Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novada būvvalde pāragri piešķīrusi būvatļauju SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa būvniecībai uz nesen no privātpersonas iegādāta zemesgabala, ignorējot apkārtējo iedzīvotāju likumiskās intereses

Šā gada 4.jūlijā vairāku Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāju uzmanību pievērsa apkaimē izvietots informatīvs plakāts, kurš vēstīja par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību.

Plakāts iedzīvotājus informēja, ka sakaru tornis tiks būvēts Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā, kā arī par to, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.

Ir pieejama informācija par to, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja, Garkalnes novada domes deputāta (Latvijas Zemnieku savienība) Edgara Treiberga (attēlā), kurš uzņēmumam pārdevis 400m2 zemes.

Upesciema iedzīvotāju neizpratne un šoks par plakāta saturu ir pamatots – līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.

Taču zināms, ka būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri”.

Un tomēr – atverot Garkalnes novada mājaslapas sadaļu “Būvniecības ieceres iesniegumi”, var pārliecināties, ka Garkalnes novada būvvalde patiešām jau akceptējusi jaunā būvprojekta ieceri, un SIA “LMT” izsniegta būvatļauja.

Ir skaidrs, ka plānotais objekts radīs likuma pantā minēto “būtisko ietekmi” uz apkārtējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi – gan uz iedzīvotāju veselību un drošību piesārņojuma veidā, gan nešaubīgi arī uz objekta tuvumā esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību.

Ņemot vērā, ka objekts nešaubīgi atbilst projekta tipam, kurš paredz publisku apspriešanu, pirms būtu pieļaujama būvatļaujas izsniegšana, Upesciema iedzīvotājiem ir pamats uzskatīt, ka, arī ja šāda apspriešana ir notikusi, tā ir bijusi tikai un vienīgi formāla un darīts viss iespējamais, lai iedzīvotāji priekšlaicīgi par projekta ieceri neuzzinātu un tiem netiktu dota iespēja izteikt savu viedokli.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikuma Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” 7.punktu “Lai izvērtētu publiskas apspriešanas nepieciešamību, būvvalde ir tiesīga pieprasīt būvniecības ierosinātājam papildus iesniegt nepieciešamos aprēķinus, dokumentus un citus materiālus, kas raksturo konkrēto būvniecības ieceri un tās iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz vidi, infrastruktūru un iedzīvotāju veselību”, nav pamata uzskatīt, ka būvvalde pirms atļaujas izsniegšanas šādus aprēķinus no SIA “LMT” ir pieprasījusi.

Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir pamatoti satraukti par sakaru torņa iespējamo negatīvo ietekmi uz viņu veselību. Nav noslēpums, ka vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību.

Tādējādi pats mazākais, ko Garkalnes novada būvvaldei būtu nepieciešams paveikt, pirms būvatļaujas izsniegšanas, būtu pārliecināties, ka ir veiktas visu pieļaujamo un plānoto rādītāju atbilstības pārbaudes, tai skaitā, piemēram, elektromagnētiskā starojuma aprēķinu pārbaude, lai parūpētos par novada iedzīvotāju veselību un drošību.

Kamēr daļai Upesciema iedzīvotāju nākas uztraukties par savu veselību un censties aizstāvēt savas likumiskās tiesības, LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs, kurš SIA “LMT” pārdevis sakaru torņa būvniecībai nepieciešamo zemes platību, kaimiņiem atzinis, ka pats savā īpašumā uzturēties negrasās un plāno doties uz ārzemēm.

Papildu informācija no skaties.lv:

Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāji sašutuši, ka, neprasot viņu viedokli sabiedriskajā apspriešanā, pašvaldība atļāvusi būvēt ”Latvijas Mobilā telefona” (LMT) sakaru torni teju blakus namiem. Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka šādā slepenībā ir ieinteresēts Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs, kurš sakaru operatoram pārdevis zemi torņa vajadzībām. Treibergs ir materiāli ieinteresēts, jo samaksu par zemi saņems tikai tad, ja tornis taps. Upesciemā dzīvojošie uzskata, ka būvniecības iecere tika slēpta apzināti, lai iedzīvotāji neiebilstu torņa būvniecībai un ļautu deputātam Treibergam nopelnīt.

Par to, ka netālu no mājām paredzēts uzsliet 72 metrus augsto torni, Garkalnes novada Upseciema iedzīvotāji uzzināja jūlijā, kad pie apbūvei paredzētā zemesgabala ieraudzīja informatīvu plakātu. Uz tā rakstīts, ka būvatļauja izsniegta 6. jūnijā, bet pats plakāts izvietots vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām. Kāpēc pašvaldība iedzīvotājus neinformēja par būvniecības ieceri, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, kāpēc informatīvais plakāts tika izvietots pēdējā brīdī? Uz šiem jautājumiem iedzīvotājiem nav atbilžu, tāpēc ir ļoti dusmīgi.

Pašvaldība noklusē milzu torņa ieceri, iedzīvotāji nikni

Lilita

sašutusi Upesciema iedzīvotāja

Kas notiek, galu galā? Kā tā drīkst?? Kur mēs atrodamies? Savās mājās? Te vispār kāds par kaut ko atbild?! Nekaunība augstākā mērā! Visapkārt ir mājas! Apkārt ir tukši lauki! Lūdzu, būvējiet tur! Mēs te visi dzīvojam, bet pašvaldība pat necenšas vaicāt mūsu viedokli! Tas ir apgrūtinājums, rupjš apgrūtinājums, tas izmaina iedzīvotāju kredītmaksājumus.

Upesciema iedzīvotāja Agņa īpašums atrodas tieši blakus zemesgabalam, uz kura paredzēts uzsliet milzīgo torni.

Agnis

Upesciema iedzīvotājs

Man nepatīk tas, ka šī lieta nav sabiedriski apspriesta. Maniem zemesgabaliem līdz ar to krītas vērtība. Manu īpašumu tas ietekmē tiešā mērā, bet man neviens viedokli nevaicāja.

Vadims

Upesciema iedzīvotājs

Biju pārsteigts, kad, braucot pa ielu, ieraudzīju plakātu par būvniecību. Būvatļauja jau izsniegta. Mēs [iedzīvotāji] bijām izbrīnīti, jo parasti pat tad, kad kāds vēlējās kaut ko būvēt mūsu ciemā, visiem Garkalnes novada dome to paziņoja un lūdza izteikt viedokli. Par šā torņa būvniecību mūsu viedokli neviens nevaicāja. Tornis iecerēts diezgan iespaidīgs.

Deputāts Treibergs materiāli ieinteresēts torņa tapšanā. Vai pašvaldībā roka roku mazgā?

LMT vienojies darījumā ar Garkalnes novada domes deputātu Edgaru Treibergu. Darījumā Treibergs ierādījis sev piederošo zemi torņa būvniecībai. Kā raidījumam ”Bez Tabu” atklāj Treibergs, viņš naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no LMT saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības ieceri pārtrauks, viņam pašam sakaru operatoram būs jāsamaksā puse zemesgabala vērtības. Taujāts, cik LMT apņēmies samaksāt, deputāts Treibergs saka, ka precīzi neatceroties, bet aptuveni 50-60 eiro par kvadrātmetru.

Ņemot vērā iepriekš minēto par Treiberga materiālo ieinteresētību torņa tapšanā, Upesciema iedzīvotāji uzskata, ka Garkalnes novada pašvaldība apzināti slēpusi būvniecības ieceri, nav rīkojusi sabiedrisko apspriešanu, lai iedzīvotāji nevarētu iebilst, tādējādi Treibergs varētu netraucēti nopelnīt.

Tāpat iedzīvotāji pievērš uzmanību faktam, ka deputāts Treibergs un Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir partijas ”Latviešu zemnieku savienība” biedri.

Taujāts, vai kādam domē lūdza nerīkot sabiedrisko apspriešanu, lai netraucēti varētu nopelnīt, pārdodot zemi LMT, Treibergs atbild:”Muļķības, es nemaz negribu klausīties!”

Treiberga māja atrodas blakus apbūvei paredzētajam zemesgabalam. Viņš gan vēl nezina, vai paliks dzīvot šeit, blakus sakaru tornim. Vaicāts, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, Treibergs distancējas no domes deputāta amatpersonas statusa. ”Prasiet domē, jautājumos, kas attiecas uz mani, es tajās domes sēdēs vispār nebiju,” piebilst Treibergs.

Treibergs saka, ka esot runājis personīgi ar vairākiem iedzīvotājiem, kuriem neesot pretenziju pret sakaru torni kaimiņos. Viņš žurnālistu klātbūtnē zvana iedzīvotājai vārdā Sveta, esot pārliecināts, ka viņa paudīs atbalstošu viedokli, tomēr telefonsarunā iedzīvotāja arī pauž bažas par iecerēto torņa atrašanās vietu.

Edgars Treibergs

Garkalnes novada domes deputāts

Es runāju ar vairākiem iedzīvotājiem, viņi vēlas torni, lai būtu labāki saturi. Tie, kuri ar jums runāja [pauda kritisku viedokli par torni], var izvēlēties dzīvot šeit vai ne.

Pirmais neinformēšanas “eksperiments” Garkalnes domnieku izpildījumā

Garkalnes novada domē neizdodas sastapt pašvaldības priekšsēdētāju Bauzi-Krastiņu, jo viņš devies atvaļinājumā. ”Bez Tabu” uzrunā Būvvaldes priekšnieku Jāni Dambi, kurš norāda, ka likums neparedz obligātu sabiedriskās apspriešanas rīkošanu par sakaru torņa būvniecības ieceri.

Būvniecības likums nosaka: ”Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs Dambis norāda, ka sakaru tornis nav šāds objekts.

Tai pat laikā Būvniecības likums nosaka, ka iedzīvotāju interesēs pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Būvvaldes vadītājs Dambis piekrīt, ka iedzīvotājus varēja informēt. Turklāt informē, ka šī reize, kad deputāts ir materiāli ieinteresēts torņa tapšanā, bijusi pirmā, kad par sakaru torņa būvniecības ieceri nav rīkota sabiedriskā apspriešana.

Jānis Dambis

Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs

Šeit mēs eksperimentējām. Tā ir pirmā vieta, kurā neveicam publisko apspriešanu.

Dambis arī norāda, ka šāds iedzīvotāju neinformēšanas eksperiments veikts, jo iepriekš mobilo sakaru operatori pauduši neizpratni par pašvaldības rīkotajām sabiedriskajām apspriešanām par objektiem, kuru publisko apspriedi likums nepieprasa. Tiesa, LMT raidījumam ”Bez Tabu” norāda, ka nekādus šķēršļus šajā gadījumā neesot likuši, uzsverot, ka sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir tikai un vienīgi pašvaldības kompetencē.

Garkalnes novada Būvvaldes priekšnieks Dambis teic, ka, ievērojot likumu, jūnija vidū pašvaldības interneta vietnē izvietota informācija par būvatļaujas izsniegšanu. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka ar šādu informēšanu nepietiek; iedzīvotāji nemaz nebūtu iedomājušies meklēt šo informāciju mājaslapā, ja reiz nezināja par būvniecības ieceri.

Dambis saka, ka nezina, vai deputāts Treibergs lūdzis kādam nerīkot sabiedrisko apspriešanu.

Uzraugošā ministrija: Pašvaldībām jāstrādā iedzīvotāju labā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda uz nepieciešamību strādāt iedzīvotāju interesēs.

Aivars Draudiņš

VARAM valsts sekretārs

Labā prakse būtu un attieksme pret iedzīvotājiem būtu, ja pašvaldība rīkotu sabiedrisko apspriešanu un noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Tāpat VARAM valsts sekretārs Aivars Draudiņš informē, ka pēc tam, kad informācija par būvatļaujas izsniegšanu ievietota pašvaldības interneta vietnē, piecu dienu laikā jāizvieto informatīvs plakāts pie apbūvei paredzētās teritorijas, lai iedzīvotāji laikus spētu iepazīties ar informāciju un nepieciešamības gadījumā varētu uzdot jautājumus. Konkrētajā gadījumā informatīvais plakāts tika izvietots krietni vēlāk.

Neņemot vērā, ka informatīvais plakāts izvietots, tuvojoties būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām, vairāki iedzīvotāji ar sūdzībām paguvuši vērsties pašvaldībā, un domei nu ir pienākums ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, ko domnieki arī darīšot, informē Būvvaldes vadītājs Dambis.

Par iespējamo Garkalnes novada domnieku izdabāšanu kolēģim Treibergam ”Bez Tabu” ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurā sola informāciju neatstāt bez ievērības.

Edgars Treibergs ir ne vien Garkalnes novada domes amatpersona, bet ir arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents, Latvijas Jātnieku federācijas valdes loceklis, vēsta valsts amatpersonas deklarācija. Deklarācijā norādīti teju 190 tūkstošu eiro naudas uzkrājumi, kā arī pērn nopelnītie aptuveni 87 tūkstoši eiro.

Novērtē šo rakstu:

21
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...