Salātu pagatavošanas pētījumam par pusmiljonu ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā nav lineāri izmērāms
Agrita Kiopa, RSU zinātņu prorektore16.09.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Zinātnes padome pagājušajā nedēļā publicēja Fundamentālo un lietišķo pētījuma projektu (FLPP) konkursa finansējuma ieguvējus. Politisko lēmumu krustpunktā pirms nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas tas, protams, rosina debates par pētījumu tēmām, kas saņem vai nesaņem finansējumu, kāds no tā ir ieguvums Latvijas ekonomikas attīstībai un sabiedrībai kopumā.
Kā jau norādījusi Latvijas Zinātnes padome, FLPP nav saimnieciskie projekti – to ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā nav lineāri izmērāms un sasaistāms ar tūlītējiem ekonomiskiem labumiem. FLPP mērķis ir jaunu zināšanu un tehnoloģisko atziņu radīšana visās zinātnes nozarēs.
Jaunas, autentiskas pašmāju zināšanas, pirmkārt, ir nepieciešams priekšnosacījums tam, lai Latvijā būtu augstas raudzes speciālisti un kvalitatīva izglītība, kas veido pamatu izcilībai jebkurā jomā. Otrkārt, autentiskas zināšanas ir arī nepieciešams priekšnosacījums zināšanu pārnesei no pasaules: ekonomisti, vērtējot nozares attīstības iespējas, vērtē arī tās zināšanu “absorbēšanas kapacitāti” – speciālistu esošās zināšanas, kas ļauj tiem uztvert un saprast pasaulē radīto. Tāpēc FLPP programma ir būtiska ne tikai kā Latvijas zinātnieku atspēriena punkts, kas sniedz iespēju jau vēlāk sekmīgi startēt ES finansējuma programmās, attīstīt tautsaimniecībai nozīmīgus risinājumus sadarbībā ar industriju un arī īstenot valsts pasūtījumu zinātnē un inovācijās. Tā ir būtiska visai sabiedrībai.
Finansējuma piešķiršanas kritēriji ir caurspīdīgi, tiek vērtēta pētniecības projekta aktualitāte un kvalitāte, projekta īstenošanas iespējamība jeb kāds ir konkrētā pētījuma grupas potenciāls, u.c. Projektu pieteikumus vērtē starptautiski piesaistīti eksperti, kas norāda, ka projekti atbilst Eiropā un pasaulē vispārpieņemtiem kvalitātes standartiem un pētniecības virzieni ir aktuāli arī plašāka mērogā, ne tikai Latvijas robežās.
Konkursa rezultātā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), sākot no 2026. gada 1. janvāra, īstenos sešus pētniecības projektus gan medicīnas un veselības zinātnē, gan sociālajās zinātnēs:
RSU pētnieki meklēs risinājumus agrīna vēdera dobuma gļotādas iekaisuma diagnosticēšanai, izmantojot mašīnmācīšanās metodes. Šī pētījuma ietvaros papildus tiks pētīta arī bakteriofāgu izmantošana kā potenciāla alternatīva diagnostikas un terapijas metode, īpaši tajos gadījumos, kur novērojama pretestība pret antibiotikām.
Zobārstniecībā RSU pētnieki padziļinātāk pētīs, kā gēnu pārneses rezultātā mainās mutes mikrobioms hroniska smaganu iekaisuma gadījumos.
Tāpat piešķirtais finansējums ļaus RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūtam turpināt pētniecību mikroelementu jeb vides ietekmes izpētē krūts vēža riska un terapijas efektivitātes novērtēšanā.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts pārbaudīs hipotēzi, vai koronavīrusa (SARS-CoV-2) pīķa proteīns ietekmē imūnās sistēmas šūnas garā COVID-19 pacientiem un iedzīvotājiem, kuri ir saņēmuši vakcīnu, bet ar COVID-19 nav slimojuši, un kuriem nereti konstatēta herpes vīrusa aktivizācija.
RSU Farmācijas studiju un pētniecības centrs izstrādās viedu injicējamu hidrogēlu ar nanodaļiņām, lai efektīvāk ārstētu kaula iekaisumus un mazinātu nepieciešamību pēc atkārtotām operācijām.
Sociālo zinātņu pētniecības centrs analizēs, kā Latgales pierobežas iedzīvotāji savā ikdienā ar savstarpēju atbalstu uztur dzīvi un demokrātiju reģionā, kas saskaras ar depopulāciju, ekonomiskiem un drošības izaicinājumiem un pieaugošu ģeopolitisku spriedzi.
Finansējuma atdeve inženierzinātnēs un tehnoloģijās vai medicīnas un veselības zinātnē šķiet taustāmāka, taču sociālās un humanitārās zinātnes ir valsts identitātes pamats, līdz ar ko pētniecība šajās jomās ir vienlīdz būtiska. Pētījumi sociālajās un humanitārajās zinātnes sniedz visaptverošu izpratni par cilvēku dzīvi, sabiedrību un kultūru. Lai veidotu drošu, iekļaujošu un uz nākotni vērstu politiku un ekonomiku, ir būtiski balstīties zināšanās par mūsu sabiedrību. Latvijā ikviens mūsu cilvēks ir vērtība, tāpēc zinātnes šķirošana taupības nolūkos nozīmē riskēt ar mūsu demokrātiju un nākotnes iespējām.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
