Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā pēdējās pāris dienās vairākās Latvijas Republikas pilsētās notikušo saistībā ar Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturēšanu iespējama administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai vismaz vienā gadījumā pat ne pārkāpuma brīdī, uzskatu par savu pilsoņa pienākumu pārkāpt autortiesības un iepazīstināt pilsoniski aktīvos tautiešus ar fragmentu no 2020. gadā izdotā izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”.

Notikušās deputāta aizturēšanas, kuras Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks publiski nodēvēja par “absolūti īslaicīgām aizturēšanām” (pamēģiniet atrast šo procedūru kaut kur Latvijas Republikas likumos!), ir uzskatāmas par kārtējo klajo vēršanos pret Latvijas valsts iekārtu. Ir steidzami jāizmeklē Valsts policijas amatpersonu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas atbildība notikušajā, kā arī jāorganizē Valsts policijas darbinieku apmācība Latvijas valsts tiesību sistēmas pamatos.

Latvijas Republikas Satversmes 29. pants skan šādi:

 29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Kontekstam der arī zināt Satversmes 28. pantu:

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Kā arī Satversmes 30. pantu:

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Tālāk seko izvilkums no augstāk minētajā izdevumā “Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”, Satversmes 29. un 30. pantam veltītās nodaļas, no 497. līdz 502. lapaspusei (izdevumā sniegtās atsauces šajā izvilkumā nav iekļautas). Nepacietīgākie lasītāji var uzreiz steigt uz 57. paragrāfu. Ievērības cienīgs ir arī 46. paragrāfs.

D. Pantu saturs un nozīme tiesību sistēmā

1. Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana (Satversmes 29. pants)

1.1. Saeimas deputāta brīvības ierobežošanas kā deputāta neaizskaramības izpratne.

45. Satversmes 29. pantā noteikts, ka bez Saeimas piekrišanas nevar: 1) Saeimas deputātu apcietināt, 2) izdarīt pie Saeimas deputāta kratīšanas un 3) citādi ierobežot Saeimas deputāta personas brīvību. Katrs no šiem gadījumiem apskatāms sīkāk.

46. Lai arī sākotnēji var šķist, ka Satversmes 29. pants attiecināms tikai uz kriminālprocesuālo jomu, tomēr tā uzskatīt būtu maldinoši. Dažādi personas brīvības ierobežojumi mūsdienās raksturīgi ne tikai kriminālprocesuālajai jomai, t.i., procesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī citām jomām. Līdz ar to nebūtu pareizi Satversmes 29. pantā norādīto dēvēt par deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo tā darbības robežas ir plašākas. Šī Saeimas deputātu neaizskaramība attiecināma uz ikvienu jomu, kurā var tikt ierobežota viņa personas brīvība.

47. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otro daļu nav nepieciešams pieņemt atsevišķus lēmumus par piekrišanu kriminālprocesuālu līdzekļu piemērošanai tiem deputātiem, kurus Saeima saskaņā ar Satversmes 30. pantu ir izdevusi kriminālvajāšanai.

1.2. Saeimas deputāta brīvības atņemšana

48. Satversmes 29. pantā iekļautā norāde uz Saeimas locekļa “apcietināšanu”. Jēdziens “apcietinājums” ir kriminālprocesuāls jēdziens, proti, apcietinājums ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Tomēr Satversmes 29. panta teksts ļauj atzīt, ka jēdziena “apcietināt” lietojums nav identisks Kriminālprocesa likumā lietotajai šī jēdziena izpratnei. Uz to tieši norāda Satversmes 29. pantā iekļautā norāde, ka deputātu var apcietināt, ja tas notverts nozieguma izdarīšanas nodarījuma brīdī — saskaņā ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju sākotnēji persona, kura notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tiek aizturēt un tikai pēc tam, ja nepieciešams, var tikt apcietināta. Turklāt Kriminālprocesa likumā aizturēšana un apcietinājums ir tikai divi no vairākiem piespiedu līdzekļiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, starp kuriem ir arī tādi kā, piemēram, mājas arests, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. Tāpat atzīstams, ka personas preventīva (procesuāla) aizturēšana (tās brīvības atņemšana) paredzēta ne tikai krimināltiesiskajā jomā, bet arī citās (piemēram, personas īslaicīgas aizturēšanas iespējas paredzētas likumā “Par policiju”, Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Domājams, ka visi procesuālās brīvības atņemšanas veidi varētu tikt ietilpināti Satversmes 29. panta pirmajā teikumā lietotajā terminā “apcietināt”. Tajā pašā laikā, pat nepiekrītot šādam normas izpratnes variantam, atzīstams, ka jebkurai Saeimas deputāta brīvības atņemšanas formai nepieciešama Saeimas piekrišana, jo tā jebkurā gadījumā ietilpst “personas brīvības aprobežojumā” Satversmes 29. panta izpratnē, pat ja uz to neattiecinām jēdzienu “apcietinājums”.

