Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajā oktobrī sākas iepriekšējā parakstīšanās uz grāmatas „Pret likteni stāvēdami” pirmajiem diviem sējumiem. Trešais būs vēlāk, nākamā gada pavasarī.

Pavisam īsi un vienkārši. Nekas tāds Latvijā vēl nekad nav izdots. Divi milzīga izmēra sējumi, katrā tūkstoš lapppušu, visos trīs sējumos kopā – apmēram četrarpus tūkstoši unikālu fotogrāfiju, vēstuļu, dokumentu un cilvēku likteņu.

Tas attiecīgi ir ļoti dārgs pasākums. Triju sējumu nodrukāšana vien tūkstoš eksemplāru tirāžā izmaksās ap 150 tūkstošiem eiro. Tātad viena sējuma drukāšanas cena vien ir ap 50 eiro.

Mans darbs ir bez maksas, bet vēl ir mākslinieks, fotogrāfs, redaktori, korektors. Izcili sava darba darītāji. Un viena īpaši fantastiska lieta – visos sējumos kopā būs simt divdesmit fotogrāfijas, kuras ir restaurējis un padarījis krāsainas viens no pasaules izcilākajiem foto kolorizēšanas meistariem.

Par šo darbu ir jāsamaksā. Es ļoti labi zinu, cik daudziem cilvēkiem pašlaik ir grūti laiki, un es jūtos neērti, ka man tagad jāsaka – iepriekšējās parakstīšanās cena uz pirmajiem diviem sējumiem ir simt piecdesmit eiro. Tātad 75 eiro par sējumu. Un es tur neko nevaru darīt.

Es neko neprasu par savu darbu, mēs izvairīsimies no grāmatnīcu uzcenojumiem, grāmatas tiks pa tiešo nosūtītas tiem, kas būs parakstījušies. Bet izmaksas ir izmaksas, un Valsts kultūrkapitāla fonds pavasarī strēlnieku grāmatai jebkādu pabalstu atteica. To arī var saprast – latviešu strēlnieki nekādi neatbilst valdošajai kreisajai ideoloģijai. Viņi nedomāja par dzimumu maiņu, viņi mīlēja savas meitenes un savas sievas, un viņi nevis maksāja pabalstus savas zemes okupantiem, bet viņus šāva, dūra un nogalināja visos citos iespējamos veidos. Un pat sarkanajiem strēlniekiem galvenais bija brīvība. Brīvība, kas mūsu laikos tiek padarīta par lamu vārdu un krimināli sodāmu lietu.

Kas tad ir un kas nav grāmata „Pret likteni stāvēdami”.

Sāksim ar to, kas tā nav.

Pasaulē ir milzīgi kvantumi neizlasāmu zinātnisku sacerējumu. Man nav ne mazākās vēlēšanās cilvēkus apgrūtināt vēl vienu.

Šis nebūs zinātnisks apcerējums. Šī pat īsti nebūs vēstures grāmata.

Šī grāmata nepalīdzēs jums nopelnīt daudz naudas.

Šī grāmata nepalīdzēs jums būt laimīgākiem un veiksmīgākiem.

Šī grāmata pat nepalīdzēs jums iegūt briesmīgi daudz ļoti nepieciešamu zināšanu.

Bet jums būs, pie kā pieturēties.

Ko tas nozīmē?

Kad jums šķitīs, ka dzīvei ir gals.

Kad jums šķitīs, ka viss ir slikti.

Kad jūs jutīsieties, ka pasaule ir sagruvusi.

Kad jūs neredzēsiet izeju.

Kad jūs nekam neredzēsiet jēgu.

Tad jums būs, pie kā pieturēties. Pie tiem cilvēkiem, kas uz jums raudzīsies no ikvienas šīs grāmatas lappuses.

Šie bija cilvēki, kas dzīvoja un mira, lai jūs šodien būtu. Lai jums būtu sava zeme. Lai jums būtu sava brīvība un sava dzīve.

Jūs neesat nekādi eņģeļi, un arī latviešu strēlnieki nebija nekādi eņģeļi. Viņi kļūdījās, viņi grēkoja, viņi strādāja palaidnības. Viņi reizēm bēga, viņi dezertēja, arī ar venēriskām slimībām viņi slimoja un no krutkas mira desmitiem vien, desmitiem vien.

Viņi bija īsti latviešu čaļi un vīri. Un ne tikai latviešu. Vēl tur bija igauņi, lietuvieši, krievi, ebreji, čigāni, somi un vēl visvisādu tautu pārstāvji. Un viņi visi kopā ir tie, ar kuriem mēs varam lepoties un pie kā varam pieturēties.

Šīs grāmatas trīs sējumos būs tūkstoši cilvēku. Daudzi tūkstoši. Viņi skatās uz jums no katras lappuses. Un katrs no šiem cilvēkiem un šiem viņu stāstiem tā vai citādi apliecina vienu un to pašu. Liktenis ir smaga lieta. Gandrīz nenovēršama. Bet jūs nekad nezināt, kas ir liktenis, bet kas nav. Itin visam jūs varat vismaz pamēģināt stāvēt pretī.

