Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem

Valsts uzņēmuma Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) veiktais pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums, kaut arī pēc iepriekšējās rekordsiltās ziemas noliktavās stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu sāls, ir novedis pie negaidīta blakusefekta: kā ziņo mediji, nesen arestētie divi augsta ranga valsts ierēdņi centušies izmantot iespēju izspiest 65 000 eiro kukuli, par ko tikuši arestēti balti oranža naudas maisa saņemšanas brīdī. Naudas “ķieģeļi” bijuši aptīti ar lielākoties gaiši zaļām matu gumijām.

Kā kukuļa izspiedējs raidījumā minēts nu jau izbijis ilggadējs VID darbinieks Sandis Ozoliņš, kurš tagad ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta vadītājs.

Šis gadījums izraisīja asu finanšu ministra Jāņa Reira kritiku VID vadītājas Ievas Jaunzemes virzienā, aicinot nepiekopt “strausa politiku” un ziņot sabiedrībai arī par citiem negodīgas rīcības gadījumiem, ne tikai šo — un tik tiešām: I. Jaunzeme bijusi spiesta atzīt, ka pusotra gada laikā šis esot jau trīsdesmit pirmais (!) tamlīdzīgais gadījums.

Kukuļa pieprasīšana sākusies tieši Pietiek bieži pieminētās Baltkrievijas pilsoņa Petra Kravčenko kontrolētās firmas SIA Lat Salt Trade darbību sakarā, piedāvājot par aizdomīgi zemām cenām importēt ceļu kaisāmo sāli no Baltkrievijas.

Pietiek jau rakstīja, ka ir aizdomas — nedabiski zemo cenu var panākt, importējot sāli no Baltkrievijas caur Lietuvu, “žonglējot” ar kravām, to formālajiem īpašniekiem un piegādes maršrutiem caur muitas noliktavām, galu galā nenomaksājot ES ievedmuitu par Baltkrievijas preci ne Latvijā, ne Lietuvā. Zināms, ka tieši uz Jāņiem, kad visiem brīvdienas, atkal tiek plānots kārtējais sāls imports no Baltkrievijas.

Latvijas Autoceļu uzturētāja valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors ir publiski paziņojis: “Atšķirība varbūt ir tāda, ka [pagājušā gada konkursā sāls piegādes] iespēju ieguva septiņi dalībnieki, un iepriekšējās vienošanās laikā bija četri dalībnieki. Sāli pie mums atved no Baltkrievijas, Marokas un Vācijas. Vispirms slēdz vienošanos ar firmām, ka tās spēj preci piegādāt, un tad kompānijas savā starpā cīnās par cenu un izvēlas no tām lētāko.”

Izrādās, ka šādā veidā kopš 2019.gada septembra P. Kravčenko uzņēmums Lat Salt Trade jau ir paņēmis 70% no visām piegādēm, atlikušie divi piegādājuši attiecīgi 21% un 9% no visas sāls. (Te nav ierēķināts pašreizējais iepirkums, kur P. Kravčenko paņēmis jau gandrīz visas 23 000 tonnas, atstājot SIA Aktivators tikai 900 tonnu apjomu.) Nekā Personīga to raksturo šādi: “Lat Salt Trade piedāvā superzemu cenu, un pārējie [tirgus] dalībnieki vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.” 

Pēc R. Nešpora izteikumu pārraidīšanas tāpat kā pēc iepriekšējām Pietiek publikācijām par sāls shēmām ceļu nozarē strādājošie speciālisti atsūtīja portālam savus komentārus:

“Nešpors saka, ka iepriekšējā iepirkumā piedalījušies četri pretendenti, bet tagad septiņi, un tādējādi konkurence palielinājusies. Tādi izteikumi ir nepareizi, jo iepriekšējā iepirkumā piedalījās seši pretendenti: SIA Nilex trading, SIA Aktivators, SIA Viatek-1, SIA Ceļi un tilti, SIA Ražošanas komercfirma ,,M2", un SIA Lat Salt Trade.

Vēl R. Nešpors nepareizi norāda par “valsts ieguvumu, iepērkot sāli par lētāku cenu”. Baltkrievijas darboņa uzņēmums Latvijā 2018. gadā no [attiecīgā gada] sāls pārdošanas apjoma (1,143 miljoni eiro) nodokļos mūsu valstij samaksāja nieka 25 000 eiro, bet cita firma SIA Viatek-1 no sāls pārdošanas apjoma 5 miljonu eiro apmērā nodokļos Latvijai samaksāja vairāk nekā miljonu. Tātad SIALat Salt Trade iemanās valstij par katru realizēto tonnu sāls samaksāt nodokļos vidēji 10 reizes mazāk, pielietojot nez kādus darījumus, lai nebūtu jāsaka — shēmas.

Līdz ar to it kā lētāka cena patiesībā nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus un līdz ar to zaudējumus. Pie kam visu laiku paliek neatbildēts jautājums, kāpēc LAU vispār vajag iepirkt sāli divām ziemām uz priekšu, ņemot vērā, ka LAU līgums ar valsti par autoceļu uzturēšanu beidzas ar šī gada decembra beigām, un tālāk ceļu kaisīšanu konkursa kārtībā var nodot privātajiem (kā tas ir Igaunijā), kas konkurē savā starpā ar cenu un kvalitāti.”

Novērtē šo rakstu: