Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”

Relatīvisms mūsu elitei ir simptomātisks. Mārcis Auziņš ir latviešu sabiedrībā noteikti augstu vērtēts līderis zinātnē, ticībā[ii], izklaidē[iii], vadībā un bieži minēts kā valsts prezidenta amata kandidāts. Tāpēc nevaram atstāt godājamā profesora tēzes bez atbildes. Mums ir iebildumi par viedokļa formu. Mums nav ilūziju prognozē par saturu.

Valsts prezidenta Dr. h. c. Egila Levita Saeimai iesniegtais Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu maiņas likuma projekts un tā anotācija[iv] vienkārši skaidro tiesisko īstenību. Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu un nosaka, ka Latvija ir tiesiska, tās identitāti Eiropas kultūrtelpā nosaka latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda. Likuma mērķis ir nosodīt rusifikācijas politiku kā PSRS turpinātas Krievijas impērijas patvaldnieciskās politikas daļu.

Šī likuma izpratnē “rusifikācija” ir Krievijas impērijas un PSRS ilgstoši īstenotā politika, kas bija vērsta uz krievu nācijas pārākuma demonstrēšanu, citu tautību pārtautošanu, ierobežojot to valodu lietojuma sfēras un neatkarīgu kulturālo attīstību, mēģinot panākt nacionālo valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru, – šā likuma izpratnē nosaukumu veidošana pārkrievošanas uzspiešanas posmā no 1863. gada.

Mums ir skaidrs, kas ir antisemītisms, kas – vācu nācijas pārākuma demonstrēšana, kas citu tautību pārtautošana un iznīcināšana, kāpēc Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas noziegumu attaisnošana vai relativizēšana ir noziegums daudzās valstīs. Vācija vispārzināmo iemeslu dēļ turpina arī 21. gadsimtā atteikties pat no demokrātiski ievēlētā prezidenta Paula fon Hindenburga ielām, šis process turpinājās arī pērn, piemēram, Hanoverē[v].

Visi skolā esam mācījušies par ultrarusifikācijas periodu Vissvētākās sinodes oberprokuratora Konstantīna Pobedonosceva vadībā, kas zvērībās nokrita līdz sodiem bērniem par runāšanu latviski. Piespiedu rusifkācija 19. gadsimtā ir līdzinieks “etniskajai tīrīšanai” 20. gadsimtā, un tās pieminekļi ir lieki.

Auziņš apgalvo: “Puškina iela Rīgā savu nosaukumu ieguva pirmās brīvvalsts laikā.” Atstājot profesora sirdsapziņai tiesiskās kontinuitātes dalīšanu divās valstīs, jāatkārto fakti. Puškina simtgadei 1899. gada 6. jūnijā, tā gada martā ar visaugstāko pavēli lika nosaukt kādu ielu. Rīgas vadība stīvējās ap Teātra bulvāri, Elizabetes ielu, līdz beidzot nosauca Jēkaba ielas daļu nojauktajā Citadelē, kur paredzēja celt Krievu teātri. 1923. gada 6. septembrī dome un 21. septembrī Iekšlietu ministrija Puškina bulvāri pārdēvēja Kronvalda godam un Smoļenskas rusificēto Lielo Jēzusbaznīcas ielu “kompensācijai” pārsauca par Puškina ielu — zaudētā bulvāra vietā.

Publikācijā uzsvērts, ka Saharova godam iela veidota jau pēc neatkarības atgūšanas. 1989. gada 20. decembrī — čekista dienā — “melnā pulkveža” Viktora Alkšņa, NATO sankcionētās Ellas Pamfilovas, Sobjaņina padomnieka Gavrila Popova, čekas aģentes[vi] Kazimiras Prunskienes Starpreģionu frakcijas līdzpriekšsēdētāju, Staļina kodolieroču autoru biedru Saharovu ar ielu godināt laikrakstā Padomju Jaunatne rosina PSRS tautas deputātu grupa, kuru vidū VDK aģenti Mavriks Vulfsons un P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes rektors Juris Zaķis, Komunistiskās partijas augstākā orgāna – Centrālās komitejas locekļi Jānis Peters, LPSR ārlietu ministra vietnieks Nikolajs Neilands, viņa priekšnieks LPSR ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Čepānis un citi cienījami cilvēki, no kā daļa deva savu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā.

