Saiknes ved uz “Vienotību”: Putinam pietuvināti oligarhi kontrolē Baltijā vienīgo ledusskapju ražotāju
N. Andersons21.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāriem ir Krievijas investīciju fonds, kas izveidots ar oligarhu Viktora Vekselberga un Aleksandra Mamuta finansējumu, ceturtdien vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
LRT pētniecisko žurnālistu komandas apkopotā informācija liecina, ka fonds "Russian Retail Growth Fund", kas caur Kipras uzņēmumu kontrolē Lietuvā reģistrēto ledusskapju rūpnīcu "Snaige", ir saistīts ar A. Mamutu un V. Vekselbergu, kuri tiek uzskatīti par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto personu loka pārstāvjiem. No abiem par atbalstu Kremļa režīmam kopš 2018.gada V. Vekselbergam pat noteiktas starptautiskas sankcijas.
BNS ziņo, ka "Snaige" akcionāri no Krievijas kopš Lietuvas kompānijas iegādes to izmanto kā aizdevēju. Līdz šim "Snaige" ir atguvusi tikai divus miljonus eiro no vairāk nekā 11 miljoniem eiro, ko kompānija aizdevusi saviem akcionāriem no Krievijas.
"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržā. Tās galvenais akcionārs ar vairāk nekā 90% akciju ir Kiprā reģistrētā kompānija "Sekenora Holdings", kuru netieši kontrolē Kaimanu salās reģistrētais investīciju fonds "Russian Retail Growth Fund".
Lietuvas dienvidu pilsētā Alītā bāzētais ledusskapju ražotājs plāno restrukturizāciju. Pērn kompānija strādāja ar divu miljonu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 256 000 eiro peļņu 2020. gadā. Tajā pašā laikā apgrozījums pērn audzis par 14,4% līdz 32,9 miljoniem eiro.
Pietiek jau ziņoja, ka vēsturiski “Snaige” produkcijas izplatītājs Latvijā bijis Artis Kampars, kurš vēlāk kļuvis par ekonomikas ministru un “Vienotības” ģenerālsekretāru. Piemēram, 2011. gadā fiksēti šādi notikumi attiecībā uz A. Kampara firmu SIA “Ronis”, kam pieder nekustamie īpašumi Tukumā:
“Kā rāda “Roņa” 2010. gada darbības auditētais pārskats, "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu. Kampara uzņēmums SEB un “Swedbank” ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai par labu ieķīlājot ēkas Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet par labu “Swedbank” — nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA “Snaige Latvija” galvojums. [Vēl pirms tam] ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam “Ronim” izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.”
2010. gada nogalē lielu ažiotāžu izraisīja A. Kampara vakariņas Kremlī ar Vladimiru Putinu — tobrīdējais ekonomikas ministrs, paužot vēlmi arī turpmāk pirkt gāzi no Krievijas, piedāvājis Latvijas vārdā maksāt augstāku cenu par to.
Tagad, Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistiem noskaidrojot, ka ledusskapju rūpnīcu, kuras produkciju savulaik Latvijas tirgū lielos apjomos virzīja A. Kampara firma, šobrīd beidzot parādās pirmās norādes, kas tie tādi, iespējams, varētu būt bijuši savulaik par “labvēļiem”, par kuriem A. Kampars toreiz atteicās sniegt jebkādas norādes. Jāatgādina, ka teiciens par “Kampara tumbočku” jau sen folklorizējies.
Tikai daži virsraksti no arhīva:
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_sanemis_jaunu_davanu,_soreiz__no_bankas/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_algu_sanem_gan_vienotiba,_gan_uzturesanas_atlauju_lobija/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_nejausi_atklaj_melus_par_sava_uznemuma_pirksanu/
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
