Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm
N. Andersons08.06.2024.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
1. “Progresīvie” grib celt nodokļus un aplikt naudas pārskaitījumus ar nodokli
Elīna Pinto, “Progresīvo” saraksta pirmais numurs: “Šajā ziņā mēs iestājamies par to, ka Eiropai ir vajadzīgi lielāki pašu resursi, paplašinot nodokļu bāzi. [..] Tas nozīmē paplašināt nodokļus par nepārstrādāto plastmasu, tas nozīmē jaunu finanšu transakciju nodokli.”
2. Ušakovs joprojām slavē un aizstāv 9. maiju un savu rīcību tā ilggadējā svinēšanā
“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uz jautājumu par šī datuma svinēšanu atbildējis: “9. maijs mums vienmēr bija kā ģimenes formāta pasākums. 2019. gadā pārkāpumu skaits bija 10 reizes mazāks nekā festivālā "Positivus". [..] Mēs visu esam izdarījuši pareizi. [..] Man ne par vienu 9. maiju, kas aizvadīts pie pieminekļa Pārdaugavā, nav kauns, mēs visu esam darījuši pareizi, tā arī stiprinot Latvijas sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienmēr būs cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem.” (Piezīme: 2019. gadā “Positivus” vēl norisinājās Salacgrīvā, tas tolaik notika 100 km no Rīgas, un galvaspilsētā noticis vienīgi pēdējos divus gadus.)
3. Profesors Ījabs grib Francijas kodolgarantijas paplašināt līdz Baltijai, vienlaikus “nebraucot ar muti”
“Latvijas Attīstībai” sarakstu vadošais LU profesors Ivars Ījabs uz jautājumu par Eiropas kopējām aizsardzības spējām atbild: “Viens no aspektiem ir tas, kas saistās ar kodollietussargu, jo ES ir viena kodollielvalsts – Francija. Francijai vēsturiski ir ambīcijas būt vadošajā lomā [..]. Tuvāko gadu laikā būs jāuzdod jautājums, vai Francijas kodolarsenāls attiecas tikai uz Franciju, vai arī to varēs uzskatīt par Eiropas kodolarsenālu. Kamēr Francijā un Eiropā par šiem jautājumiem atklāti nerunā, spriest par kaut kādiem Eiropas bruņotajiem spēkiem, Eiropas autonomiju un neatkarību no amerikāņu partneriem nav lielas jēgas. Ja piepildās cerības, ka karš Ukrainā beigsies ar pilnīgu un nepārprotamu Ukrainas uzvaru, arī tad Eiropa nevarēs atgriezties tajā stāvoklī, kāda tā bija 2022.gada sākumā. Tāpat būs jādomā par to, kas notiks pasaulē, jo Krievija tuvākajā laikā nemainīsies – arī tad, ja to karā sakaus. [..] Viena lieta ir "braukt ar muti", cik Eiropa būs neatkarīga un kā bloks kļūs par militāru lielvaru, pavisam kaut kas cits ir pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai, piemēram, attiecinātu Francijas kodolgarantijas uz visu ES.”
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
