Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novadā, kurš ar 1460 eiro (2018. gadā) ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju ir bagātākais starp Latvijas pašvaldībām, iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi. Šādu nesaimniecisku ainu pēc veiktās revīzijas, kuras cēloņi lielā mērā saistās ar trūkumiem novada pārvaldības jautājumos, atklāja Valsts kontrole. 

Revīzijā konstatētie fakti, kā arī pašvaldības pārstāvju rīcība un attieksme pret tiem ļauj secināt, ka Garkalnes novada vadība savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principus – atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību –, kā arī vairākos gadījumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem Valsts kontrole jau vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Pašvaldības budžets kā privāts naudas maks

Lai gan saskaņā ar likumu tikai pašvaldības dome var apstiprināt budžetu un budžeta grozījumus, Garkalnes pašvaldības vadība 2017. un 2018. gadā kopumā ir iztērējusi pat par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā dome bija apstiprinājusi. Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzīvotājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas cita starpā pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un domes darbinieku algām.

Šādi darbojoties, pašvaldības vadība naudas līdzekļus tērē ne tikai aiz iedzīvotāju, bet arī aiz domes deputātu muguras. Piemēram, Garkalnes novada domes sēdes 2018. gada 30. janvāra audioierakstā, kur domes deputāti tiek iepazīstināti ar 2017. gadā faktiski iztērētajiem budžeta apmēriem, tiek atzīts: “… Nu ko tad mēs varam jautāt, paši vainīgi – kā iztērējām, iztērējām.”

Nenosakot skaidrus kritērijus, Garkalnes pašvaldības iedzīvotājiem un komersantiem ir piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, kas revidentos rada šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti. Piemēram, 2016., 2017. un 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus teju vienmēr dome piešķīrusi, neievērojot pašas izdotos saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldība nav guvusi ieņēmumus kopsummā 137 tūkstošu eiro apmērā. Bet 2017., 2018. un 2019. gada I ceturksnī bez skaidriem kritērijiem piešķirts finansiāls atbalsts sporta aktivitātēm kopsummā par 315 tūkstošiem eiro. Sniegtais atbalsts ir no 11 % līdz pat 133 % no iesniedzēju prasītās summas, turklāt pamatojums šādām atšķirībām nav izsekojams. Šāda pieeja neliecina par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem.

Izrādās, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas arī dāsnas piemaksas, kam nav pienācīga pamatojuma. Tā saskaņā ar 2017. un 2018. gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 tūkstošiem eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem Valsts kontrole informēja KNAB.

Pašvaldība 2017. un 2018. gadā iztērējusi vairāk nekā 215 tūkstošus eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistību ar darba pienākumu veikšanu. Arī komandējumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārīgus komandējumu mērķus, izlietoti vairāk nekā 27 tūkstoši eiro.

Dārga pašvaldības policija un dīvaina ūdenssaimniecība

Garkalnes pašvaldības policija ir ierindojama starp dārgākajām Pierīgas pašvaldību policijām. Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā (piemēram, Ropažu novada pašvaldībā – 12 803 eiro), bet pašvaldības policijas darba rezultāti nebūt neliecina par dāsnajam finansējumam atbilstošu atdevi. Noziedzīgo nodarījumu, ceļu satiksmes negadījumu un ugunsgrēku skaits pretēji Attīstības programmā plānotajam samazinājumam palielinās.

Arī kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība Garkalnē ir visnotaļ formāla. Lai gan ir paredzēta ar kapitālsabiedrībām noslēgto 26 līgumu izpildes uzraudzība, tā faktiski netiek veikta.

Revīzijā Valsts kontrolei tā arī neizdevās gūt pamatojumu, kādēļ ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana ir uzticēta trim dažādām kapitālsabiedrībām: SIA “Garkalnes komunālserviss”, SIA “Garkalnes inženiertīkli” un SIA “Garkalnes ūdens”. Turklāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšķiras visnotaļ būtiski. SIA “Garkalnes ūdens” ūdensapgādes pakalpojumam 2018. gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniedza tarifu. Tādēļ  kapitālsabiedrībām pakalpojumu sniegšanas rezultātā rodas zaudējumi. Pēc revidentu veiktās aplēses 2018. gadā tie pārsniedza 208 tūkstošus eiro, radot papildu slogu pašvaldības budžetam un samazinot pieejamos finanšu līdzekļus citām iedzīvotājiem svarīgām vajadzībām.

Nav arī saprotams, kādēļ SIA “Garkalnes ūdens” praktizē dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ādažu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, kā rezultātā 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrības ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro. Bet no 2019. gada maija ūdenssaimniecības tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35 % augstāki nekā klientiem Ādažu novadā.

Attīstības programma: papīrs pacieš visu

Pašvaldības izstrādātā Attīstības programma, kurai vajadzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības un teritorijas attīstību, vairāk atbilst labo vēlmju sarakstam, nevis reālas rīcības plānošanas dokumentam. Visbiežāk Attīstības programmā iekļautie projekti netiek realizēti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti. No 2014. līdz 2018. gadam plānotajos termiņos realizēti tikai septiņi no 23 jeb 30,4 % Investīciju plānā sākotnēji iekļautajiem projektiem. Attīstības programmas izpildei faktiski netiek sekots līdzi.

“Garkalnes novada pašvaldība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašvaldības budžetam ir jākalpo par instrumentu Attīstības programmā noteikto mērķu sasniegšanai, jo šīs pašvaldības budžets nav sagatavots sasaistē ar Attīstības programmas Rīcības plānu un Investīciju plānā paredzētajiem kārtējā gada projektiem,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tā, piemēram, 2017. gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem. Upesciema skolas pārbūve un bērnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019. gadu. Bet 2018. gadā Garkalnes pašvaldība pat neuzsāka trīs plānotos projektus – estrādes ierīkošanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbūvi un veloceliņu savienojumus ar Rīgas veloceliņu.

Lai arī pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir apzinājusi akūtās problēmas, tajā skaitā saistībā ar informācijas atklātības trūkumu, jau minētajā novada Attīstības programmā risinājumi šādai problēmai vispār nav paredzēti.

Garkalnes pašvaldībā līdz pat revīzijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota Attīstības programmas uzraudzības informācijas sistēma, bet atbildīgās amatpersonas tā arī nevarēja revidentiem uzrādīt ne ikgadējos uzraudzības ziņojumus, ne trīs gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu. Attīstības programmas uzraudzības rezultāti dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizēšanas vai tie tiek atlikti, ņemot vērā budžeta iespējas, kā tas ir noticis ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas būvniecību.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole Garkalnes novada pašvaldībai ir sniegusi 14 ieteikumus. Valsts kontrole sekos līdzi to ieviešanas gaitai un regulāri informēs iedzīvotājus par to ieviešanas gaitu.

Papildus tam Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem informēs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi.

Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām – Garkalnes novada pašvaldība?

Novērtē šo rakstu:

38
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...