Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar nodokļu maksātāju naudas tēriņu slēpšanu administratīvā rajona tiesa ir sākusi divas administratīvās lietas pret Andas Čakšas vadīto Veselības ministriju. Pietiek šodien publicē abus tiesai iesniegtos pieteikumus, pēc kuru izskatīšanas sāktas šīs administratīvās lietas.

1. pieteikums administratīvajai tiesai

2018. gada 21. janvārī vērsos Veselības ministrijā ar šādu informācijas pieprasījumu:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Veselības informāciju par atalgojuma noteikšanu ministrijas darbiniekam Sergejam Ancupovam un viņa pieņemšanu darbā:

1) vai uz minēto amatu tika rīkots konkurss? Ja jā, nosūtiet saites uz attiecīgo sludinājumu. Ja nē, paskaidrojiet iemeslus.

2) kādām prasībām vajadzēja atbilst personai, kas pretendēja uz šo amatu? Vai šīs prasības bija definētas? Ja jā, nosūtiet attiecīgā lietvedības dokumenta kopiju. Ja nē, paskaidrojiet iemeslus.

3) veselības ministre A. Čakša 2017. gada 12. decembrī parakstījusi šādu rīkojumu: „Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, Veselības ministrijas 2014.gada 17.decembra procedūras Nr.P.5.19 „Atlīdzības un personāla motivācijas sistēma Veselības ministrijā” II daļu, par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti noteikt piemaksu no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 31.decembrim veselības ministra padomniekam Sergejam Ancupovam 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas.” Ņemot vērā, ka minētais S. Ancupovs pieņemts darbā 11. decembrī, sniedziet skaidrojumu – ar kādu metodiku laikā no 11. decembra līdz 12. decembrim Veselības ministrijā tika novērtēta S. Ancupova darba kvalitāte? Kas to novērtēja? Kādus darbus minētais S. Ancupovs bija veicis laikā no 11. decembra līdz 12. decembrim? Atbildēm pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu to patiesīgumu.

4) veselības ministre A. Čakša 2017. gada 12. decembrī parakstījusi šādu rīkojumu: „Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, Veselības ministrijas 2014.gada 17.decembra procedūras Nr.P.5.19 „Atlīdzības un personāla motivācijas sistēma Veselības ministrijā” II daļu, par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti noteikt piemaksu no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 31.decembrim veselības ministra padomniekam Sergejam Ancupovam 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas.” Ņemot vērā, ka minētais S. Ancupovs pieņemts darbā 11. decembrī, sniedziet skaidrojumu – ar kādu metodiku laikā no 11. decembra līdz 12. decembrim Veselības ministrijā tika novērtēts S. Ancupova personiskais ieguldījums? Kas to novērtēja? Atbildēm pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu to patiesīgumu.

5) vai arī 2018. gada janvārī un/vai februārī minētajam S. Ancupovam noteikta attiecīgā piemaksa? Ja jā, nosūtiet man attiecīgo rīkojumu kopijas.

6) sniedziet pārskatu par darbiem, ko minētais S. Ancupovs veicis laika posmā no 2017. gada 11. decembrim līdz 31. decembrim un laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 21. janvārim.

7) sniedziet pārskatu par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017. gada 11. decembrim līdz 31. decembrim un laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz janvārim.”

Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 7. februāri datētu vēstuli, ko Veselības ministrijas vārdā parakstījis šīs iestādes valsts sekretārs Aivars Lapiņš. Šajā vēstulē nav sniegta mana informācijas pieprasījuma 3), 4) un 7) punktā pieprasītā informācija.

Tā kā uzskatu Veselības ministrijas rīcību par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,

lūdzu tiesu:

1) ierosināt administratīvo lietu,

2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju,

3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,

4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

2. pieteikums administratīvajai tiesai

2018. gada 29. janvārī vērsos Veselības ministrijā ar šādu informācijas pieprasījumu:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Veselības ministrijas šādu informāciju par katru no personām, kam pēc 2018. gada 1. janvāra no Veselības ministrijas ir noteiktas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:

1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,

2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,

3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,

4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu,

5) attiecīgās regulārās papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņš,

6) attiecīgās personas ieņemamā amata apraksts.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”

Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 12. februāri datētu vēstuli, ko parakstījis Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. Šajā vēstulē bija apgalvots, ka manis pieprasītā informācija esot publicēta iestādes interneta mājas lapā.

Iepazīstoties ar iestādes interneta mājas lapu, konstatēju, ka iestāde man sniegusi nepatiesu, maldinošu informāciju. Minētajā lapā fiksēts tikai kopējais atalgojuma lielums, bet manis pieprasītā informācija nav sniegta.

Tā kā uzskatu Veselības ministrijas rīcību par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē, lūdzu tiesu:

1) ierosināt administratīvo lietu,

2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju,

3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,

4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi