Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts valodas centrs sācis lietvedību pēc tam, kad saņēmis iesniegumu, kurā norādīts, ka bijušās Parex bankas, tagad valsts īpašumā esošās AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams augstākajā līmenī nezina valsts valodu, kā to pieprasa likums. Tiesa, ja Gviljama darbā pieņēmēji būs bijuši pietiekami izmanīgi un noformējuši viņu kā ārvalstu speciālistu, viņam no soda izdosies izsprukt.

Iesniegumā, kas ir Pietiek rīcībā, kāda privātpersona Valsts valodas centra norādījusi, ka 1953. gadā dzimušais Gviljams „vispār nepārvalda latviešu valodu”, kaut gan „Valsts valodas likuma 6.pants nosaka, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai”. Latvijas valsti Revertā pieder trīs ceturtdaļas akciju.

„Lūdzu izskaidrot, kāds likumīgs pamats ir faktam, ka ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu rīkojas persona, kura vispār nepārvalda valsts valodu, jo nekur nav atrodams neviens normatīvais akts, kurš noteiktu, ka AS Reverta (bijusī Parex banka) valdes priekšsēdētājs Christopher John Gwilliam drīkst vadīt uzņēmējsabiedrību, kurā vairāk kā 76% kapitāla pieder Latvijas valstij, nepārvaldot latviešu valodu, taču pat bez tulka palīdzības parakstot dokumentus, kuri sastādīti valsts valodā,” teikts Valsts valodas centram adresētajā iesniegumā.

Centrs pēc iesnieguma saņemšanas saistībā ar to ir sācis lietvedību, taču pagaidām nekādas prognozes par tās izskatīšanas ātrumu un rezultātiem neizsaka. „Mēs esam saņēmuši iesniegumu par Revertas valdes priekšsēdētāju un ir uzsākta lietvedība. Pagaidām neko nevaru pateikt, jo vēl neesam bijuši pārbaudē,” teic Valsts valodas centra galvenā inspektore Sarmīte Pāvulēna.

Viņa norāda, ka Latvijas Republikā jebkurā uzņēmumā - un ne tikai valstij piederošā - ne vien valdes priekšsēdētājam, bet arī valdes loceklim likums prasa zināt valsts valodu augstākajā līmenī. „Viss ir atkarīgs no tā, kā viņš ir noformēts. Ja viņš ir noformēts kā ārvalstu speciālists, tad viņam ir nepieciešams tulks – vai nu pašam jānodrošina tulks, vai arī viņam uzņēmums nodrošina tulku. To nosaka Ministru kabineta noteikumi,” skaidro Pāvulēna.

Pietiek jau informējis, ka, pateicoties Latvijas valsts pārstāvjiem, Gviljams ticis pie, domājams, sava mūža ienesīgākā darba. Pagājušā gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidēji 13 367 latus mēnesī.

Par šo milzīgo algu, kas līdz šim atpalika tikai no airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošās Reverta valdes priekšsēdētājs var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietējo ierēdņu lēmumam.

Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī bija jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.

Gviljamam un citiem no ārvalstīm pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šādu atalgojumu kolektīvi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierēdņu.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzītājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušās par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, līdz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvēti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistītās institūcijas.

Nominācijas komiteja izskatījusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatījuši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pēc tam komitejā izvērtēti pēc noteiktiem kritērijiem – pieredzes, izglītības, kā arī kandidāta nosauktā vēlamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvēlējusies atbilstošākos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arī valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.

Kā skaidro Privatizācijas aģentūra, akcionāru – tātad pašas aģentūras un ERAB – sapulcē nolemts, ka bankas padomes priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2500 mēnesī, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mēnesī. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietēja no iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas būtu pieņemamas kā kandidātam, tā arī akcionāram, ievērojot kompetences, samērīguma, konkurētspējas u.c. principus”.

Kuras bija personas, kas ietilpa Gviljama un citu piesaistīto darbinieku algas jautājumu būtībā izlēmušajā nominācijas komitejā? Izrādās, no ERAB tajā bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvējuši veseli pieci ierēdņi – līdztekus Bukanei arī līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, jaunais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Savukārt pati AS Reverta - bijusī AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums, bet arī kredītiestādes valdes priekšsēdētāja amata aprakstu un darba līgumā noteiktos pienākumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...