Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar savu angažētību slavenais TV raidījums Nekā personīga aizvadītajā nedēļā veltīja plašu sižetu, lai pastāstītu, ka „bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakarnieks ASV Arnis Lagzdiņš uzskata, ka ABLV banka pati ir vainīga pie iznīcinošā FinCEN ziņojuma”. Savukārt Pietiek šodien ekskluzīvi publicē vienu nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējā mēneša laikā vispieprasītākās grāmatas – romāna Vara, kurā kāds caurcaurēm izdomāts ārlietu ministrs Edgars Pinkēvičs pēta ziņojumu par kādu „Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu”.

„Ārlietu ministrs domīgi raudzījās uz rakstāmgalda glīti saliktajās datorraksta lappusēs un īsti nesaprata, kas par šo būtu jādomā, bet vēl mazāk – kas ar šo būtu darāms. Tikai raksturīga kņudoņa daudz pieredzējuša ierēdņa iekšās lika saprast, ka te briest ja ne nepatikšanas, tad vismaz problēmsituācija noteikti.

Par tagadējo Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu viņš nekad īpaši nebija interesējies, taču šī bezgala nopietnā izskata kunga karjeras dīvainie pavērsieni viņu bija ieintriģējuši jau sen. Šis un tas bija ārpus jebkuriem tradicionālās administratīvās loģikas rāmjiem.

Bija tāds periods, kad diviem Pinkēviča acīs ne visai cienījamiem un simpātiskiem kungiem piederošā “Marex banka” aizrautīgi “latviskojās” tā, kā nu abi kungi to izprata. Rezultātā bankas valdē ap 2007. gadu viens pēc otra parādījās ļaudis, kuru vienīgais uzdevums, no malas skatoties, bija “strādāt par latviešiem”. Kā pēcāk izrādījās, tas banku neglāba, bet – tur nu neko.

Taču Lezdiņa kungs nebija no šiem “amatlatviešiem”. Viņš vietu bankas valdē ieguva jau trīs gadus iepriekš – un nevis par zilām acīm vai pareizu etnisko izcelsmi, bet tāpēc, ka abi kungi augstu vērtēja viņa zināšanas specifiskos banku darbības jautājumos.

Valde ik pa brīdim pamainījās, bet Lezdiņa kungs palika un savu vairāk nekā desmit tūkstošus latu lielo mēnešalgu acīmredzot godam nopelnīja. Vēl vairāk, kad abi kungi pazaudēja jebkādu mēra sajūtu un banka diezgan likumsakarīgi atdeva galus, gluži negaidīti izrādījās, ka Lezdiņa kunga ietekme un izpratne par savu noderīgumu neaprobežojas ar abiem nu jau bijušajiem bankas īpašniekiem.

Izrādījās, ka viņa pakalpojumi vēl vairākus mēnešus bija vajadzīgi arī Latvijas valstij, konkrēti Ivara Podmaņa valdībai, kas mistiskos apstākļos pārņēma banku un nu nesaprata, ko ar to iesākt. Turklāt arī tas vēl nebija viss.

Kad piedienīguma dēļ nu jau valstiskajai bankai no Lezdiņa pakalpojumiem tomēr nācās atteikties, viņš to nepameta tukšām rokām, nudien ne. Saņemot rekordlielu kompensāciju par “darba zaudēšanu”, ilggadējais abu bijušo bankas saimnieku delikātāko uzdevumu izpildītājs no bankas prom devās ar vairāk nekā divsimt tūkstošus lielu “sāpju naudu” bankas kontā.

Taču pats pārsteidzošākais, ka arī ar to stāsts nebeidzās, nemaz ar ne. Ar šādu lietišķo biogrāfiju mūslaiku Latvijas Republikā cilvēkam nebija nekādu iespēju taisīt karjeru valsts darbā – ne politiķa, ne vēl jo vairāk ierēdņa amatā, par to nu Pinkēvičs bija pilnīgi pārliecināts. Cieši ilggadēji kontakti ar abiem kungiem nodrošināja noturīgu smaciņu ikvienam, kas tādos bija iesaistījies.

