Sākts kriminālprocess par pretestību neizrādījuša aizturamā atspārdīšanu
PIETIEK19.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja aizturamo, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam apsūdzēja viņu par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, Valsts policijas Iekšējās drošības birojā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību. Par šādu noziegumu maksimālais likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, un pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Pietiek jau informēja - tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, šiem policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka viens no aizturamajiem - Aslans Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".
Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.
Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".
Nu Pietiek noskaidrojis, ka par notikušo ir sākts kriminālprocess un Iznaurovam šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts cietušā statuss. Pietiek rīcībā ir arī nonācis Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegums tiesībsargāšanas iestādēm, kurā advokāts izklāsta, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam:
"Uzpildes stacijā strauji un agresīvi iebrauca policijas mikroautobuss ar ieslēgtām bākugunīm. No policijas auto izlēca kādi pieci - seši melnās drēbēs un maskās tērpušies cilvēki un publiskā vietā, izkliegdami krievu valodā dažādus lamuvārdus, pieskrēja pie mūsu mašīnas. Daļa no šiem cilvēkiem skrēja pie Andreja, bet kādi trīs, pieskrienot pie mūsu mašīnas, atrāva vaļā tās durvis un ļoti rupji, neko nepaskaidrodami, izrāva mani no mašīnas. Visu šo procesu vadīja cilvēks, kas nebija policijas apģērbā.
Es mierīgi tai laikā sēdēju automašīnā un biju gatavs izpildīt jebkādas policijas darbinieku likumīgās prasības un uzaicinājumus, taču tādi netika izteikti. Tā vietā policisti, izkliegdami rupjības, mani izrāva no mašīnas, nogrūda uz zemes, divas, trīs reizes spēcīgi iesitot ar kājām man pa galvu, lauza rokas, divas trīs reizes ar kājām sita man pa seju, ar kājām kāpa man virsū uz potītēm, esot nogāztam zemē, uz aizmugurē atlauztām rokām man uzlika rokudzelžus, tad viens no šiem varmākām man iebāza pirkstu mutē aiz vaiga un spēcīgi plēsa vaigu. Dzirdēju, kā ar smagiem sitieniem tiek dauzīts Andrejs.
Tad mani aizvilka uz pieminēto autobusu, kurā mani iesvieda, iesitot vairākas reizes ar kāju pa seju. Autobusā es mirkli redzēju arī Andreju. Viņa seja bija sadauzīta un vienās asinīs. Ne es, ne Andrejs nekādu pretošanos policijas darbiniekiem neizrādījām, bet viņi pret mums izturējās kā bandīti. Pēc tam mani sāka vadāt pa dažādiem policijas iecirkņiem, tā arī nepaskaidrojot šādas varmācības iemeslus un to, kāpēc mani aiztur un tur rokudzelžos tā, ka nejūtu vairs rokas. Ap plkst 22.00 mani aizveda uz Olaini, kur gribēja piespiest, lai parakstu kādu dokumentu, ka nevis mani piekāva policijas darbinieki, bet it kā es esot pretojies. Šos melus es atsacījos parakstīt."
Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:
"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.
Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs un atlaida mani."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai policijas darbinieki, kas veica brutālo aizturēšanu un pēc tam melīgi apsūdzēja aizturamos, ka tie pretojušies policijas prasībām, turpina darbu līdzšinējos amatos. Vismaz inspektors Šalajevs, kurš bija sastādījis nepatieso dienesta ziņojumu, joprojām turpina darbu policijā, rāda viņa amatpersonas deklarācija.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