49. Krimināllietā piespriestu brīvības atņemšanas sodu piemērošanas gadījumā Satversmes 29. pants nav piemērojams, jo saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmo daļu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums, kurš var būt vienīgais veids, kā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personai piespriež kā sodu brīvības atņemšanu. Līdz ar to brīvības atņemšanas sods tiek izpildīts jau tad, kad notiesātais vairs neieņem deputāta statusu.

1.3. Piespiedu pārmeklēšanas pie Saeimas deputāta un citāda Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana

50. Kratīšana ir vēl viens personas brīvības ierobežošanas veids, kurš tieši nosaukts Satversmes 29. pantā. Līdzīgi kā ar apcietinājumu, arī attiecībā uz kratīšanu var norādīt, ka šis jēdziens ir kriminālprocesuāls un ilgstoši tas tiešām tika saistīts tikai ar kriminālprocesu. Tomēr šobrīd, kad arī citu jomu kompetentām iestādēm ir piešķirtas plašākas tiesības, domājams, ka komentējamā panta izpratnē tas nebūtu jāsaista tikai ar kriminālprocesu. Kratīšana pēc būtības ir darbība, kuras saturs ir piespiedu pārmeklēšana. Savukārt piespiedu pārmeklēšanas pasākumus paredz arī vairāki citi likumi, ne tikai Kriminālprocesa likums. Šādas piespiedu darbības paredzētas, piemēram, Konkurences likumā.

51. Ja piespiedu pārmeklēšanas veikšanai nepieciešams iepriekšējas izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums, tad, pirms kompetentās personas vēršas Saeimā par piekrišanas saņemšanu, šīs darbības izpildei, lēmumam jau būtu jābūt pieņemtam. Šāds ieteikums izriet no apstākļa, ka piespiedu pārmeklēšana ir būtisks personu ierobežojošs līdzeklis, kura veikšanas iespējamības samērīgumu un tiesiskumu pilnvarots izvērtēt tieši tiesnesis. Līdz ar to Saeimas deputātiem, kuri lemj par piekrišanas došanu, lemšanas brīdī būtu jābūt pārliecinātiem, ka tiesnesis ir devis akceptu šādai darbībai.

52. Satversmes 29. pantā noteiktais attiecībā uz kratīšanu ievērojams ikreiz, kad kratīšana tiek veikta “pie Saeimas deputāta”, tātad gan attiecībā uz viņa paša kratīšanu, gan attiecībā uz to telpu, transportlīdzekļu utt. kratīšanu, kuras deputāts lieto, u.tml.

53. Papildus tieši nosauktajai apcietināšanai un kratīšanai Satversmes 29. pants liedz bez Saeimas piekrišanas realizēt arī citus pasākumus, kuri “aprobežo deputāta personisko brīvību”. Šī jēdziena skaidrojums nekur nav ietverts, līdz ar to, veicot konkrētus pasākumus attiecībā pret Saeimas deputātu, vienmēr jāizvērtē, vai šis pasākums nav viņa personas brīvību ierobežojošs. Vērā būtu ņemama 28. panta jēga un šī deputāta neaizskaramības veida mērķis, atceroties, ka 28. pants veltīts deputāta paša personiskās brīvības ierobežošanas kontrolei, nolūkā nodrošināt netraucētu parlamenta darbu. Šai normai nebūtu piešķirams cits mērķis, piemēram, deputātu rīcībā esošas neizpaužamas informācijas aizsardzībai, uz ko vairāk attiecināms Satversmes 31. pants.