Tomēr Lezdiņš atkal izrādījās absolūts izņēmums. Pēc bankas kraha un viņa izlidošanas no tās ar divsimt tūkstošus vērto “zelta izpletni” virs galvas par bijušo “Marex bankas” valdes locekli labu laiku nekas nebija dzirdams. “Labu laiku” – tas šajā gadījumā nozīmēja gadus.

Dokumentā, kas tagad bija nolikts priekšā Pinkēvičam, īpaši bija atzīmēts – spriežot pēc publiskām datu bāzēm, Lezdiņš bija vienkārši pazudis. Viņš neparādījās neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdē vai dalībnieku vidū, savukārt no valsts amatpersonas statusa laimīgi bija izvairījies vēl pirms kalpošanas sākuma, kad darbojās Finanšu ministrijas sistēmā. Tikai vienu gadu viņam bija nācies iesniegt amatpersonas deklarāciju.

Pazudis gan Lezdiņa kungs bija tikai Latvijā. Izrādījās, ka daudziem vajadzīgais un noderīgais kungs bija pārcēlies uz kaimiņvalsti, tur atrodot darbu līdzīgā bankā un aprūpējot līdzīgas jomas. Savukārt vispārsteidzošākais notika vēl dažus gadus vēlāk – kad arī šo banku piemeklēja bēdīgs gals, izrādījās, ka Lezdiņa kunga talantus atkal ir ievajadzējies Latvijas valstij. “Marex” smaciņa bija izvējojusies.

Nozīmēšanas un apstiprināšanas laikā Pinkēvičs par šo tēmu neko īpaši neinteresējās un vienkārši lika parakstu vajadzīgajās vietās. Ja jau saskaņots, tad saskaņots. Taču tagad, atskatoties uz šiem notikumiem, viņš nevarēja vien nobrīnīties – kā gan bija iespējams, ka cilvēks ar šādu biogrāfiju, šādiem bijušajiem saimniekiem un šādām, maigi izsakoties, apšaubāmām nodarbēm ņem un tiek iecelts par Finanšu tirgus komisijas īpašo padomnieku.

Un ne jau kaut kādu parasto padomnieku. Lezdiņš ar visaugstākajā līmenī pieņemtu lēmumu tika piekomandēts Latvijas vēstniecībai Vašingtonā ar iespaidīgu mēnešalgu un funkcijām, kas līdz galam skaidras nebija pat ārlietu ministram.

Dabā tā nemēdza būt – ar vienu vienīgu izņēmumu: ja bija kāda neredzama roka, kas mēslos iekūlušos, bet vajadzīgu cilvēku no tiem izcēla, nopurināja, nolika atpakaļ uz sausas, cietas zemes un teica: nu, vecīt, dur nu uz priekšu! Bet kas Lezdiņa gadījumā varēja būt šī roka? Te bija plašs variantu loks – cits par citu neticamāks, bet visi vienalga iespējami.

Formāli Lezdiņa sākotnējais uzdevums bija organizēt Latvijas bankās pārbaudes, lai pārliecinātos, kā tās cīnās pret naudas atmazgāšanu. Savukārt reālais – uzturēt kontaktus ar ASV varas iestādēm šajā kutelīgajā jautājumā un visādos veidos censties palīdzēt Latvijas bankām un finanšu nozarei kopumā, cik nu tas vispār iespējams.

Tagad Pinkēvičam uz galda guļošais ziņojums, kas bija sagatavots tai pašā vēstniecībā, tikai, protams, Lezdiņa kungam par to nenojaušot, lika domāt, ka īpašajam padomniekam bija vēl kādi citi uzdevumi – un varbūt šos uzdevumus bija devusi nebūt ne Latvijas valsts. Vai arī – Latvijas valsts pārstāvji, bet nebūt ne Latvijas valsts interesēs.