Auziņš, lai nepārdēvētu Maskavas ielu, izplata arī savu teoriju, ka tā pirms Latvijas neatkarības bijusi “Poltavas ceļš”[vii]. Ukraiņu tautas rakstnieka Mikolas Janovska (Hohoļa) dzimtās puses pilsētai, krievu cara uzvarošajai kaujai un Puškina poēmai par godu nodēvētā Poltavas iela veidota pavisam citur, ne agrāk kā 1868. gadā un ne vēlāk kā līdz 1876. gadam no Tulas ielas kā turpinājums Ebreju kapu ielai[viii], tajā joprojām var aplūkot Ernstam Kiršteinam reiz piederējušo Jāņa Frīdriha Baumaņa projektēto ēku, un tās nosaukums no 1923. gada 6. septembra ir Līksnas iela.

Tik tālu par viedokļa formu. Šādi varētu dekonstruēt lielāko daļu ar puspatiesībām pilnos aizbildinājumus, kāpēc nevajadzētu atbrīvoties no rusifikācijas publiskajā telpā. Tālāk par saturu.

Šādi viedokļi var parādīties tāpēc, ka 2022. gada septembrī Tieslietu ministrijas izstrādātais un Saeimai iesniegtais Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu maiņas likums, kurš ar Valsts valodas centru saskaņotā versijā no Valsts prezidenta tapis iesniegts Saeimai 2023. gadā, politiķu nav virzīts.

Tātad pastāv zināma intelektuālās un politiskās elites vienprātība, ka esošā starptautiskā situācija un Latvijas iekšējā drošība neprasa steidzami atbrīvoties no okupācijas un imperiālisma publiskas demonstrēšanas. Nevaram tam piekrist. Mūsu ieskatā tas ir tuvredzīgi. Ielu pārdēvēšana nav kaut kāds abstrakts akadēmisks taisnīgums, bet praktisks solis, kas uzskatāmi demonstrē svārstīgajai sabiedrības daļai, ka nenotiks auklēšanās ar komunistiem un rašistiem.

Šeit ir skaidra un katram vienkārši saprotama analoģija ar ASV reiz populāro, Džeimsa Vilsona un Džordža Kellinga 1982. gada “Sasisto logu teoriju”. Publiska normu neievērošana deviance mudina citus sabiedrības locekļus rīkoties deviatīvi. Publiska antisociālas uzvedības redzamības novēršana mudina citus normas ievērot. Ņujorkas kriminologs Deivids Garlands savā darbā par kontroles kultūru[ix] ir uzsvēris neformālas sociālās kontroles būtiskumu prevencijā. Kriminoloģijai ir daudz kopīga ar sabiedrības iekšējo drošību. Publiskās telpas higiēna un sociolingvistisko izdauzīto logu ierāmēšana ir robežšķirtne, kas svārstīgu sabiedrības daļu attur, tas ir mūsu “sociālo mīnu lauks”.

Mums nav ilūziju, ko nozīmē pēdējo četru gadu kavēšanās šo publiskās telpas higiēnu īstenot. Egils Levits pērn nodeva Saeimai likumprojektu, kas ir pilnīgi izstrādāts, kas ir veidots pēc Saeimas 2022. gadā jau pieņemtā totalitāro režīmu pieminekļu demontāžas likuma paraugu, kas ir precīzs terminoloģijā un kas ir vienkārši un viegli īstenojams. Likumprojekts nekur neskar kaut kādas abstraktas okupācijas laikā dzīvojušu rakstnieku, mākslinieku vai zinātnieku ielas, bet gan šauri ierobežots tikai uz augstāko PSRS okupācijas varas pārstāvju pseidoparlamentos, izpildvarā, tiesās un komunistiskās partijas rindās slavināšanu, kā arī konkrēta, īsa rusifikācijas perioda ielām, kādas, piemēram, Rīgā ir tikai četras.

Valsts prezidents 2022. gada 8. septembrī Saeimas sēdē par rusifikācijas publisko vārdu aizvākšanu uzsvēra, ka latviešu tautai ir pašai savi, pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās vērts dēvēt publisko telpu, kas veido ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi, atbrīvojoties no okupantu koloniālisma mantojuma, kā arī 10. oktobrī norādīja, ka likumu jāpieņem 13. Saeimai. Saeima jau 2022. gadā normas saņēma pozitīvu toreizējā finanšu ministra un ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atzinumu, ka Finanšu ministrija atbalsta likumprojekta virzību, ieskaitot normu, kas paredz gan pašvaldībām, gan fiziskām un juridiskām privātpersonām kompensēt izmaksas sakarā ar ielu nosaukumu maiņu.

Virzība nenotika. Valsts prezidents kopā ar likumprojektu iesniedza Saeimai Publiskās atmiņas centra sagatavoto vietvārdu paraugu sarakstu[x]. Saraksta analīze liecina, ka kopumā buksējam uz vietas.