Doktors Dūlitls savulaik savus ceļojumus plānoja, ar aizvērtām acīm iebakstot ar zīmuli nejauši atšķirtā pasaules atlanta lappusē. Ir viena lieta, ko es jums varu garantēt: jūs šajā grāmatā varēsiet atšķirt jebkura sējuma jebkuru lappusi, un tajā būs kāds cilvēks, kāds stāsts, kāds priekšmets, pie kura jūs grūtā brīdī varēsiet pieturēties, pret kuru jūs varēsiet atbalstīties un iet tālāk.

Vai tas ir daudz vai maz par pusotru simtu eiro? Es pajautāju mākslīgajam intelektam, ko var iegādāties par šādu summu, un gudrinieks man atsūtīja sarakstu uz vairākām lappusēm ar visvisādām gan noderīgām un praktiskām, gan garšīgām un citādas baudas sniedzošām lietām. Kāpēc restorāna vakariņu vietā izvēlēties grāmatu? Es nemācēšu atbildēt. Katram savs.

Vēl tikai pāris lietas. Tūkstoš eksemplāru ir ļoti maz, un to īpašnieki automātiski nonāks ļoti īpašā klubiņā. Turklāt būs vēl simt pavisam īpaši eksemplāri – divi pirmie sējumi kopā maksās jau piecsimt eiro. Numurēti, katrs ar Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas zīmoga nospiedumu zīmoglakā, ar sastādītāja un mākslinieka veltījumu un katrs arī ar oriģinālu 1915.-1917. gada strēlnieku atklātni. Kas tie tādi? Kam tādi domāti? Pavisam vienkārši – jāmēģina kaut kā savākt līdzekļus, lai iespējami daudz eksemplāru tiktu bibliotēkām. Kurām šāda cena, protams, nebūs pa kabatai.

Tas viss, protams, nav godīgi pret cilvēkiem, kuriem simt piecdesmit eiro ir milzīga summa. Ko mēs te – uztaisīsim tūkstoš naudīgo cilvēku klubiņu, kuriem būs, pie kā pieturēties, bet tie pārējie – kas mums par daļu? Ja nevari samaksāt, ej ratā?

Un te ir tā man sakāmā daļa, par kuru pazīstami praktiski domājoši cilvēki, kas man vēl tikai labu, ieteica – Lato, to tagad nevajag! Pateiksi vēlāk, kad grāmata būs izpirkta.

Nē, es tomēr tagad. Drukāšanas izmaksas ir drukāšanas izmaksas, bet vēl jau ir arī tāda manta kā egrāmatas. Elektroniskās grāmatas. Protams, arī tur ir kaut kādas izmaksas, lai drukātas grāmatas maketu pārvērstu elektroniskajā grāmatā, bet salīdzinājumā ar triju sējumu nodrukāšanai nepieciešamajiem 150 tūkstošiem eiro tās vienalga ir kapeikas.

Un tātad – būs arī elektroniskā grāmata. Ar laiku – visi trīs sējumi. Kuri katrs maksās, cik vien maz iespējams. Nezinu, divus, trīs eiro, nu, ne vairāk kā piecus. Jo ikviens, kam vajag, pie kā pieturēties, ir pelnījis šo grāmatu. Lai spētu stāvēt pret likteni. Lai vienkārši spētu stāvēt. Nevis rāpot vai klanīties, bet stāvēt.

Iepriekšparakstīšanās uz grāmatas “Pret likteni stāvēdami” pirmajiem diviem sējumiem.

Grāmatas 1. un 2. sējuma izdošana paredzēta 2026. gada pirmajos mēnešos.

Grāmata tiks izdota 1000 eksemplāros.

1. un 2. sējuma iepriekšparakstīšanās cena – 150 eiro kopā par abiem sējumiem.

100 eksemplāri būs īpaši – numurēti, katrs ar Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas zīmoga nospiedumu zīmoglakā, sastādītāja un mākslinieka veltījumu un oriģinālu 1915.-1917. gada strēlnieku atklātni. Šo īpašo eksemplāru iepriekšparakstīšanās cena – 500 eiro kopā par abiem sējumiem.

Ja vēlaties parakstīties uz grāmatas “Pret likteni stāvēdami” pirmajiem diviem sējumiem, samaksa, obligāti norādot maksājumā savu elektroniskā pasta adresi vai tālruņa numuru, pārskaitāma izdevējam:

SIA “Baltic Screen”

Reģistrācijas nr. 40103715424

Norēķinu konts AS “Swedbank” LV46HABA0551037303449

Plašāka informācija:

https://strelnieki.com/

Novērtē šo rakstu:

54
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

FotoPar kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Palladium” popularizē krievu valodu

FotoŠodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Lasīt visu...

6

Pazudušā Rīgas staršinas lieta

FotoEsmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
Lasīt visu...

18

Mentu zaņķis un tā piesegtais suņu un kaķu slepkava Jēkabpilī

Foto19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Lasīt visu...

21

Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO

FotoJa vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Lasīt visu...

18

Bez Stambulas konvencijas mēs visi mirsim mokošā nāvē: vēstule Edgaram Rinkēvičam

FotoPēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Lasīt visu...

3

Mums, kas identificējamies kā dezinformācijas pētnieki, šobrīd pļaujas laiks!

FotoLatvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Lasīt visu...

6

Patiesība, kuru mēģina aprakt

FotoCik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi