Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāriem ir Krievijas investīciju fonds, kas izveidots ar oligarhu Viktora Vekselberga un Aleksandra Mamuta finansējumu, ceturtdien vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

LRT pētniecisko žurnālistu komandas apkopotā informācija liecina, ka fonds "Russian Retail Growth Fund", kas caur Kipras uzņēmumu kontrolē Lietuvā reģistrēto ledusskapju rūpnīcu "Snaige", ir saistīts ar A. Mamutu un V. Vekselbergu, kuri tiek uzskatīti par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto personu loka pārstāvjiem. No abiem par atbalstu Kremļa režīmam kopš 2018.gada V. Vekselbergam pat noteiktas starptautiskas sankcijas.

BNS ziņo, ka "Snaige" akcionāri no Krievijas kopš Lietuvas kompānijas iegādes to izmanto kā aizdevēju. Līdz šim "Snaige" ir atguvusi tikai divus miljonus eiro no vairāk nekā 11 miljoniem eiro, ko kompānija aizdevusi saviem akcionāriem no Krievijas.

"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržā. Tās galvenais akcionārs ar vairāk nekā 90% akciju ir Kiprā reģistrētā kompānija "Sekenora Holdings", kuru netieši kontrolē Kaimanu salās reģistrētais investīciju fonds "Russian Retail Growth Fund".

Lietuvas dienvidu pilsētā Alītā bāzētais ledusskapju ražotājs plāno restrukturizāciju. Pērn kompānija strādāja ar divu miljonu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 256 000 eiro peļņu 2020. gadā. Tajā pašā laikā apgrozījums pērn audzis par 14,4% līdz 32,9 miljoniem eiro.

Pietiek jau ziņoja, ka vēsturiski “Snaige” produkcijas izplatītājs Latvijā bijis Artis Kampars, kurš vēlāk kļuvis par ekonomikas ministru un “Vienotības” ģenerālsekretāru. Piemēram, 2011. gadā fiksēti šādi notikumi attiecībā uz A. Kampara firmu SIA “Ronis”, kam pieder nekustamie īpašumi Tukumā:

“Kā rāda “Roņa” 2010. gada darbības auditētais pārskats, "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu. Kampara uzņēmums SEB un “Swedbank” ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai par labu ieķīlājot ēkas Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet par labu “Swedbank” — nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA “Snaige Latvija” galvojums. [Vēl pirms tam] ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam “Ronim” izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.”

2010. gada nogalē lielu ažiotāžu izraisīja A. Kampara vakariņas Kremlī ar Vladimiru Putinu — tobrīdējais ekonomikas ministrs, paužot vēlmi arī turpmāk pirkt gāzi no Krievijas, piedāvājis Latvijas vārdā maksāt augstāku cenu par to.

Tagad, Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistiem noskaidrojot, ka ledusskapju rūpnīcu, kuras produkciju savulaik Latvijas tirgū lielos apjomos virzīja A. Kampara firma, šobrīd beidzot parādās pirmās norādes, kas tie tādi, iespējams, varētu būt bijuši savulaik par “labvēļiem”, par kuriem A. Kampars toreiz atteicās sniegt jebkādas norādes. Jāatgādina, ka teiciens par “Kampara tumbočku” jau sen folklorizējies.

Tikai daži virsraksti no arhīva:

https://www.pietiek.com/raksti/kampars_sanemis_jaunu_davanu,_soreiz__no_bankas/

https://www.pietiek.com/raksti/kampars_izgazies_saruna_ar_putinu,_netisi_meginajis_sarunat_vel_dargaku_gazi/

https://www.pietiek.com/raksti/kampars_algu_sanem_gan_vienotiba,_gan_uzturesanas_atlauju_lobija/

https://www.pietiek.com/raksti/bijusas_sievas_stastitais_par_meli_un_krapnieku_kamparu_liek_atcereties_vienotibas_generalsekretara_naudas_tumbocku/

https://www.pietiek.com/raksti/ofsoru_apkarotajs_kampars_-_padomes_priekssedetajs_ofsorizeta_uznemuma/

https://www.pietiek.com/raksti/kampara_vadita_ekonomikas_ministrija_valsts_benzinu_iztirgojusi_par_25_santimiem_litra/

https://www.pietiek.com/raksti/knab_imite_parbaudi_par_kampara_laika_dalitajam_zalas_energijas_kvotam/

https://www.pietiek.com/raksti/kampars_nejausi_atklaj_melus_par_sava_uznemuma_pirksanu/

Novērtē šo rakstu:

126
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi