Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar savu angažētību slavenais TV raidījums Nekā personīga aizvadītajā nedēļā veltīja plašu sižetu, lai pastāstītu, ka „bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakarnieks ASV Arnis Lagzdiņš uzskata, ka ABLV banka pati ir vainīga pie iznīcinošā FinCEN ziņojuma”. Savukārt Pietiek šodien ekskluzīvi publicē vienu nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējā mēneša laikā vispieprasītākās grāmatas – romāna Vara, kurā kāds caurcaurēm izdomāts ārlietu ministrs Edgars Pinkēvičs pēta ziņojumu par kādu „Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu”.

„Ārlietu ministrs domīgi raudzījās uz rakstāmgalda glīti saliktajās datorraksta lappusēs un īsti nesaprata, kas par šo būtu jādomā, bet vēl mazāk – kas ar šo būtu darāms. Tikai raksturīga kņudoņa daudz pieredzējuša ierēdņa iekšās lika saprast, ka te briest ja ne nepatikšanas, tad vismaz problēmsituācija noteikti.

Par tagadējo Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu viņš nekad īpaši nebija interesējies, taču šī bezgala nopietnā izskata kunga karjeras dīvainie pavērsieni viņu bija ieintriģējuši jau sen. Šis un tas bija ārpus jebkuriem tradicionālās administratīvās loģikas rāmjiem.

Bija tāds periods, kad diviem Pinkēviča acīs ne visai cienījamiem un simpātiskiem kungiem piederošā “Marex banka” aizrautīgi “latviskojās” tā, kā nu abi kungi to izprata. Rezultātā bankas valdē ap 2007. gadu viens pēc otra parādījās ļaudis, kuru vienīgais uzdevums, no malas skatoties, bija “strādāt par latviešiem”. Kā pēcāk izrādījās, tas banku neglāba, bet – tur nu neko.

Taču Lezdiņa kungs nebija no šiem “amatlatviešiem”. Viņš vietu bankas valdē ieguva jau trīs gadus iepriekš – un nevis par zilām acīm vai pareizu etnisko izcelsmi, bet tāpēc, ka abi kungi augstu vērtēja viņa zināšanas specifiskos banku darbības jautājumos.

Valde ik pa brīdim pamainījās, bet Lezdiņa kungs palika un savu vairāk nekā desmit tūkstošus latu lielo mēnešalgu acīmredzot godam nopelnīja. Vēl vairāk, kad abi kungi pazaudēja jebkādu mēra sajūtu un banka diezgan likumsakarīgi atdeva galus, gluži negaidīti izrādījās, ka Lezdiņa kunga ietekme un izpratne par savu noderīgumu neaprobežojas ar abiem nu jau bijušajiem bankas īpašniekiem.

Izrādījās, ka viņa pakalpojumi vēl vairākus mēnešus bija vajadzīgi arī Latvijas valstij, konkrēti Ivara Podmaņa valdībai, kas mistiskos apstākļos pārņēma banku un nu nesaprata, ko ar to iesākt. Turklāt arī tas vēl nebija viss.

Kad piedienīguma dēļ nu jau valstiskajai bankai no Lezdiņa pakalpojumiem tomēr nācās atteikties, viņš to nepameta tukšām rokām, nudien ne. Saņemot rekordlielu kompensāciju par “darba zaudēšanu”, ilggadējais abu bijušo bankas saimnieku delikātāko uzdevumu izpildītājs no bankas prom devās ar vairāk nekā divsimt tūkstošus lielu “sāpju naudu” bankas kontā.

Taču pats pārsteidzošākais, ka arī ar to stāsts nebeidzās, nemaz ar ne. Ar šādu lietišķo biogrāfiju mūslaiku Latvijas Republikā cilvēkam nebija nekādu iespēju taisīt karjeru valsts darbā – ne politiķa, ne vēl jo vairāk ierēdņa amatā, par to nu Pinkēvičs bija pilnīgi pārliecināts. Cieši ilggadēji kontakti ar abiem kungiem nodrošināja noturīgu smaciņu ikvienam, kas tādos bija iesaistījies.