54. Šis deputāta neaizskaramības gadījums ir ar visplašāko piemērošanas loku, jo personu brīvību ierobežojoši pasākumi var tikt piemēroti visdažādākajās dzīves jomās, ne tikai publisko sodu tiesību jomā. Piemēram, piespiedu atvešana, kas uzskatāma par personas brīvības ierobežošanu (uz ko iekļauta tieša norāde arī Saeimas kārtības ruļļa 17. pantā), ir atzīta gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā un pat civilprocesā.

55. Personas brīvību ierobežojoši pasākumi, kuru veikšanai saņemama Saeimas piekrišana, var būt kā procesuāltiesiski, piemēram, jau minētā piespiedu atvešana, visi citi Kriminālprocesa likumā noteiktie piespiedu līdzekļi (piemēram, liegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība utt.), Civilprocesa likumā noteiktie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kuri ierobežo personas brīvību, procesuālas darbības informācijas ieguvei, kuras ierobežo personas brīvību, piemēram, publiski nepieejamu telpu un objektu apskates u.tml., tāpat arī materiāltiesiskie brīvību ierobežojošie pasākumi, kas tiek piemēroti procesa beigās.

1.4. Gadījums, kad Saeimas deputāts aizturēts noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas brīdī

56. Vienīgais izņēmums, kad Saeimas deputātam var atņemt brīvību bez Saeimas piekrišanas, ir noteikts Satversmes 29. panta otrajā teikumā: “Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas” (flagrante delicto). Šāds izņēmums ir pamats ar apstākli, ka gadījumā, ja parlamenta deputāts tiek pieķerts paša nodarījuma veikšanas brīdī, nevajadzētu rasties saprātīgām šaubām, ka šāda parlamentārieša brīvības ierobežošana ir pamatota jeb nav politiski motivēta. Tomēr arī šādā gadījumā parlaments patur tiesības pārbaudīt, vai brīvības ierobežošana ir pamatota, kā to paredz Satversmes 29. panta trešais un ceturtais teikums.

57. Satversmes 29. panta otrais teikums, kā izņēmums no panta pirmajā teikumā ietvertā vispārējā principa, iztulkojams iespējami šauri. Satversmes 29. panta pirmais teikums ir attiecināms ne tikai uz kriminālprocesu, bet uz jebkuru tiesību jomu, kurā ir iespējama brīvības ierobežošana vai piespiedu pārmeklēšana, toties Satversmes 29. panta otrais teikums attiecas tikai uz kriminālprocesu. To ļauj atzīt Satversmē apzināti lietotā norāde uz “nozieguma vietu”. Satversmes tapšanas laikā spēkā bija Sodu likumi, kuros noziedzīgie nodarījumi tika iedalīti pārkāpumos, noziegumos un smagos noziegumos. To, ka deputāti apzinājās jēdzienu nozīmīgumu, apliecina iepriekš apskatītā Satversmes pieņemšanas gaitā notikusī tagadējā Satversmes 30. panta redakcijas precizēšana (skat. 28. punktu). Nav pamata uzskatīt, ka precizējot 30. panta redakciju, deputāti nebūtu pievērsuši uzmanību 29. panta redakcijai. Līdz ar to secināms, ka norāde tikai uz “nozieguma” vietu bijusi apzināta un pieļāvums deputātu aizturēt (apcietināt) flagrante delicto apzināti netika attiecināts uz vieglākajiem tai laikā saskaņā ar Sodu likumu sodāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pārkāpumiem. Līdz ar to, domājams, arī mūsdienās pieļāvums Saeimas deputātu aizturēt, un tam sekojoši, iespējams, arī apcietināt, bez Saeimas piekrišanas attiecināms tikai uz situāciju, kad tas tiek aizturēts sakarā ar atrašanos nozieguma vietā Kriminālprocesa likuma 264. panta kārtībā.

58. Bez Saeimas piekrišanas Saeimas deputātu var apcietināt tikai tad, “ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas”. Diskusijas ir raisījis jautājums, vai apcietināšana ir pieļaujama ne tikai paša nodarījuma veikšanas brīdī, bet arī neilgi pēc tā. 1932. gada 3. novembrī Gulbenē tika apcietināts Saeimas deputāts Pēteris Rūtiņš. P. Rūtiņš bija ieradies Gulbenē, kur veicis komunistisku politisko aģitāciju vietēju iedzīvotāju vidū, tostarp izplatījis nelegālu komunistisko literatūru. No iekšlietu ministra sniegtās informācijas izriet, ka apcietināšana notikusi pusotru stundu pēc nodarījuma (aģitācijas) veikšanas dzelzceļa vagona brīdī, kad P. Rūtiņš ar vilcienu plānojis doties prom no Gulbenes. Visu šo laiku viņam sekojuši Politiskās pārvaldes darbinieki.

