Iesaki rakstu: 
Skaidrot šahu kā inteliģentu un atraktīvu galda spēli būtu lieki, vismaz lielai daļai sabiedrības noteikti, bet tiem, kuri ir pieraduši pie spēļu konsolēm un datorspēlēm, noteikti būtu cits viedoklis. Taču šoreiz ne par pašu šaha spēli, bet par Starptautisko šaha federāciju FIDE, kur rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu ieņems mums visiem labi zināmā politiķe Dana Reizniece – Ozola. Tā pati, kura savu karjeru kaldināja un kaldina ZZS sastāvā, un tā pati, kura ir Andra Ozola (bijušā LIAA direktora) sieva.
Teiksiet: "Jauns gads un lieliskas ziņas mūsu mazās valsts pārstāvei, ieņemot tik nozīmīgu amatu starptautiskā organizācijā!" Diemžēl te būs jāapbēdina: izskatās, ka FIDE patiesā labuma guvēja - Krievija būs vienkārši novērtējusi Danas un ZZS ciešās attiecības ar savu kādreizējo vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču (pašreizējo FIDE prezidentu).
Ja līdz Krievijas vicepremjera amata pamešanai Dvorkovičs bija pietuvināts varas elitei un bija cieši iesaistīts Krievijas iekšpolitikas jautājumos, tad kopš 2018.gada viņš ir nosēdināts pie viena no tā saukto maigās varas instrumentu vadīšanas grožiem.
Lieki piebilst, ka pirms Dvorkoviča FIDE prezidents bija Krievijas oligarhs Kirsans Iļumžinovs, kurš 2018.gadā uz sešiem mēnešiem tika atstādināts no FIDE prezidenta pienākumu veikšanas. Šādu lēmumu pieņēma FIDE Ētikas komisija, kura konstatējusi, ka Iļumžinovs izdarījis FIDE Ētikas kodeksa pārkāpumus. Tiesa, kādus tieši pārkāpumus FIDE prezidents veicis, toreiz netika minēts, jo viņa lietas materiāli esot konfidenciāli. Taču nedaudz vēlāk noskaidrojās, ka pret viņu tika vērstas ASV valdības sankcijas par Bašara al Asada asiņainā režīma Sīrijā atbalstīšanu, kas, visdrīzāk, notika pēc Kremļa vistiešākajiem norādījumiem.
Lai Dvorkovičs tiktu nosēdināts FIDE amatā, Kremlis bija iedarbinājis ne tikai visu diplomātisko korpusu, bet arī valsts uzņēmumus, kuriem ir plaši sakari ārpus valsts.
Katrā ziņā arvien skaidrāka kļūst ZZS (uzsvēršu - Zaļo un Zemnieku savienība) un tās patrona Lemberga loma Latvijas politiskajā virtuvē.
Lieki piebilst, ka vēl 2016.gada augustā, komentējot vairāku ministru (2016.gada) augusta sākumā notikušo neformālo tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, ZZS valdes loceklis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja uz nepieciešamību uzturēt labas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti.
Toreiz restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcā "Karavela” neformāli tikušies trīs ZZS politiķi – finanšu ministre Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Augulis un zemkopības ministrs Dūklavs. Ārlietu ministrijai bija zināms tikai par Dūklava tikšanos ar Krievijas vicepremjeru.
Vai šahiste Dana, apzinoties ZZS nākotnes perspektīvas, ir veikusi izteiksmīgu gājienu ar zirgu vai arī, pašai neapzinoties, ar laidni ieslīdējusi purvā, no kura ar tīru godu vairs netiks lauka – laiks rādīs, bet virknei pašmāju ekspertu jau ir tagad skaidrs, ka tas nekāds pārsteigums nav.
Tāpat nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam arī par eksministres personīgo draudzību ar Krieviju un simpātijām pret tur valdošo režīmu. Lai gan skaļi Dana par to nekad nav runājusi, mēs visi atceramies, ka tieši viņa teju katru gadu līdzās ar „Saskaņas” komjauniešiem viesojās Maskavā, Krievijas Valsts Domes organizētajās „Parlamentāriešu sporta spēlēs”, kurās ar smaidu uz lūpām spēlēja šahu ar politiķiem, kas vēl nesen anektēja Krimu un uzsāka asiņainu karu Donbasā...
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
