Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju runā par „bezcerību” būvinženieru izglītības kvalitātē

»

Tad nu gan profesionāls, shēmotājs un kukuļa prasītājs ies mācīt kā vajag darīt...

Atbildēt

Būvvaldei ir jāsaskaņo darbu organizācijas plāns pirms tik apjomīgiem darbiem uz jumta veikalam, kurā atrodas cilvēki. Līdzīga situācija bija pirms gada Juglas skolā, kur remontdarbu laikā sākās ugunsgrēks un bērni atradās skolā. Arī pag. skolnieku Dziesmusvētkos - kāpēc jaunizveidotais uzraudzības birojs nebija pārbaudījis cik lielu cilvēku daudzumu spēj uzņemt estrāde ? Rīgas būvvalde matus skalda tikai sīkiem un privātiem būvvēyājiem

Atbildēt

Tik briesmīgas lietas nenotiek vienkārši. Daudzi komentētāji velk uz primitīvo pusi. Visvienkāršāk ir apsaukāties un sist pie krūtīm, emu profs...Mūsu valstī nav profesionālisma un politikas varas līdzsvars. Me skolās, ne augstskolās ne pašvaldībās, ne valstī.Igaunijā tas ir un rezultāti ir. Es savu viedokli uzrakstīju savā blogā,,,Atveriet ar trīs vārdiem meklētājā - VILNIS KAZĀKS IMANTAM

Atbildēt

»

Lūgums padalīties ar personīgo pieredzi "mainit, lai butu kvalitate" Te runājot par būvniecību un izglītību
katrs sevi uzskata par speciālistu jo ir līmējis tapetes un pats kādreiz gājis skolā...

Atbildēt

Nevajag muldet par standartsituacijam un nestandarta. Konstrukcijas svarigakais uzdevums ir lai taa stavetu un izturetu svaru un tas ir pamats. Nestandarta celtnes buvesanai konstrukcijas aprekina tiesi tapat plus nemot veraa papildus slodzi. Slinki vienmer vaid un taisnojas. Kas jums nelauj pasiem sakartot jusu augstskolu, kas???!!! Ja buutu godigi un progresivi profesori, tad nepielautu, ka inzeniera diplomu dod cilvekam, kas nav izvelejies inzeniera macibu programmu. Man riebj visi sie vaidetaji, kas arodas tiesi tur, kur var visu mainit, lai butu kvalitate.

Atbildēt

sistematizēti atmācām domāt, zubrilu laiks

Atbildēt

Tiklīdz būvniecība pārtapa par biznesu, viss sāka iet uz leju vārda tiešajā nozīmē.Rakstā viss ir precīzi uzrakstīts, kā naglai uz galvas.Kāpēc mums savulaik bija jākārto iestājeksāmeni fizikā, 2 matemātikās un valodās, lai uzsāktu studēšanu?Kāpēc mums pastiprināti mācīja būvmehāniku,konstrukciju aprēķinus, bija dažnedažādas prakses.Tagad ar galvu nav jādomā, visu veic programmas- un lūk rezultāti. Sistēma uztaisīta tāda, ka lielie vaļi kļūst miljonāri, bet visi kaut cik normālie būvnieki strādā ārzemēs, jo šet vergot par apakšuzņēmēju un saņemt centus viņi nevēlas.

Atbildēt

Raksts atspoguło visas būvniecības sistēmas defoltu,par ko zināms visām iesaistītajām personām.Un pamatos ir sabiedribas un likumdošanas pielāgošana objektiem..diplomētu krāsotāju,galdnieku,namdaru ..citur neminetu specialistu iztrūkums,kuru šobrīd aizvietio taksisti no Ukrainas vai santehniki,kas izpilda namdara darbus.

Atbildēt

kurš cūklops būtu rukšķējis, bet ne jau nu alkatīgi rijīgā slepkavu atbalstītāja lapsa.

Atbildēt

Piekrītu, būvvaldei pārrēķināt visas konstrukcijas ir nereāli. Gan darba apjoma dēļ, gan tādēļ, ka pārāk stulbi. Jautājums - kam vispār paredzētas tās būvvaldes, kas neko nevar un nemāk?

Atbildēt

»

Kaapeec buuvvaldes nepaarreekjina visas konstrukcijas ???

Vispār apjēdz ko nozīmē pārrēķināt VISAS konstrukcijas? Un cik tad būvvaldēs ir to inženieru-konstruktoru? Un kur lai viņus ņem, ja neviens reāli to nemācās. Un ja arī mācītos tad nevarētu, vienkārši apjoma dēļ pārbaudīt pat 0,štrunts% konstrukciju. Mācās tikai to ko prasa sertifikācija - sertifikāts ir un pofig, ka neko nejēdz. Pirksti gaisā. Par to jau tas stāsts. Un ko var "nokopēt", ja nav cilvēku kuri spējīgi ko saprast un pārbaudīt.

Atbildēt

Tāpat profesore norādīja uz vidusskolas beidzēju ārkārtīgi zemo zināšanu līmeni. “Ar katru gadu paliek bēdīgāk.
_________________________

Labāk gan profesore, gan nozares uzņēmēji u.c. darboņi, varētu aizdomāties, kādēļ pie viņiem, acīmredzot, neplūst labākie ģimnāziju, u.c., vidējo izglītības iestāžu absolventi ...

Atbildēt

Neko nevar iemaaciit , bet visu var iemaaciities .

Kaapeec buuvvaldes nepaarreekjina visas konstrukcijas ??? Tad buutu pilniigi vienalga , kas apreekjinaajis . Lielbritaanijaa nav vajadziigs ne arhitekta ne buuvinzeniera diploms , kur nu veel kaut kaads sertifikaats - viss , kas ir vajadziigs - maaceet projekteet un apreekjinaat konstrukcijas . Jo buuvvalde visas konstrukcijas tur paarreekjina . Arii segto darbu akti nav nepiecieshami un lai darbus vadiitu nav nepiecieshams nekaads sertifikaats - jo buuvuzraugs naak no pashvalddiibas ( vai privaata uzneemuma, kas nosleedzis liigumu ar pashvaldiibu veikt buuvuzraudziibu taas vietaa ) , un pats personiski paarbauda visus segtos un ne tikai darbus . Elementaras lietas , vai tad tik gruuti to nokopeet?

Atbildēt

Tā lieta nav tik vienkārša. Mans viedoklis.

Uzlieciet Googlē - Vilnis Kazāks Imantam, Vai arīhttp://vilniskazaks.blogspot.com/2014/01/imantam.html

Atbildēt

Vai, kad sākām iet likumības virzienā, neesam pārāk daudz ļāvuši juristiem bezatbildīgu vaļu un tagad tikai plūcam šos augļus?

Atbildēt

Raksts ļoti labi atspoguļo to, kas notiek izglītības jomā - katrs kaut ko mācās, bet tikai ne to, kas vēlāk vajadzīgs darbam. Darbā iestājas specialitātē, kura atbilst diplomam, bet nav vajadzīgo zināšanu apjoma, tad dara darbu no kura neko nesaprot un galu galā nonāk pie rezultāta - kā Zolitūdē.
Neesmu pedagogs, taču saprotu ka izglītībai kopumā vispirms ir jābūt ar vispārēju raksturu, un padziļinātu - tikai tajās nozarēs vai jomās, kurās ir paredzēts strādāt. Nav normāli, ja, piemēram, Rīgas Būvvaldē strādā vieni juristi. Kāda tur būvvalde - īstenībā juristu kantoris.

Atbildēt