Sākas Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa, ar slavas dziesmu „pravietim” uzstājas ekspremjers Gailis
PIETIEK05.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, kad 2019. gada sākumā „pilnīgi nejauši” par valsts līdzekļiem tika izdota un plaši reklamēta Egila Levita rakstu grāmata, bet virkne pazīstamu cilvēku, tostarp pat viena Augstākās tiesas senatore „pilnīgi nejauši” nāca klajā ar viņu slavinošu atbalsta vēstuli, arī tagad ir sākusies Egila Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa. To uzskatāmi apliecināja Egila Levita apordeņotā un citādi apveltītā ekspremjera Māra Gaiļa aizvadītās nedēļas uzstāšanās TV24 raidījumā „Preses klubs”, pēkšņi metoties slavēt „pravieti Egilu Levitu”.
Māra Gaiļa uzstāšanās teksts:
„Es gribēju izmantot laiku, izmantot iespēju, kad es esmu un ar vienu tādu citu momentu, ja. Tātad es biju tikko Vācijā, strādājot ar savu Vāgnera [nama] projektu. Tīri labi. Un mēs sākām realizēt viņu. Pirmie 20 miljoni ir. Tagad jāsameklē otri 20. Un es atkal skatos uz Bundestāgu. Pilsēta nav neko palīdzējusi. Tas nu tā.
Un es biju arī Bundestāgā arī pie Šteinmeijera padomnieka, jo viņš ir mūsu patrons. Un man bija ļoti patīkami noklausīties, ko runā par mūsu prezidentu Egilu Levitu. Viņš ir ārkārtīgi cienīts Vācijā. Viņš dod gadā n-tās, varbūt padsmit intervijas, lielas, viņam prasa viedokli visdažādākos jautājumos. Es domāju tātad viņa vācu telpā, tāpēc, ka Vācijā, arī Šveicē, starp citu. Tāpēc ka, nu redz, viņš zina vācu valodu perfekti.
Un viņš tikko februārī uzstājās, nē, novembrī tas bija, viņš uzstājās Bundestāgā ar runu, kas tika analizēta, atreferēta, aprakstīta. Un tas forums Bundestāgā, tas nav ANO, kur uzstājas no visām valstīm. Tur ļoti maz, kurus aicina. Tur bija Obama iepriekš, bija divi, divi gadi, kad nebija neviena, jo bija Covids, franču prezidents, un tādā stilā.
Es tikai saku, ka mēs kā parasti… pravieši savā zemē netiek novērtēti. Viņš ir ārkārtīgi augsti cienīts starptautiski, un es domāju, vienkārši lepojos pēc ilgāka pārtraukuma pēc Vairas Vīķes-Freibergas. Mums ir atkal ārkārtīgi cienījams spēlētājs starptautiskā līmenī.
Ļoti ceru, ka viņu pārvēlēs, jo pirmie četri gadi tomēr ir ieskriešanās, un, neskatoties uz visādām tur pārteikšanām vai ķibelītēm, ja, nenoņemta cepure, kas ir viss nieki. Jo tas ir pavisam cits līmenis. Katrā gadījumā viņš, manuprāt, ir līderis šobrīd ietekmes ziņā starp Baltijas prezidentiem.
Egila Levita kancelejas informācija 2020. gada 20. oktobrī: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība uzņemas gādību pār agrāko pilsētas vācu teātri
20. oktobrī valsts prezidents Egils Levits piedalījās Rīgas Riharda Vāgnera nama atslēgu pasniegšanas ceremonijā, kas simboliski iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgā projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” uzsākšanu.
Valsts prezidenta Egila Levita un Hanzas pilsētas Rīgas mēra Mārtiņa Staķa klātbūtnē Mārim Gailim tika pasniegtas agrākā pilsētas vācu teātra atslēgas, nododot Vecrīgas sirdī esošo ēku jaunā saimnieka rokās. Ēku kompleksa atslēgas tās jaunajiem saimniekiem pasniedza VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Šīs vasaras beigās Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ļaus Māra Gaiļa vadītajai Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai spert platu soli pretī iecerētajam mērķim – renovēt un restaurēt vēsturisko ēku, kā arī atjaunot un no jauna atsākt agrākā teātra darbību.
Projekta patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!”
Pirms vairākiem gadiem namu komplekss, kurā no 1837. līdz 1839. gadam savas darba gaitas vadīja Rihards Vāgners, nonāca Rīgas Riharda Vāgnera biedrības pārziņā. Projekta idejas autors Māris Gailis šodien uzsvēra: “Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21” ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā.”
Ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums R. Vāgnerā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Baireitā. Tās stils kalpoja par pamatu R. Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb “Gesamtkunstwerk”. Bijusī festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi. Projekts “GesamtkunstWerk21” ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: “Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!”
Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Fragments no TV24 raidījuma „Preses klubs” ar nosaukumu „Māris Gailis bez lubrikanta” noskatāms šeit: https://youtu.be/AJlgEpIBwkI
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