Vispirms jau izrādījās, ka Lezdiņa kungam arī papildus jau zināmajiem faktiem ir gana interesanta biogrāfija, precīzāk – tās neesamība. 1955. gadā dzimušais kungs padomju laikos bija nodarbojies ar kaut ko diezgan interesantu, bet deviņdesmitajos gados darbojies Finanšu ministrijas struktūrās, pamēģinājis vadīt loteriju uzņēmumu, tad strādājis saistībā ar Pasaules banku, pabijis Latvijas Olimpiskās komisijas vadībā, līdz meties Margina un Rasovicka kungu apkampienos.

Tas arī bija viss, kas par Lezdiņu droši bija zināms. Viss cits bija vieni vienīgi jautājumi un pieņēmumi. Kas īsti bija viņu aizbīdījis uz Latvijas valstij tik nozīmīgo amatu? Pinkēvičs stabili zināja – viņš pats tas nebija, viņa tolaik vēl visvarenā partija arī ne. Ar ko šis Lezdiņš īsti nodarbojās, kam atskaitījās? Izrādījās, ka Finanšu tirgus komisijas vadība tā noteikti nebija, tāpat kā ārlietu ministrs.

Dīvaini kontakti, interesanta rīcība, vēl interesantāki saimnieki… Neoficiāla informācija liecināja, ka sākotnējā aizmugure Lezdiņam acīm redzami bija amerikāniska – bet vai tā bija arī tagad? Vismaz vēstniecības kontakti neko par īpašām saitēm neziņoja. Arī dienesta datora, sarakstes, cita veida komunikācijas rutīnas pārbaude, ar kādu ik pa laikam vajadzēja rēķināties ikvienam vēstniecības darbiniekam, neko nozīmīgu nebija devusi. Lezdiņa kungs bija izrādījies absolūts pedants un sausiņš.

Tiesa, dažas nedaudz dīvainas, varbūt pat viegli aizdomīgas lietas bija konstatētas. Reizumis pedants un sausiņš uz dažām dienām mīklaini pazuda un nebija sazvanāms, pāris reižu viņš bija ļoti profesionāli “aizgājis” no novērotājiem, bet nekas īpašs tas tomēr nebija. Turklāt par to visu bija ziņots Satversmes apsardzības birojam, bet no tā nebija nekādas reakcijas.

Vēl Lezdiņa kungam bija tāda interesanta īpatnība kā ģimene – un tā nebija nekāda parastā ģimene. Viņa dēls savulaik bija spēlējis tenisu ar eiroparlamentārieti Robertu Pīli, par kura kā finanšu ministra palīgu bija kļuvis jau studiju gados.

Vēlāk dēla kungs ar sava tenisa partnera svētību un protekciju kļuva par valsts interešu pārstāvi vairākos uzņēmumos, līdz ņēma un pārgāja uz Drošuma policiju, kur tagad pārraudzīja valsts noslēpuma pielaižu jautājumus un cita starpā kūrēja galvaspilsētas domes kungus.

Lezdiņa kunga dēla karjeru pirms pāris gadiem bija apēnojis kāds plašāks žurnālistisks pētījums, kurā par Aivo Lezdiņu un viņam līdzīgajiem bija lasāmas arī šādas rindas:

“Ikdienā viņi pārvietojas ar dārgu marku automašīnām, piedalās “tusiņos” ar partiju “kasieriem”, spēlē tenisu ar varas eliti un apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādina turīgus uzņēmējus nekā valsts amatpersonas. Viņu ģimenes locekļi un draugi atrod siltas vietas iestādēs, kuru vadību viņi tur dzelžainā tvērienā.