Atklāti atzīsim, ka Publiskās atmiņas centrs cieš fiasko mēģinājumos argumentēt pret komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas sekām ārtelpā. Centra pētnieki pirmos priekšlikumus iesniedza pirms četriem gadiem[xi]. Vispārzināms, ka centra aktīvisti šos priekšlikumus iesniedza un diskusiju izvērsa jau pirms Krievija īstenoja nu jau desmit gadus ilgstošā kara 2022. gada 24. februāra pilna mēroga iebrukumu[xii].

Centrs jau 2021. gada beigās izveidoja detalizētus ieteikumus normatīvā veidā par komunistiskā totalitārā režīma nosaukumu likvidēšanu un izplatīja pašvaldībām. Tas palīdzēja maz. Centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist., Dr. h. c. Kārlis Kangeris detalizēti un juridiski pamatoti daudzkārt publiski izskaidroja, kāpēc jāpieņem sevišķs likums, kas lietu regulē konkrēti, nevis atstāj katras pašvaldības politiskā izlemšanā, skaidrojot, ka mums pat ir ielas personām, kas tiesātas par darbībām vērstām pret Latvijas Republikas eksistenci[xiii].

Tas nepalīdzēja, politiķu ausis to nedzirdēja. Līdz šim apelēšana pie Satversmes nav likusi politiķiem beigt Augusta Kirhenšteina valdības ministra, kas piedalījās Latvijas Republikas likvidēšanā de facto un inkorporēšanās PSRS, slavēšanu ar ielu Rīgā. Bagramjana, Kalnbērziņa, Novika līdzgaitniekam PSRS AP Savienības Padomē arī joprojām iela. Lomonosovs, Zeļinskis, Butļerovs godāti kā līdz šim. Latvijas Komunistiskās partijas kaujinieka, LKP Centrālās komitejas opergrupas locekļa, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmā sekretāra, Staļina okupācijas Tautas Saeimas locekļa slavai joprojām ir vietvārdi. Oktobra, Komunāru ielas stāv.

No vienpadsmit Puškina ielām Latvijā ir pārdēvētas tikai divas. No septiņām Maskavas ielām – viena. Ukrainā Kijiva viena pārdēvē simtiem ielu.

Ukraiņiem ar to nodarbojas īpaša valsts iestāde – Nacionālais atmiņas institūts – , kas cieši valsts finansēta. Publiskās atmiņas centrs ir privāta biedrība, kas nekad nav pieprasījusi dotāciju no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Centrs izpētīja, ka Latvija četru gadu laikā pārdēvējusi 15–17% šādu vietvārdu, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 25 no 145 ielām. Publiski sen izrunāts – ja saglabāsies tik lēns temps, no okupācijas un rusifikācijas sekām vietvārdos izdosies atbrīvoties 2030. gadā. Daugavpilī, Jūrmalā, Ventspilī un Rēzeknē šeit pārdēvēto ielu nav. Īstenībā taču pasmejas par to, ka simboliem ir vara cilvēku prātos. Auziņš tā var rakstīt, jo nekas tālāk nevirzīsies.

Likumu politiķi nevirzīja vairākus gadus. Likumu vajadzēja, bet tas vien un ielas vien jau ir stipri novēloti. Nepieciešams valsts finansēts Nacionālās atmiņas institūts, kādi eksistē Igaunijā, Polijā, Slovākijā, Rumānijā, Ukrainā un citur, ar plašām pilnvarām publiskās sociālās atmiņas politikas veidošanā. Nepieciešams plašs finansējums. Nepieciešami valsts cilvēkresursi. Centra darbs bija sabiedrisks entuziastu darbs brīvajā laikā, bet tas nevar aizvietot nedz zinātnisko darbu, nedz arī nacionālas valsts ideoloģijā balstītu, apzinātu atmiņas rīcībpolitiku.

Šādos starptautiskos apstākļos ir nepieciešama ar publisko orgānu varu apveltīta institūcija sabiedrības derusifikācijai un mērķētai, kopīgai atmiņu politikai. Ja nebūtu pēc Maidana un pēc kara sākuma 2014. gadā Ukrainā plaši publicējuši PSRS perioda dokumentus un plaši skaidrojuši vēsturi, maz ticams, ka būtu tik plaša mēroga vienprātība pretoties. Cits profesors – Latvijas Universitātes Stratēģijas padomes loceklis, akadēmiķis, Dr. habil. med. Andrejs Ērglis pareizi atzīst, ka “jebkuru telpu tīrot, ir izmaksas”, loģiski norādot, ka tā ir pretošanās Kremļa maigajai varai.[xiv]

Taču līdz tam godīgi jāatzīst, ka te un tagad sabiedrība nosaukumu derusifikācijā cieš sakāvi.

