Sākts kriminālprocess par pretestību neizrādījuša aizturamā atspārdīšanu
PIETIEK19.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja aizturamo, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam apsūdzēja viņu par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, Valsts policijas Iekšējās drošības birojā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību. Par šādu noziegumu maksimālais likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, un pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Pietiek jau informēja - tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, šiem policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka viens no aizturamajiem - Aslans Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".
Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.
Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".
Nu Pietiek noskaidrojis, ka par notikušo ir sākts kriminālprocess un Iznaurovam šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts cietušā statuss. Pietiek rīcībā ir arī nonācis Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegums tiesībsargāšanas iestādēm, kurā advokāts izklāsta, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam:
"Uzpildes stacijā strauji un agresīvi iebrauca policijas mikroautobuss ar ieslēgtām bākugunīm. No policijas auto izlēca kādi pieci - seši melnās drēbēs un maskās tērpušies cilvēki un publiskā vietā, izkliegdami krievu valodā dažādus lamuvārdus, pieskrēja pie mūsu mašīnas. Daļa no šiem cilvēkiem skrēja pie Andreja, bet kādi trīs, pieskrienot pie mūsu mašīnas, atrāva vaļā tās durvis un ļoti rupji, neko nepaskaidrodami, izrāva mani no mašīnas. Visu šo procesu vadīja cilvēks, kas nebija policijas apģērbā.
Es mierīgi tai laikā sēdēju automašīnā un biju gatavs izpildīt jebkādas policijas darbinieku likumīgās prasības un uzaicinājumus, taču tādi netika izteikti. Tā vietā policisti, izkliegdami rupjības, mani izrāva no mašīnas, nogrūda uz zemes, divas, trīs reizes spēcīgi iesitot ar kājām man pa galvu, lauza rokas, divas trīs reizes ar kājām sita man pa seju, ar kājām kāpa man virsū uz potītēm, esot nogāztam zemē, uz aizmugurē atlauztām rokām man uzlika rokudzelžus, tad viens no šiem varmākām man iebāza pirkstu mutē aiz vaiga un spēcīgi plēsa vaigu. Dzirdēju, kā ar smagiem sitieniem tiek dauzīts Andrejs.
Tad mani aizvilka uz pieminēto autobusu, kurā mani iesvieda, iesitot vairākas reizes ar kāju pa seju. Autobusā es mirkli redzēju arī Andreju. Viņa seja bija sadauzīta un vienās asinīs. Ne es, ne Andrejs nekādu pretošanos policijas darbiniekiem neizrādījām, bet viņi pret mums izturējās kā bandīti. Pēc tam mani sāka vadāt pa dažādiem policijas iecirkņiem, tā arī nepaskaidrojot šādas varmācības iemeslus un to, kāpēc mani aiztur un tur rokudzelžos tā, ka nejūtu vairs rokas. Ap plkst 22.00 mani aizveda uz Olaini, kur gribēja piespiest, lai parakstu kādu dokumentu, ka nevis mani piekāva policijas darbinieki, bet it kā es esot pretojies. Šos melus es atsacījos parakstīt."
Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:
"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.
Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs un atlaida mani."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai policijas darbinieki, kas veica brutālo aizturēšanu un pēc tam melīgi apsūdzēja aizturamos, ka tie pretojušies policijas prasībām, turpina darbu līdzšinējos amatos. Vismaz inspektors Šalajevs, kurš bija sastādījis nepatieso dienesta ziņojumu, joprojām turpina darbu policijā, rāda viņa amatpersonas deklarācija.
Seko mums 
Dailes teātris ir virsotne! Es esmu gandarīts, ka Dailes teātris ir paveicis tik grandiozu darbu, ka jaunie aktieri savu izaugsmes perspektīvu saskata tieši mūsu teātrī.
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
