Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz kādu brīdi ir beigušies juku laiki Rīgas domē un ir sācies Burova valdīšanas laiks, pilnībā noslēdzot partijas “Saskaņa” un tās simbola Nila Ušakova valdīšanas laiku galvaspilsētā.

Sākušies Burova laiki Rīgas domē
Fanija Golda
19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz kādu brīdi ir beigušies juku laiki Rīgas domē un ir sācies Burova valdīšanas laiks, pilnībā noslēdzot partijas “Saskaņa” un tās simbola Nila Ušakova valdīšanas laiku galvaspilsētā.
Salīdzinot ar Ušakova un Andra Amerika vadīto Rīgas domi, tagadējā domes vadība atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Nevar noliegt, ka gan Ušakovs, gan Ameriks daudziem cilvēkiem spēja atstāt zinošu un izprotošu cilvēku iespaidu un mācēja "prasmīgi" atbildēt uz uzdotiem jautājumiem, saglabājot augstus reitingus sava elektorāta vidū. Tas ļāva viņiem saņemt atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pārcelties uz Briseli, lai izvairītos no problēmām ar pašu veidoto korupcijas sistēmu pašvaldībā un tās uzņēmumos.
Š.g. 20.augustā par Rīgas vicemēri tika ievēlēta partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētāja Anna Vladova, un arī par viņu balsoja 35 deputāti. Viņa ir 80.vidusskolas direktore. Tagad viņa atbildēs par Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu, kā arī uzraudzīs Zooloģiskā dārza un vairāku ārstniecības iestāžu darbību. Vladova uzraudzīs arī pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un “Getliņi Eko” darbu. Skatīsimies, kā viņai veiksies, pildot šos daudzsološos pienākumus, lai gan ir skaidrs, ka viņai nav vajadzīgās izpratnes par šīm nozarēm.
“Saskaņas” deputāts Sandris Bergmanis, kuram ir apsolīts vicemēra amats no nākamā gada sākuma, tika ievēlēts darbam Rīgas brīvostas valdē. Acīmredzot viņš tiek uzskatīts par Ušakovam pilnībā uzticamu cilvēku. Viņš ir ieņēmis konsultantu amatus vairākos uzņēmumos un vadījis arī bēdīgi slaveno Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. Uzjautrinoši, ka jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bergmanis satikās ar Aināru Šleseru, lai uzklausītu viņa padomus un pamācības par darbu šajā amatā. Žurnālistiem Bergmanis stāstīja, ka tikšanās Jūrmalas restorānā “Laivas” notikusi pēc Šlesera iniciatīvas un Šlesers pastāstījis, kā darbojas Rīgas osta. Tagad varam būt droši, ka Bergmanis būs īstais cilvēks īstajā vietā.
Vicemēra amatu saglabāja arī no “Saskaņas” izslēgtais Vadims Baraņniks, kurš kopā ar Valēriju Petrovu, Alekseju Rosļikovu un Vitāliju Dubovu ir izveidojis Neatkarīgo deputātu frakciju. Viņš savu amatu bija nodrošinājis jau brīdī, ka Neatkarīgo deputātu frakcija izveidoja bloku ar frakciju “Rīgai”, kuru vada no saraksta “Latvijas attīstībai” ievēlētais Oskars Putniņš un nesen no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs. Frakciju bloku veidojošo septiņu deputātu balsīm ir liela nozīme pašvaldībā un tās lēmumu pieņemšanā. Pēc abu frakciju bloka izveidošanas bija skaidrs, ka tam būs liela nozīme Burova ievēlēšanā par Rīgas mēru un pārējo amatu sadalē.
Rīgas domes opozīcija ir sašķelta, un tai ir atšķirīgs viedoklis daudzos jautājumos. Savu kandidatūru mēra amatam izvirzīja frakcijas “Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tomēr bija skaidrs, ka viņam nav nekādu izredžu. Būtu dīvaini, ja par Zepu balsotu “Saskaņa”. Turklāt “Jaunās Vienotības” frakcija, kurai ir četri deputāti un ko vada Vilnis Ķirsis, un Jaunās konservatīvās partijas frakcija, kurā ir septiņi deputāti un ko vada Jānis Ozols, jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka vēlas panākt ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā. Šīs abas frakcijas nepiedalījās balsošanā par jauno Rīgas mēru un atstāja zāli.