Tomēr Lezdiņš atkal izrādījās absolūts izņēmums. Pēc bankas kraha un viņa izlidošanas no tās ar divsimt tūkstošus vērto “zelta izpletni” virs galvas par bijušo “Marex bankas” valdes locekli labu laiku nekas nebija dzirdams. “Labu laiku” – tas šajā gadījumā nozīmēja gadus.

Dokumentā, kas tagad bija nolikts priekšā Pinkēvičam, īpaši bija atzīmēts – spriežot pēc publiskām datu bāzēm, Lezdiņš bija vienkārši pazudis. Viņš neparādījās neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdē vai dalībnieku vidū, savukārt no valsts amatpersonas statusa laimīgi bija izvairījies vēl pirms kalpošanas sākuma, kad darbojās Finanšu ministrijas sistēmā. Tikai vienu gadu viņam bija nācies iesniegt amatpersonas deklarāciju.

Pazudis gan Lezdiņa kungs bija tikai Latvijā. Izrādījās, ka daudziem vajadzīgais un noderīgais kungs bija pārcēlies uz kaimiņvalsti, tur atrodot darbu līdzīgā bankā un aprūpējot līdzīgas jomas. Savukārt vispārsteidzošākais notika vēl dažus gadus vēlāk – kad arī šo banku piemeklēja bēdīgs gals, izrādījās, ka Lezdiņa kunga talantus atkal ir ievajadzējies Latvijas valstij. “Marex” smaciņa bija izvējojusies.

Nozīmēšanas un apstiprināšanas laikā Pinkēvičs par šo tēmu neko īpaši neinteresējās un vienkārši lika parakstu vajadzīgajās vietās. Ja jau saskaņots, tad saskaņots. Taču tagad, atskatoties uz šiem notikumiem, viņš nevarēja vien nobrīnīties – kā gan bija iespējams, ka cilvēks ar šādu biogrāfiju, šādiem bijušajiem saimniekiem un šādām, maigi izsakoties, apšaubāmām nodarbēm ņem un tiek iecelts par Finanšu tirgus komisijas īpašo padomnieku.

Un ne jau kaut kādu parasto padomnieku. Lezdiņš ar visaugstākajā līmenī pieņemtu lēmumu tika piekomandēts Latvijas vēstniecībai Vašingtonā ar iespaidīgu mēnešalgu un funkcijām, kas līdz galam skaidras nebija pat ārlietu ministram.

Dabā tā nemēdza būt – ar vienu vienīgu izņēmumu: ja bija kāda neredzama roka, kas mēslos iekūlušos, bet vajadzīgu cilvēku no tiem izcēla, nopurināja, nolika atpakaļ uz sausas, cietas zemes un teica: nu, vecīt, dur nu uz priekšu! Bet kas Lezdiņa gadījumā varēja būt šī roka? Te bija plašs variantu loks – cits par citu neticamāks, bet visi vienalga iespējami.

Formāli Lezdiņa sākotnējais uzdevums bija organizēt Latvijas bankās pārbaudes, lai pārliecinātos, kā tās cīnās pret naudas atmazgāšanu. Savukārt reālais – uzturēt kontaktus ar ASV varas iestādēm šajā kutelīgajā jautājumā un visādos veidos censties palīdzēt Latvijas bankām un finanšu nozarei kopumā, cik nu tas vispār iespējams.

Tagad Pinkēvičam uz galda guļošais ziņojums, kas bija sagatavots tai pašā vēstniecībā, tikai, protams, Lezdiņa kungam par to nenojaušot, lika domāt, ka īpašajam padomniekam bija vēl kādi citi uzdevumi – un varbūt šos uzdevumus bija devusi nebūt ne Latvijas valsts. Vai arī – Latvijas valsts pārstāvji, bet nebūt ne Latvijas valsts interesēs.

Vispirms jau izrādījās, ka Lezdiņa kungam arī papildus jau zināmajiem faktiem ir gana interesanta biogrāfija, precīzāk – tās neesamība. 1955. gadā dzimušais kungs padomju laikos bija nodarbojies ar kaut ko diezgan interesantu, bet deviņdesmitajos gados darbojies Finanšu ministrijas struktūrās, pamēģinājis vadīt loteriju uzņēmumu, tad strādājis saistībā ar Pasaules banku, pabijis Latvijas Olimpiskās komisijas vadībā, līdz meties Margina un Rasovicka kungu apkampienos.

Tas arī bija viss, kas par Lezdiņu droši bija zināms. Viss cits bija vieni vienīgi jautājumi un pieņēmumi. Kas īsti bija viņu aizbīdījis uz Latvijas valstij tik nozīmīgo amatu? Pinkēvičs stabili zināja – viņš pats tas nebija, viņa tolaik vēl visvarenā partija arī ne. Ar ko šis Lezdiņš īsti nodarbojās, kam atskaitījās? Izrādījās, ka Finanšu tirgus komisijas vadība tā noteikti nebija, tāpat kā ārlietu ministrs.

Dīvaini kontakti, interesanta rīcība, vēl interesantāki saimnieki… Neoficiāla informācija liecināja, ka sākotnējā aizmugure Lezdiņam acīm redzami bija amerikāniska – bet vai tā bija arī tagad? Vismaz vēstniecības kontakti neko par īpašām saitēm neziņoja. Arī dienesta datora, sarakstes, cita veida komunikācijas rutīnas pārbaude, ar kādu ik pa laikam vajadzēja rēķināties ikvienam vēstniecības darbiniekam, neko nozīmīgu nebija devusi. Lezdiņa kungs bija izrādījies absolūts pedants un sausiņš.

Tiesa, dažas nedaudz dīvainas, varbūt pat viegli aizdomīgas lietas bija konstatētas. Reizumis pedants un sausiņš uz dažām dienām mīklaini pazuda un nebija sazvanāms, pāris reižu viņš bija ļoti profesionāli “aizgājis” no novērotājiem, bet nekas īpašs tas tomēr nebija. Turklāt par to visu bija ziņots Satversmes apsardzības birojam, bet no tā nebija nekādas reakcijas.

Vēl Lezdiņa kungam bija tāda interesanta īpatnība kā ģimene – un tā nebija nekāda parastā ģimene. Viņa dēls savulaik bija spēlējis tenisu ar eiroparlamentārieti Robertu Pīli, par kura kā finanšu ministra palīgu bija kļuvis jau studiju gados.

Vēlāk dēla kungs ar sava tenisa partnera svētību un protekciju kļuva par valsts interešu pārstāvi vairākos uzņēmumos, līdz ņēma un pārgāja uz Drošuma policiju, kur tagad pārraudzīja valsts noslēpuma pielaižu jautājumus un cita starpā kūrēja galvaspilsētas domes kungus.

Lezdiņa kunga dēla karjeru pirms pāris gadiem bija apēnojis kāds plašāks žurnālistisks pētījums, kurā par Aivo Lezdiņu un viņam līdzīgajiem bija lasāmas arī šādas rindas:

“Ikdienā viņi pārvietojas ar dārgu marku automašīnām, piedalās “tusiņos” ar partiju “kasieriem”, spēlē tenisu ar varas eliti un apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādina turīgus uzņēmējus nekā valsts amatpersonas. Viņu ģimenes locekļi un draugi atrod siltas vietas iestādēs, kuru vadību viņi tur dzelžainā tvērienā.

Viņi ir Drošuma policijas augsti stāvoši darbinieki, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu, izšķirot ietekmīgu amatpersonu un miljonu iepirkumu likteni. “Bagātu vecāku bērni” – tā viņu kolēģi izsakās par nelielu elitāru darbinieku grupu Drošuma policijas struktūrā, kas kontrolē slepenības režīma ievērošanu dažādās ministrijās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos…”

Turklāt tepat bija lasāma vēl pusrindiņa, kas citā gadījumā abu Lezdiņu – seniora un juniora – valstiskajai karjerai būtu īpaši draudoša: “Pārdrošākie arī nodarbojas ar biznesu, kurā caur ofšoriem investē Krievijas miljonāri…” Runa bija par Lezdiņa sievu, kas ar interesantiem kungiem no Krievijas bija uzsākusi vērienīgu nekustamo īpašumu biznesu.

Nekā daudz vairāk uz Pinkēviča galda guļošajā dienesta ziņojumā arī nebija, ja neskaita pēdējās pāris lapiņas. Tajās acīmredzami ar vērā ņemamu fantāziju apveltītais ziņojuma sastādītājs, neminot konkrētus avotus, pieminēja no stratēģiskajiem partneriem nākošu neformālu informāciju par aktivitātēm, kuras savukārt varot liecināt par nopietnu provokāciju pret Latviju.

Nekas konkrēti neesot zināms, bet, iespējams, runa esot tieši par naudas atmazgāšanas jomu, kurā Latvija ir tradicionāli vulnerabla. Šādā situācijā Lezdiņa kunga darbības un to rezultāti būtu īpaši detalizēti un ieinteresēti izvērtējami, norādīja valstisko rūpju pilnais ziņojuma sastādītājs. Ko, tātad Lezdiņa “jumts” tomēr nebija taipus okeānam?

Varbūt citā situācijā Pinkēvičs būtu rīkojies citādi, taču pašlaik viņam, pirmkārt, bija principiāli citas aktualitātes – pilnīgi personiskas, tas tiesa, tomēr pat ārlietu ministram uz tādām bija neatņemamas tiesības. Bet, otrkārt, – ar ko vispār to visu varētu jēdzīgi pārrunāt?

Ar imbecilo Vājoni? Nu ne taču! Ar Inesi Čībiņu, kura tagad skaitījās Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un par kuras valstisko saprātu – tā nu tas bija sanācis – visu izteica viņas uzvārds? Ar pašreizējo Finanšu tirgus komisijas vadītāju, kas izmisīgi centās noturēties amatā un būt labs pilnīgi visiem?

Vai varbūt ar Satversmes apsardzības biroja vadītāju Mīzīti, kas, šķiet, baidījās no pilnīgi visa pasaulē un par visu vairāk uztraucās par vienu – lai tikai nespertu kādu nesaskaņotu soli? Vai arī ar finanšu ministri – šo Emberga kreatūru, kurai vienīgais svarīgais dzīvē bija vīra maks un pašas pīārs? Reizēm Pinkēvičam tiešām šķita, ka šī valsts ir bezcerīga…

Tā arī neko konkrētu neizdomājis, viņš rīkojās atbilstoši procedūrai – pāradresēja ziņojumu Mīzītim, nodeva to slepenajai lietvedībai un atmeta šai lietai ar roku. Kāda vēl naudas atmazgāšana… Pēc visiem šiem gadiem, kad bija darīts viss, ko pindosi prasīja.

Jā, nevarēja noliegt, dziļi privāti viņam patika šis krieviskais, naidīgi nicinošais apzīmējums – pindosi. Tieši tādi viņi arī bija – iedomīgi, stulbi, nekaunīgi, visas durvis vēra vaļā ar kāju. Lai nu kurš, bet neatkarīgās Latvijas Republikas ārlietu ministrs to bija dažādos veidos pieredzējis atliku likām.

Tiesa, gulta bija vienīgā vieta, kur Pinkēvičs varēja atļauties ko tādu pateikt skaļi. Viņa mūža mīlestība, viņa saulstariņš viņu saprata un atbalstīja. Tā bija viņa vienīgā stabilitātes un laimes saliņa šajā haosa okeānā, un jau pēc pāris stundām viņš atkal būs tur. Tas bija vienīgais, kas bija pa īstam svarīgi šajā dzīvē.”

Novērtē šo rakstu:

97
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...