Viņi ir Drošuma policijas augsti stāvoši darbinieki, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu, izšķirot ietekmīgu amatpersonu un miljonu iepirkumu likteni. “Bagātu vecāku bērni” – tā viņu kolēģi izsakās par nelielu elitāru darbinieku grupu Drošuma policijas struktūrā, kas kontrolē slepenības režīma ievērošanu dažādās ministrijās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos…”

Turklāt tepat bija lasāma vēl pusrindiņa, kas citā gadījumā abu Lezdiņu – seniora un juniora – valstiskajai karjerai būtu īpaši draudoša: “Pārdrošākie arī nodarbojas ar biznesu, kurā caur ofšoriem investē Krievijas miljonāri…” Runa bija par Lezdiņa sievu, kas ar interesantiem kungiem no Krievijas bija uzsākusi vērienīgu nekustamo īpašumu biznesu.

Nekā daudz vairāk uz Pinkēviča galda guļošajā dienesta ziņojumā arī nebija, ja neskaita pēdējās pāris lapiņas. Tajās acīmredzami ar vērā ņemamu fantāziju apveltītais ziņojuma sastādītājs, neminot konkrētus avotus, pieminēja no stratēģiskajiem partneriem nākošu neformālu informāciju par aktivitātēm, kuras savukārt varot liecināt par nopietnu provokāciju pret Latviju.

Nekas konkrēti neesot zināms, bet, iespējams, runa esot tieši par naudas atmazgāšanas jomu, kurā Latvija ir tradicionāli vulnerabla. Šādā situācijā Lezdiņa kunga darbības un to rezultāti būtu īpaši detalizēti un ieinteresēti izvērtējami, norādīja valstisko rūpju pilnais ziņojuma sastādītājs. Ko, tātad Lezdiņa “jumts” tomēr nebija taipus okeānam?

Varbūt citā situācijā Pinkēvičs būtu rīkojies citādi, taču pašlaik viņam, pirmkārt, bija principiāli citas aktualitātes – pilnīgi personiskas, tas tiesa, tomēr pat ārlietu ministram uz tādām bija neatņemamas tiesības. Bet, otrkārt, – ar ko vispār to visu varētu jēdzīgi pārrunāt?

Ar imbecilo Vājoni? Nu ne taču! Ar Inesi Čībiņu, kura tagad skaitījās Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un par kuras valstisko saprātu – tā nu tas bija sanācis – visu izteica viņas uzvārds? Ar pašreizējo Finanšu tirgus komisijas vadītāju, kas izmisīgi centās noturēties amatā un būt labs pilnīgi visiem?

Vai varbūt ar Satversmes apsardzības biroja vadītāju Mīzīti, kas, šķiet, baidījās no pilnīgi visa pasaulē un par visu vairāk uztraucās par vienu – lai tikai nespertu kādu nesaskaņotu soli? Vai arī ar finanšu ministri – šo Emberga kreatūru, kurai vienīgais svarīgais dzīvē bija vīra maks un pašas pīārs? Reizēm Pinkēvičam tiešām šķita, ka šī valsts ir bezcerīga…

Tā arī neko konkrētu neizdomājis, viņš rīkojās atbilstoši procedūrai – pāradresēja ziņojumu Mīzītim, nodeva to slepenajai lietvedībai un atmeta šai lietai ar roku. Kāda vēl naudas atmazgāšana… Pēc visiem šiem gadiem, kad bija darīts viss, ko pindosi prasīja.

Jā, nevarēja noliegt, dziļi privāti viņam patika šis krieviskais, naidīgi nicinošais apzīmējums – pindosi. Tieši tādi viņi arī bija – iedomīgi, stulbi, nekaunīgi, visas durvis vēra vaļā ar kāju. Lai nu kurš, bet neatkarīgās Latvijas Republikas ārlietu ministrs to bija dažādos veidos pieredzējis atliku likām.

Tiesa, gulta bija vienīgā vieta, kur Pinkēvičs varēja atļauties ko tādu pateikt skaļi. Viņa mūža mīlestība, viņa saulstariņš viņu saprata un atbalstīja. Tā bija viņa vienīgā stabilitātes un laimes saliņa šajā haosa okeānā, un jau pēc pāris stundām viņš atkal būs tur. Tas bija vienīgais, kas bija pa īstam svarīgi šajā dzīvē.”

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...