Atbalstu Zepam izteica astoņi deputāti no “Latvijas attīstībai” frakcijas un četri deputāti no Nacionālās apvienības frakcijas. Pirms kāda laika Nacionālā apvienība izvirzīja visai jocīgas prasības citiem deputātiem (piemēram, vienoties par nekavējošu tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā), kas izskatījās drīzāk pēc mēģinājuma novērst uzmanību no korupcijas skandālā iekļuvušās Baibas Brokas. Interesanti arī tas, ka Brokas balss mēra vēlēšanās tika atzīta par nederīgu. Liekas, ka juristei un politikas aktīvistei Brokai nevarētu sagādāt problēmas pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenu.
Par lielākajiem uzvarētajiem spēlē ap Rīgas domes vadību uzskatāmi Burovs un Baraņņiks. Burovs ir pierādījis, ka ir pieņemams daudziem Rīgas domes deputātiem. Viņu atbalsta ne tikai paša partija un “Saskaņa”, bet arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloks. Papildus tam Burovs ir spējis vienoties par sadarbību ar frakciju “Latvijas attīstībai” un tās vadītāju Zepu. Viņš var cerēt turpmāk saņemt atsevišķos jautājumos atbalstu arī no citiem opozīcijas frakciju deputātiem.
Baraņņikam ir izdevies ne tikai saglabāt savu ietekmi pašvaldībā, bet to pat palielināt. Viņš turpinās pārraudzīt “Rīgas satiskmi”, Rīgas pilsētas būvvaldi, Pilsētas attīstības departamentu, “Rīgas namu pārvaldnieku” un Rīgas Centrāltirgu. Šajos uzņēmumos strādājošie konsultanti un padomnieki var justies droši par saviem amatiem – tos nekas neapdraud.
Paradoksāli, bet par lielāko zaudētāju Rīgas domē ir uzskatāma “Saskaņa”, kurai ir visvairāk deputātu un lielākā frakcija pašvaldībā. Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloka izveidošana ļāva mainīt spēku samēru pašvaldībā. Tas nozīmē, ka teorētiski varētu izveidot jauno valdošo koalīciju arī bez “Saskaņas”, atstājot to opozīcijā. “Saskaņa” saprata, ka nav vēlams riskēt ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un labāk sakārtot situāciju esošajā sastāvā, izkarojot sev noteicošus posteņus, kas ļautu uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību un to finanšu plūsmas. Kaut arī “Saskaņa” turpina uzvesties kā “vecākais brālis”, tai vairs nav tik lielas ietekmes pašvaldībā.
Būs redzams, cik ilgi darbosies Rīgas dome Burova vadībā. Ja Burovs ir pietiekami pieredzējis politiķis, kurš spēj līdzināties Ušakovam un Amerikam, tad vicemēri – Baraņniks, Vladova un ieplānotais Bergmanis - atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Šie 9.maija svinību svinētāji un Krievijas interešu aizstāvji drīzāk iederētos, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajā Latvijas Krievu savienībā, kur varētu atklāti bļaustīties par apbižotajiem krieviem un sliktajiem latviešu nacionālistiem. Uzkrītoši ir arī tas, ka viņiem patiesībā nav nekādu iebildumu pret Ušakova izveidoto un gadiem kopto koruptīvo sistēmu pašvaldībā, tāpēc ir naivi cerēt, ka viņi mēģinās to likvidēt vai vismaz mazināt.
Būs interesanti vērot, vai Burovs spēs noturēt savu reitingu Rīgas domes mēra amatā, kā arī līdzsvarot savus vicemērus ar viņu krāšņo retoriku un spilgtajiem lozungiem. Burovam jārēķinās, ka vājie vicemēri mazinās rīdzinieku uzticību Rīgas domei. Protams, tas būs izdevīgi opozīcijas partijām, kuras varēs apgalvot, ka ir nepieciešams rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Salīdzinot ar Ušakova un Andra Amerika vadīto Rīgas domi, tagadējā domes vadība atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Nevar noliegt, ka gan Ušakovs, gan Ameriks daudziem cilvēkiem spēja atstāt zinošu un izprotošu cilvēku iespaidu un mācēja "prasmīgi" atbildēt uz uzdotiem jautājumiem, saglabājot augstus reitingus sava elektorāta vidū. Tas ļāva viņiem saņemt atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pārcelties uz Briseli, lai izvairītos no problēmām ar pašu veidoto korupcijas sistēmu pašvaldībā un tās uzņēmumos.

