Sāk kriminālprocesu par amatpersonu nolaidību, pieļaujot atkārtotu lācenes Mades aizbēgšanu
PIETIEK21.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izvērtējot Pietiek pārstāvja iesniegumu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu pēc Krimināllikuma 19. nodaļā paredzētām noziedzīga nodarījuma pazīmēm – „par atbildīgo personu darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā no Līgatnes dabas parka teritorijas 2012. gada 22. aprīlī izmuka lācene vārdā Made, kas 2012. gada 24. aprīlī tika nošauta”.
Pietiek pārstāvis savā iesniegumā bija norādījis, ka lācene Made no Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku novietnes aizbēga atkārtoti, - pēc pirmās aizbēgšanas nebija veikti pienācīgi pasākumi, lai šādu atkārtotu izbēgšanu novērstu.
„Par šo noziedzīgo bezdarbību, kam varēja būt ļoti smagas sekas un kuras dēļ tika likvidēts lācis, ir atbildīga saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likumu parka pārvaldi veicošā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība - Vidzemes reģionālā administrācija,” bija norādīts iesniegumā.
Atbilstoši Gaujas Nacionālā parka likumam parka pārvalde ietilpst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (pašlaik – Edmunds Sprūdžs) pakļautībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Dabas aizsardzības pārvaldei. Savukārt šajā iestādē atrodami trīs vadītāji, kuri gadā par savu pienākumu pildīšanu saņem vērā ņemamas algas.
Tie ir Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks (2010. gada deklarētais atalgojums – 18 678 lati; attēlā kopā ar Mades kopēju Velgu Vītolu), Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktors Valērijs Seilis (2010. gada deklarētais atalgojums – 12 066 lati) un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks, Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš (2010. gada deklarētais atalgojums – 14 506 lati).
Pietiek pārstāvis visiem trim jau aprīļa beigās nosūtīja oficiālus iesniegumus, pieprasot katram no viņiem sniegt informāciju, kādas tieši darbības viņš savas kompetences ietvaros veicis pēc tam, kad 2011. gadā no Līgatnes dabas taku teritorijas lācene aizbēga pirmoreiz.
Tāpat visām trim amatpersonām pieprasīts paskaidrot, kādus precīzus pienākumus nosaka to amata apraksts, publiskojot pilnu šo aprakstu, kā arī sniedzot dokumentālu apstiprinājumu viņu veiktajām darbībām pēc lācenes pirmās izbēgšanas.
Amatpersonām pieprasīts arī iepazīstināt ar viņu vadītās iestādes gada pārskatiem par 2011. un 2010. gadu, kā arī sniegt pārskatu par visām prēmijām, piemaksām un citiem ārpusalgas maksājumiem, ko 2010. gadā, 2011. gadā un 2012. gada janvārī – martā saņēmuši viņu vadītās iestādes darbinieki, par katru maksājumu minot tā apmēru, saņēmēju, piešķiršanas datumu, piešķiršanas pamatojumu, amatpersonu, kas šo maksājumu piešķīrusi.
Neko no pieprasītās informācijas neviena no trim minētajām amatpersonām vairāk nekā trīs nedēļu laikā vēl nav spējusi vai vēlējusies sniegt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
