Sākas Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa, ar slavas dziesmu „pravietim” uzstājas ekspremjers Gailis
PIETIEK05.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, kad 2019. gada sākumā „pilnīgi nejauši” par valsts līdzekļiem tika izdota un plaši reklamēta Egila Levita rakstu grāmata, bet virkne pazīstamu cilvēku, tostarp pat viena Augstākās tiesas senatore „pilnīgi nejauši” nāca klajā ar viņu slavinošu atbalsta vēstuli, arī tagad ir sākusies Egila Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa. To uzskatāmi apliecināja Egila Levita apordeņotā un citādi apveltītā ekspremjera Māra Gaiļa aizvadītās nedēļas uzstāšanās TV24 raidījumā „Preses klubs”, pēkšņi metoties slavēt „pravieti Egilu Levitu”.
Māra Gaiļa uzstāšanās teksts:
„Es gribēju izmantot laiku, izmantot iespēju, kad es esmu un ar vienu tādu citu momentu, ja. Tātad es biju tikko Vācijā, strādājot ar savu Vāgnera [nama] projektu. Tīri labi. Un mēs sākām realizēt viņu. Pirmie 20 miljoni ir. Tagad jāsameklē otri 20. Un es atkal skatos uz Bundestāgu. Pilsēta nav neko palīdzējusi. Tas nu tā.
Un es biju arī Bundestāgā arī pie Šteinmeijera padomnieka, jo viņš ir mūsu patrons. Un man bija ļoti patīkami noklausīties, ko runā par mūsu prezidentu Egilu Levitu. Viņš ir ārkārtīgi cienīts Vācijā. Viņš dod gadā n-tās, varbūt padsmit intervijas, lielas, viņam prasa viedokli visdažādākos jautājumos. Es domāju tātad viņa vācu telpā, tāpēc, ka Vācijā, arī Šveicē, starp citu. Tāpēc ka, nu redz, viņš zina vācu valodu perfekti.
Un viņš tikko februārī uzstājās, nē, novembrī tas bija, viņš uzstājās Bundestāgā ar runu, kas tika analizēta, atreferēta, aprakstīta. Un tas forums Bundestāgā, tas nav ANO, kur uzstājas no visām valstīm. Tur ļoti maz, kurus aicina. Tur bija Obama iepriekš, bija divi, divi gadi, kad nebija neviena, jo bija Covids, franču prezidents, un tādā stilā.
Es tikai saku, ka mēs kā parasti… pravieši savā zemē netiek novērtēti. Viņš ir ārkārtīgi augsti cienīts starptautiski, un es domāju, vienkārši lepojos pēc ilgāka pārtraukuma pēc Vairas Vīķes-Freibergas. Mums ir atkal ārkārtīgi cienījams spēlētājs starptautiskā līmenī.
Ļoti ceru, ka viņu pārvēlēs, jo pirmie četri gadi tomēr ir ieskriešanās, un, neskatoties uz visādām tur pārteikšanām vai ķibelītēm, ja, nenoņemta cepure, kas ir viss nieki. Jo tas ir pavisam cits līmenis. Katrā gadījumā viņš, manuprāt, ir līderis šobrīd ietekmes ziņā starp Baltijas prezidentiem.
Egila Levita kancelejas informācija 2020. gada 20. oktobrī: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība uzņemas gādību pār agrāko pilsētas vācu teātri
20. oktobrī valsts prezidents Egils Levits piedalījās Rīgas Riharda Vāgnera nama atslēgu pasniegšanas ceremonijā, kas simboliski iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgā projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” uzsākšanu.
Valsts prezidenta Egila Levita un Hanzas pilsētas Rīgas mēra Mārtiņa Staķa klātbūtnē Mārim Gailim tika pasniegtas agrākā pilsētas vācu teātra atslēgas, nododot Vecrīgas sirdī esošo ēku jaunā saimnieka rokās. Ēku kompleksa atslēgas tās jaunajiem saimniekiem pasniedza VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Šīs vasaras beigās Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ļaus Māra Gaiļa vadītajai Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai spert platu soli pretī iecerētajam mērķim – renovēt un restaurēt vēsturisko ēku, kā arī atjaunot un no jauna atsākt agrākā teātra darbību.
Projekta patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!”
Pirms vairākiem gadiem namu komplekss, kurā no 1837. līdz 1839. gadam savas darba gaitas vadīja Rihards Vāgners, nonāca Rīgas Riharda Vāgnera biedrības pārziņā. Projekta idejas autors Māris Gailis šodien uzsvēra: “Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21” ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā.”
Ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums R. Vāgnerā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Baireitā. Tās stils kalpoja par pamatu R. Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb “Gesamtkunstwerk”. Bijusī festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi. Projekts “GesamtkunstWerk21” ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: “Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!”
Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Fragments no TV24 raidījuma „Preses klubs” ar nosaukumu „Māris Gailis bez lubrikanta” noskatāms šeit: https://youtu.be/AJlgEpIBwkI
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