Š.g. 20.augustā par Rīgas vicemēri tika ievēlēta partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētāja Anna Vladova, un arī par viņu balsoja 35 deputāti. Viņa ir 80.vidusskolas direktore. Tagad viņa atbildēs par Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu, kā arī uzraudzīs Zooloģiskā dārza un vairāku ārstniecības iestāžu darbību. Vladova uzraudzīs arī pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un “Getliņi Eko” darbu. Skatīsimies, kā viņai veiksies, pildot šos daudzsološos pienākumus, lai gan ir skaidrs, ka viņai nav vajadzīgās izpratnes par šīm nozarēm.

“Saskaņas” deputāts Sandris Bergmanis, kuram ir apsolīts vicemēra amats no nākamā gada sākuma, tika ievēlēts darbam Rīgas brīvostas valdē. Acīmredzot viņš tiek uzskatīts par Ušakovam pilnībā uzticamu cilvēku. Viņš ir ieņēmis konsultantu amatus vairākos uzņēmumos un vadījis arī bēdīgi slaveno Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. Uzjautrinoši, ka jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bergmanis satikās ar Aināru Šleseru, lai uzklausītu viņa padomus un pamācības par darbu šajā amatā. Žurnālistiem Bergmanis stāstīja, ka tikšanās Jūrmalas restorānā “Laivas” notikusi pēc Šlesera iniciatīvas un Šlesers pastāstījis, kā darbojas Rīgas osta. Tagad varam būt droši, ka Bergmanis būs īstais cilvēks īstajā vietā.

Vicemēra amatu saglabāja arī no “Saskaņas” izslēgtais Vadims Baraņniks, kurš kopā ar Valēriju Petrovu, Alekseju Rosļikovu un Vitāliju Dubovu ir izveidojis Neatkarīgo deputātu frakciju. Viņš savu amatu bija nodrošinājis jau brīdī, ka Neatkarīgo deputātu frakcija izveidoja bloku ar frakciju “Rīgai”, kuru vada no saraksta “Latvijas attīstībai” ievēlētais Oskars Putniņš un nesen no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs. Frakciju bloku veidojošo septiņu deputātu balsīm ir liela nozīme pašvaldībā un tās lēmumu pieņemšanā. Pēc abu frakciju bloka izveidošanas bija skaidrs, ka tam būs liela nozīme Burova ievēlēšanā par Rīgas mēru un pārējo amatu sadalē.

Rīgas domes opozīcija ir sašķelta, un tai ir atšķirīgs viedoklis daudzos jautājumos. Savu kandidatūru mēra amatam izvirzīja frakcijas “Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tomēr bija skaidrs, ka viņam nav nekādu izredžu. Būtu dīvaini, ja par Zepu balsotu “Saskaņa”. Turklāt “Jaunās Vienotības” frakcija, kurai ir četri deputāti un ko vada Vilnis Ķirsis, un Jaunās konservatīvās partijas frakcija, kurā ir septiņi deputāti un ko vada Jānis Ozols, jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka vēlas panākt ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā. Šīs abas frakcijas nepiedalījās balsošanā par jauno Rīgas mēru un atstāja zāli.