Saeimas deputāti Emīls Sudmalis, Fēlikss Cielēns un Fricis Menders norādīja, ka P. Rūtiņš ir nekavējoši jāatbrīvo, jo apcietināšana netika izdarīta uzreiz. F. Cielēns skaidroja, ko, noziegumu pastrādājot, nozīmē, ka “pie nozieguma pastrādāšanas jābūt bijušiem klāt lieciniekiem, kas noziedzīgo nodarījumu redzējuši, jābūt bijušiem klāt attiecīgo valdības iestāžu amata personām, kas būtu noteikti pārliecinātas, ka deputāts tiešām minēto noziegumu pastrādājis. Tā tad attiecīgām amatpersonām jābūt bijušām klāt paša nozieguma izdarīšanas momentā, lai novērstu noziedzīgā nodarījumu turpmākās pastrādāšanas iespējamības vai sekas, kas varbūt varētu draudēt no nozieguma pastrādāšanas.” Savukārt F. Menders bija vēl tiešāks, norādot, ka “Satversmes 29. pantu, kā speciālo tiesību pantu nedrīkst nekādā ziņā tulkot paplašinošā nozīmē. [A]pcietināšanu var izdarīt pie nozieguma pastrādāšanas, bet nevis nozieguma vietā tūliņ pēc tam, kad, varbūt, nozieguma darītājs jau ir aizgājis prom.”

Tomēr Saeimas vairākums šādam viedoklim nepievienojās, dodot piekrišanu P. Rūtiņa paturēšanai apcietinājumā. Šīs debates liecina, ka Satversmē ietvertais noteikums par deputāta apcietināšanu pie paša nozieguma pastrādāšanas ir jātulko šauri. Tajā pašā laikā tas neizslēdz iespēju deputātu aizturēt tūlīt pēc nozieguma veikšanas vai bēgot no nozieguma veikšanas vietas.

59. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 269. panta pirmajai daļai aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja: 1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu; 3) nav nepieciešamas aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli; 4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš (48 stundas); 5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Ja Saeimas deputāts jau nav atbrīvots un Saeima ir paspējusi pieņemt lēmumu par Saeimas deputāta atsvabināšanu, Saeimas deputāts ir nekavējoties jāatbrīvo. Ja aizturētajam Saeimas deputātam ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu tiek piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis (apcietinājums, mājas arests), tad tā izpilde ir uzsākama nekavējoties un līdz Saeimas piekrišanai nav jāgaida. Deputāts no apcietinājuma vai mājas aresta ir jāatbrīvo, ja Saeima pieņem lēmumu par tā atsvabināšanu.

60. Satversmes 29. panta trešais teikums paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Nepieciešamības gadījumā Prezidijs var sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmā daļa paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Piekrišana deputāta paturēšanai apcietinājumā nenozīmē, ka ir dota piekrišana deputāta saukšanai pie kriminālatbildības.

61. Komentējamās normas ceturtais teikums nosaka, ka laikā starp sesijām līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas sasaukuma darbības laiks ir sadalīts sesijās, kurās Saeima darbojas, un starpsesiju periodos, kad Saeimas darbība ir pārtraukta. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Savukārt Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti, arī starpsesiju periodos, tāpēc laikā, kad parlaments nedarbojas, tam ir piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumu par deputāta atsvabināšanu.

Ja Saeimas Prezidijs to uzskata par lietderīgu, tas var pieņemt lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu jautājuma par deputāta atsvabināšanu izlemšanai. Šāda Prezidija rīcība nebūtu pretrunā ar Satversmi, jo Prezidijam šādas tiesības ir piešķirtas izņēmuma kārtā, atkāpjoties no vispārējā principa, ka šo jautājumu izlemj pats parlaments. Būtiski atzīmēt, ka šādai Prezidija tiesībai lielāka nozīme bija Satversmes izstrādāšanas brīdī, proti, laikmetā, kad transporta un komunikācijas līdzekļu attīstības līmenis ierobežoja Prezidija iespējas īsā laikā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.

Novērtē šo rakstu:

160
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...