandāli, valdību maiņas, savstarpēja izrēķināšanās un nekas cits. Pat izveidot valdību nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā, ka tāds darbs šādos apstākļos prasa lielu politisku profesionalitāti, zināšanas un prasmes, kur nu vēl pēc tam to daudzmaz jēdzīgi vadīt.
Attiecīgi noskaņojieties uz to sliktāko. Es neredzu ne mazāko cerību stariņu.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Kas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