Atbalstu Zepam izteica astoņi deputāti no “Latvijas attīstībai” frakcijas un četri deputāti no Nacionālās apvienības frakcijas. Pirms kāda laika Nacionālā apvienība izvirzīja visai jocīgas prasības citiem deputātiem (piemēram, vienoties par nekavējošu tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā), kas izskatījās drīzāk pēc mēģinājuma novērst uzmanību no korupcijas skandālā iekļuvušās Baibas Brokas. Interesanti arī tas, ka Brokas balss mēra vēlēšanās tika atzīta par nederīgu. Liekas, ka juristei un politikas aktīvistei Brokai nevarētu sagādāt problēmas pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenu.

Par lielākajiem uzvarētajiem spēlē ap Rīgas domes vadību uzskatāmi Burovs un Baraņņiks. Burovs ir pierādījis, ka ir pieņemams daudziem Rīgas domes deputātiem. Viņu atbalsta ne tikai paša partija un “Saskaņa”, bet arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloks. Papildus tam Burovs ir spējis vienoties par sadarbību ar frakciju “Latvijas attīstībai” un tās vadītāju Zepu. Viņš var cerēt turpmāk saņemt atsevišķos jautājumos atbalstu arī no citiem opozīcijas frakciju deputātiem.

Baraņņikam ir izdevies ne tikai saglabāt savu ietekmi pašvaldībā, bet to pat palielināt. Viņš turpinās pārraudzīt “Rīgas satiskmi”, Rīgas pilsētas būvvaldi, Pilsētas attīstības departamentu, “Rīgas namu pārvaldnieku” un Rīgas Centrāltirgu. Šajos uzņēmumos strādājošie konsultanti un padomnieki var justies droši par saviem amatiem – tos nekas neapdraud.

Paradoksāli, bet par lielāko zaudētāju Rīgas domē ir uzskatāma “Saskaņa”, kurai ir visvairāk deputātu un lielākā frakcija pašvaldībā. Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloka izveidošana ļāva mainīt spēku samēru pašvaldībā. Tas nozīmē, ka teorētiski varētu izveidot jauno valdošo koalīciju arī bez “Saskaņas”, atstājot to opozīcijā. “Saskaņa” saprata, ka nav vēlams riskēt ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un labāk sakārtot situāciju esošajā sastāvā, izkarojot sev noteicošus posteņus, kas ļautu uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību un to finanšu plūsmas. Kaut arī “Saskaņa” turpina uzvesties kā “vecākais brālis”, tai vairs nav tik lielas ietekmes pašvaldībā.

Būs redzams, cik ilgi darbosies Rīgas dome Burova vadībā. Ja Burovs ir pietiekami pieredzējis politiķis, kurš spēj līdzināties Ušakovam un Amerikam, tad vicemēri – Baraņniks, Vladova un ieplānotais Bergmanis - atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Šie 9.maija svinību svinētāji un Krievijas interešu aizstāvji drīzāk iederētos, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajā Latvijas Krievu savienībā, kur varētu atklāti bļaustīties par apbižotajiem krieviem un sliktajiem latviešu nacionālistiem. Uzkrītoši ir arī tas, ka viņiem patiesībā nav nekādu iebildumu pret Ušakova izveidoto un gadiem kopto koruptīvo sistēmu pašvaldībā, tāpēc ir naivi cerēt, ka viņi mēģinās to likvidēt vai vismaz mazināt.

Būs interesanti vērot, vai Burovs spēs noturēt savu reitingu Rīgas domes mēra amatā, kā arī līdzsvarot savus vicemērus ar viņu krāšņo retoriku un spilgtajiem lozungiem. Burovam jārēķinās, ka vājie vicemēri mazinās rīdzinieku uzticību Rīgas domei. Protams, tas būs izdevīgi opozīcijas partijām, kuras varēs apgalvot, ka ir nepieciešams rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Novērtē šo rakstu:

25
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...