Profesors Auziņš vēl mēģina virzīt bēdīgi slaveno tēzi, ka Maskavā esot tikai “viens idiots”. Nekavējoties pie Maskavas caristes, impērijas un PSRS vēstures, kas rāda pretējo, atgādināsim, ka sengrieķu izpratnē ἰδιώτης – idiotēs – bija privāts pilsonis, privātpersona bez valsts amata, par savām paša lietām vien, par savu oikonomiju jeb mājsaimniecību interesējošies, kas nejaucas polisas lietās jeb politikā. Ne tas viens Kremlī, ne tie pārējie desmiti miljonu Krievijā, kas ir gatavi uzbrukt Eiropai, nav apolitiski. Agresija nudien nav apolitiska. Nevēlēšanās iztīrīt savu telpu, nevēlēšanās iestiklot izdauzītās logu rūtis gan ir apolitiska. Idiotiska – sarunvalodas izpratnē.

* Publiskās atmiņas centra valdes locekle

[i]“Profesors Mārcis Auziņš par ielu pārdēvēšanu: vai vajag viena Maskavā dzīvojoša idiota dēļ izsvītrot veselu vēstures posmu”KasJauns, jauns.lv, 2024. gada 22. janvārī, https://jauns.lv/raksts/zinas/591280-profesors-marcis-auzins-par-ielu-pardevesanu-vai-vajag-viena-maskava-dzivojosa-idiota-del-izsvitrot-veselu-vestures-posmu

[ii]“Budistu tekstu klausīšanās un kopīga meditācija”, 2021. gada 1. novembris https://www.youtube.com/watch?v=qmfssMeUoWc

[iii]“Mārcis Auziņš un Mārcis Auziņš. Flirts ar citādo.”, Apvienība Ars Nova, 2024. gada 28. februārī https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/135857

[iv]Levits, Egils Dr. h. c., “Likums par Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu”, Valsts prezidenta kanceleja, 2023. gada 19. jūnijs, https://www.president.lv/lv/19062023-likums-par-komunistiska-totalitara-rezima-un-rusifikacijas-politiku-rezultata-ieviesto-nosaukumu-pardevesanu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[v]“Hindenburgstraße wird am Montag umbenannt” https://www.t-online.de/region/hannover/id_100159978/hindenburgstrasse-in-hannover-wird-am-montag-umbenannt-streit-beendet.html

[vi]Tamošaitis, Mindaugas “Iš XX a. Lietuvos parlamentarizmo istorijos: deputato Virgilijaus Čepaičio byla ir Seimo nario Vytauto Petkevičiaus valdžios kritika laikraštyje Opozicija”, Lituanistica, Vol 62 No 4 (2016), p. 267.

[vii]“Profesors Mārcis Auziņš par ielu pārdēvēšanu”, Jauns TV, 2024. gada 22. janvāris https://youtu.be/EeUkNS8zsWQ?t=84

[viii]Rigasche Stadblätter, Nr. 33, 1876, S. 313, Rigasche Stadblätter, Nr. 33, 1876, S. 340.

[ix]Garland, David, “The Culture of Control: Crime and Social Order in Contemporary Society”, Oxford University Press, 2001.

[x]https://www.president.lv/lv/media/94689/download?attachment

[xi]Jarinovska, Kristīne. “Staķim staļinisms atbilst labiem tikumiem?”, Latvijas Avīze, 2022. gada 20. jūlijs, https://www.la.lv/stakim-stalinisms-atbilst-labiem-tikumiem

[xii]Barkāns, Elmārs. “Jūrmalas komiskais analfabētisms: pašvaldības atkratās no neērtā jautājuma par Andreja Upīša ielu”, jauns.lv, 2022. gada 18. februārī, https://jauns.lv/raksts/zinas/487957-jurmalas-komiskais-analfabetisms-pasvaldibas-atkratas-no-politiski-neerta-jautajuma-par-upisa-ielu

[xiii]Kangeris, Kārlis, “Kāpēc vajadzīgs okupācijas un rusifikācijas nosaukumu maiņas likums?”, DELFI, 2023. gada 16. jūnijā, https://www.delfi.lv/898102/versijas/55657528/karlis-kangeris-kapec-vajadzigs-okupacijas-un-rusifikacijas-nosaukumu-mainas-likums

[xiv]“Ārsts Andrejs Ērglis – jebkuru telpu tīrot, ir kaut kādas izmaksas.”, KasJauns, jauns.lv, 2024. gada 23. janvārī, https://jauns.lv/raksts/zinas/591283-arsts-andrejs-erglis-par-ielu-pardevesanu-jebkuru-telpu-tirot-ir-kaut-kadas-izmaksas

Novērtē šo rakstu:

33
67

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...