Iesaki rakstu: 
Skaidrot šahu kā inteliģentu un atraktīvu galda spēli būtu lieki, vismaz lielai daļai sabiedrības noteikti, bet tiem, kuri ir pieraduši pie spēļu konsolēm un datorspēlēm, noteikti būtu cits viedoklis. Taču šoreiz ne par pašu šaha spēli, bet par Starptautisko šaha federāciju FIDE, kur rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu ieņems mums visiem labi zināmā politiķe Dana Reizniece – Ozola. Tā pati, kura savu karjeru kaldināja un kaldina ZZS sastāvā, un tā pati, kura ir Andra Ozola (bijušā LIAA direktora) sieva.
Teiksiet: "Jauns gads un lieliskas ziņas mūsu mazās valsts pārstāvei, ieņemot tik nozīmīgu amatu starptautiskā organizācijā!" Diemžēl te būs jāapbēdina: izskatās, ka FIDE patiesā labuma guvēja - Krievija būs vienkārši novērtējusi Danas un ZZS ciešās attiecības ar savu kādreizējo vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču (pašreizējo FIDE prezidentu).
Ja līdz Krievijas vicepremjera amata pamešanai Dvorkovičs bija pietuvināts varas elitei un bija cieši iesaistīts Krievijas iekšpolitikas jautājumos, tad kopš 2018.gada viņš ir nosēdināts pie viena no tā saukto maigās varas instrumentu vadīšanas grožiem.
Lieki piebilst, ka pirms Dvorkoviča FIDE prezidents bija Krievijas oligarhs Kirsans Iļumžinovs, kurš 2018.gadā uz sešiem mēnešiem tika atstādināts no FIDE prezidenta pienākumu veikšanas. Šādu lēmumu pieņēma FIDE Ētikas komisija, kura konstatējusi, ka Iļumžinovs izdarījis FIDE Ētikas kodeksa pārkāpumus. Tiesa, kādus tieši pārkāpumus FIDE prezidents veicis, toreiz netika minēts, jo viņa lietas materiāli esot konfidenciāli. Taču nedaudz vēlāk noskaidrojās, ka pret viņu tika vērstas ASV valdības sankcijas par Bašara al Asada asiņainā režīma Sīrijā atbalstīšanu, kas, visdrīzāk, notika pēc Kremļa vistiešākajiem norādījumiem.
Lai Dvorkovičs tiktu nosēdināts FIDE amatā, Kremlis bija iedarbinājis ne tikai visu diplomātisko korpusu, bet arī valsts uzņēmumus, kuriem ir plaši sakari ārpus valsts.
Katrā ziņā arvien skaidrāka kļūst ZZS (uzsvēršu - Zaļo un Zemnieku savienība) un tās patrona Lemberga loma Latvijas politiskajā virtuvē.
Lieki piebilst, ka vēl 2016.gada augustā, komentējot vairāku ministru (2016.gada) augusta sākumā notikušo neformālo tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, ZZS valdes loceklis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja uz nepieciešamību uzturēt labas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti.
Toreiz restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcā "Karavela” neformāli tikušies trīs ZZS politiķi – finanšu ministre Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Augulis un zemkopības ministrs Dūklavs. Ārlietu ministrijai bija zināms tikai par Dūklava tikšanos ar Krievijas vicepremjeru.
Vai šahiste Dana, apzinoties ZZS nākotnes perspektīvas, ir veikusi izteiksmīgu gājienu ar zirgu vai arī, pašai neapzinoties, ar laidni ieslīdējusi purvā, no kura ar tīru godu vairs netiks lauka – laiks rādīs, bet virknei pašmāju ekspertu jau ir tagad skaidrs, ka tas nekāds pārsteigums nav.
Tāpat nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam arī par eksministres personīgo draudzību ar Krieviju un simpātijām pret tur valdošo režīmu. Lai gan skaļi Dana par to nekad nav runājusi, mēs visi atceramies, ka tieši viņa teju katru gadu līdzās ar „Saskaņas” komjauniešiem viesojās Maskavā, Krievijas Valsts Domes organizētajās „Parlamentāriešu sporta spēlēs”, kurās ar smaidu uz lūpām spēlēja šahu ar politiķiem, kas vēl nesen anektēja Krimu un uzsāka asiņainu karu Donbasā...
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
